Vikipēdija

Manchester United FC

Manchester United Football Club ir Anglijas Premjerlīgas futbola klubs no Mančestras Apvienotajā Karalistē.

Manchester United
Nosaukums Manchester United Football Club
Iesauka The Red Devils (sarkanie velni)
Pilsēta Valsts karogs: Anglija Mančestra, Anglija
Līga Anglijas Premjerlīga
2022.—2023. 3. vieta
Dibināts 1878. gadā 
Stadions Old Trafford

(ietilpība: 74 879)

Prezidents Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Džoels Greizers
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Āvrams Gleizers
Galvenais treneris Valsts karogs: Nīderlande Eriks ten Hags
Kapteinis Valsts karogs: Portugāle Brunu Fernandešs
Mājas krāsas
Izbraukuma krāsas
Rezerves krāsas

Klubs dibināts 1878. gadā (toreizējais nosaukums — Newton Heath). 1902. gadā tika pārdēvēts par Manchester United un ieguva savus tradicionālos sarkanbaltsarkanos formastērpus. 1908. gadā pirmo reizi uzvarēja Anglijas Futbola Līgas pirmajā divīzijā (toreiz augstākā līga Anglijā). 1968. ieguva Eiropas kausu. 1991. gadā ieguva Kausu Ieguvēju kausu, bet 1992. gadā - UEFA Superkausu. 1999. gadā dramatiskā cīņā uzvarēja Eiropas čempionu līgā.

Tas ir viens no pasaules vadošajiem futbola klubiem. Pasaules slavu tas ieguva trenera Meta Basbija vadībā, kad tas kļuva leģendārs ar savu nemainīgo uzbrukuma stila futbolu. Mančestras klubā ir spēlējuši daudzi leģendāri futbolisti, tostarp Bobijs Čarltons, Džordžs Bests, Ēriks Kantonā, Peters Šmeihels, Deivids Bekhems, Krištianu Ronaldu, Gērijs Nevils, Raiens Gigss, Edvīns van der Sārs, Rūds van Nistelrojs un Dimitars Berbatovs.

Par kluba galveno treneri laikā no 1986. gada 6. novembra līdz 2013. gadam strādāja Sers Alekss Fergusons. Viņš ir kluba veiksmīgākais treneris, izcīnījis 26 nozīmīgus apbalvojumus. Pēc tam par kluba galveno treneri kļuva Deivids Moizs, taču 4 spēles pirms ļoti neveiksmīgās sezonas beigām, tika atlaists. Atlikušās sezonas spēlēs galvenā trenera amatā atradās kluba leģenda Raiens Gigss.

2014. gada 19.maijā par Manchester United treneri kļuva holandiešu speciālists Luijs Van Gāls, kas pie kluba stūres bija līdz 2015.—2016. gada sezonas beigām. 2016. gada 27. maijā par kluba galveno treneri tika apstiprināts portugāļu speciālists Žuze Mourinju.[1]

Vidējais apmeklētāju skaits uz spēli Old Trafford stadionā ir bijis visaugstākais, salīdzinot ar citām Anglijas komandām, kopš 1964.-65. gada sezonas.

Vēsture Labot

Sākuma gadi (1878.—1945.) Labot

Klubs tika izveidots 1878. gadā kā Newton Heath LYR F.C., dzelzceļa depo komanda. 1892. gadā komanda pievienojās Apvienotajai futbola līgai un kļuva neatkarīga no dzelzceļa kompānijas, atmesdama burtus LYR no sava nosaukuma. Pēc gada komanda pārcēlās uz jaunu laukumu - Bank Street, Kleitonā, Mančestrā.

1902. gada janvārī lielo kluba parādu dēļ to grasījās likvidēt. Kapteinis Harijs Stefords atrada četrus vietējos biznesmeņus, kas pauda vēlmi ieguldīt naudu, lai klubs varētu darboties. Šie cilvēki atkal mainīja kluba nosaukumu. 1902. gada 26. aprīlī Mančestras United tika oficiāli izveidots.

