Oto Jurģis (dzimis 1904. gada 12. jūlijā, miris 1973. gada 7. oktobrī Rīgā)[1] bija latviešu vieglatlēts (vēlāk arī treneris), startēja šķēpa mešanas sacensībās.

Oto Jurģis
Oto Jurģis
Personas dati
Dzimis 1904. gada 12. jūlijā
Miris 1973. gada 7. oktobrī (69 gadu vecumā)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS
Pārstāvētā valsts Karogs: Latvija Latvija
Profesionālā informācija
Sporta veids vieglatlētika
Disciplīna Šķēpa mešana
Personiskie rekordi
Šķēpa mešana 67,68 m

Biogrāfija labot šo sadaļu

Piedalījies 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Berlīnē, kur izcīnījis 13. vietu finālā ar rezultātu 60,71 metrs. Viņš ir pirmais latviešu šķēpa metējs, kas pārsniedzis 60 metru robežu.[2] 1934. gada Eiropas čempionātā izcīnīja 4. vietu (67,50 m). Laikā no 1930. līdz 1938. gadam O. Jurģis piedalījies 17 starptautiskajās sacensībās, no kurām piecās uzvarējis šķēpa mešanā, vairākas medaļas izcīnījis Apvienotās Karalistes atklātajā čempionātā.[1] Laikā no 1927. līdz 1938. gadam 14 reizes izcīnījis Latvijas čempiona titulu dažādās disciplīnās.[1] 13 reizes uzstādījis Latvijas rekordu (uzlabojis to no 56,57 m (1928) līdz 67,68 m (1934)), vēl vairākas reizes viņa rekorda labojumus neapstiprināja.[3] Tāpat četras reizes uzstādījis valsts rekordu šķēpa mešanā ar labo un kreiso roku (summā) — viņa labākais sasniegums bija 102,95 m (1934).[4]

1949. gadā kopā ar sievu Milliju un bērniem Aiju un Kārli ticis izsūtīts uz Tomskas apgabalu no Tukuma apriņķa Dzirciema pagasta "Paegļiem". 1956. gadā atgriezies dzimtenē.[5] Līdz pat 1973. gadam strādājis par šķēpa mešanas treneri, trenējis tādas sportistes kā Inesi Jaunzemi, Elvīru Ozoliņu, Leolitu Bļodnieci, Tatjanu Žigalovu.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 1,2 Latvijas enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2005. 225. lpp. ISBN 9984-9482-3-4.
  2. «Latvijas šķēpa mešanas metodiskā centra izveidošana». Skepacentrs.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 9. jūnijā. Skatīts: 2012. gada 17. jūlijā.
  3. Staģis, Andris (2012. gada 27. martā). "Latvijas vieglatlētikas vēsture". Sporta Avīze (Rīga: SIA "Mediju nams") 13 (839): 48.—49. lpp. ISSN 1691-0451.
  4. Andris Staģis. Latvijas vieglatlēti olimpiskajos 100 gados. RaKa, 1998. 192. lpp. ISBN 9984558657.
  5. 1949. gada martā izsūtīto Latvijas iedzīvotāju saraksts. - Tukuma apriņķis

Ārējās saites labot šo sadaļu