1905.-06. gada sezonā komandu vadot Ernestam Mainalam, kurš sāka pildīt trenera pienākumus 1903. gadā, klubs palika otrajā vietā Anglijas futbola līgas Otrajā divīzijā. Tādējādi klubs pirmo reizi tā pastāvēšanas vēsturē izcīnīja tiesības spēlēt augstākajā divīzijā, kur tas 1908. gadā izcīnīja savu pirmo titulu. Sezonas turpinājumā klubs uzvarēja jaunizveidotajā kausa izcīņā ar nosaukumu Charity Shield. Sezona tika pabeigta ar kluba pirmo uzvaru FA kausā. Otro reizi klubs uzvarēja augstākajā divīzijā 1910.-11. gada sezonā.

1922. gadā klubs tika pazemināts uz Otro divīziju, kur tas spēlēja līdz atkārtotai paaugstināšanai 1925. gadā. 1931. gadā klubs atkal tika pazemināts uz Otro divīziju. 1934. gadā tas ierindojās 20. vietā Otrajā divīzijā, kas bija kluba visu laiku viszemākākā pozīcija Anglijas futbolā. 1938.-39. gada sezonā, kas bija pēdējā pirms Otrā pasaules kara - klubs finišēja 14. vietā augstākajā divīzijā.

Bazbija gadi (1945.—1969.) Labot

1945. gada oktobrī par kluba treneri kļuva Mets Bazbijs, kurš stingri pārvaldīja visu klubā notiekošo - spēlētāju pārejas un treniņus. Bazbija vadībā komanda izcīnīja otro vietu Pirmajā divīzijā 1947., 1948. un 1949. gadā. Viņš arī palīdzēja komandai izcīnīt FA kausu 1948. gadā. 1952. gadā klubs atkal uzvarēja augstākajā divīzijā. Tas bija kluba pirmais tituls 41 gada laikā. Tas līdz šim ir bijis ilgākais laiks, komandai neuzvarot nevienā līgas sezonā.

1957. gadā klubs kļuva par pirmo Anglijas komandu, kura piedalījās UEFA Čempionu Līgā, lai gan pirms gada to varēja izdarīt arī Chelsea F.C., bet Anglijas Futbola Asociācija viņiem to aizliedza. Klubs aizkļuva līdz pusfinālam kurā piekāpās Madrides Real klubam. Šajā sezonā klubs sasniedza savu labāko rezultātu gūto vārtu ziņā, kas vēl šodien nav ticis pārspēts - 10:0 uzvara pār beļģu Anderlecht F.C..

1958. gada 6. februārī Minhenē, atgriežoties no Eiropas kausa ceturtdaļfināla spēles pret Belgradas "Crvena Zvezda" avarēja lidmašīna, kurā atradās komanda un pavadošais personāls. No 44 cilvēkiem, kas bija lidmašīnā, 23 gāja bojā, tajā skaitā 8 futbolisti.

60. gados komanda tika atjaunota, to papildinot ar vairākiem jauniem spēlētājiem, tajā skaitā Džordžu Bestu. 1963. gadā klubs izcīnīja FA kausu, bet 1965. un 1967. gadā kļuva par Anglijas čempioniem. 1968. gadā "United" kļuva par pirmo Anglijas klubu, kurš ieguvis Eiropas kausu. Kausa izcīņas finālā "United" ar 4:1 uzvarēja Lisabonas "Benfica". 1969. gadā Bazbijs atkāpās no galvenā trenera amata. Viņa vietā stājās bijušais kluba spēlētājs Vilfs Makginess.

1972. gada decembrī par "United" galveno treneri kļuva Tomijs Dohertijs. 1974. gadā "United" palika priekšpēdējā vietā 1. divīzijā un izkrita uz 2. divīziju, kur nākamajā sezonā uzvarēja un varēja atgriezties 1. divīzijā.

Fergusona gadi (1986.—2013.) Labot

1986. gadā par "United" galveno treneri kļuva Alekss Fergusons. 1992–93. gada sezonā klubs kļuva par Premjerlīgas čempioniem. 1998–99. gada sezonā "United" kļuva par pirmo komandu, kas vienā sezonā uzvarējusi Premjerlīgā, ieguvusi FA kausu un triumfējusi UEFA Čempionu līgā.

Fergusona vadīšanas laikā "United" kopumā izcīnīja 13 Premjerlīgas titulus, 5 FA kausus, 4 Līgas kausus, 10 Anglijas superkausa jeb FA Community Shield trofejas, 2 UEFA Čempionu līgas trofejas, 1 UEFA Kausu ieguvēju kausu, 1 UEFA Superkausu, kā arī 1 Starpkontinentālo kausu un 1 FIFA Klubu Pasaules kausu.

Spēlētāji Labot

Komandas sastāvs Labot

Atjaunots 2023. gada 2. augustā.[2]
Nr. Pozīcija Spēlētājs
2   A Viktors Lindelēfs
5   A Harijs Magvairs
6   A Lisandro Martiness
8   P Brunu Fernandešs (kapteinis)
9   U Antonī Marsiāls
10   U Markuss Rešfords
11   U Meisons Grīnvuds
12   A Tairels Malasija
14   P Kristians Eriksens
17   P Fredži
18   P Kazemiru
19   A Rafaels Varāns
20   A Diogu Dalo
Nr. Pozīcija Spēlētājs
21   P Antonijs
22   V Toms Hītons
23   A Lūks Šo
24   V Andrē Onana
25   U Džeidons Sančo
27   U Vauts Veghorsts (īrē no Burnley)
28   U Fakundo Pelistri
29   A Ārons Van-Bisaks
31   V Džeks Batlends (īrē no Crystal Palace)
33   A Brendons Viljamss
34   P Donijs van de Bēks
39   P Skots Maktominejs
43   A Tedens Mengi
49   U Alehandro Garnačo
55   P Zidāns Ikbals
73   P Kobijs Mainū
  U Rasmuss Heilunds

Sasniegumi Labot

  • Anglijas futbola augstākais līmenis (līdz 1992. gadam Pirmā divīzija; tagad — Premjerlīga)
    • Čempioni (20): 1907–08, 1910–11, 1951–52, 1955–56, 1956–57, 1964–65, 1966–67, 1992–93, 1993–94, 1995–96, 1996–97, 1998–99, 1999–2000, 2000–01, 2002–03, 2006–07, 2007–08, 2008–09, 2010–11, 2012–13
    • Vicečempioni (17): 1946–47, 1947–48, 1948–49, 1950–51, 1958–59, 1963–64, 1967–68, 1979–80, 1987–88, 1991–92, 1994–95, 1997–98, 2005–06, 2009–10, 2011–12, 2017–18, 2020–21
  • Anglijas futbola 2. līmenis (1893.—1992. Otrā divīzija; 1992.—2004. Pirmā divīzija; tagad — Championship)
    • Čempioni (2): 1935–36, 1974–75
    • Vicečempioni (3): 1905–06, 1924–25, 1937–38
  • FA kauss[3]
    • Kausa ieguvēji (12): 1908–09, 1947–48, 1962–63, 1976–77, 1982–83, 1984–85, 1989–90, 1993–94, 1995–96, 1998–99, 2003–04, 2015–16
    • Finālisti (9): 1956–57, 1957–58, 1975–76, 1978–79, 1994–95, 2004–05, 2006–07, 2017–18, 2022–23[4]
  • Anglijas Līgas kauss[5]
    • Kausa ieguvēji (6): 1991–92, 2005–06, 2008–09, 2009–10, 2016–17, 2022–23
    • Finālisti (4): 1982–83, 1990–91, 1993–94, 2002–03
  • FA Community Shield (līdz 2001. gadam — Charity Shield)[6]
    • Kausa ieguvēji (21): 1908, 1911, 1952, 1956, 1957, 1965, 1967, 1977, 1983, 1990, 1993, 1994, 1996, 1997, 2003, 2007, 2008, 2010, 2011, 2013, 2016
  • Eiropas čempionvienību kauss / UEFA Čempionu līga
    • Kausa ieguvēji (3): 1967–68, 1998–99, 2007–08
    • Finālisti (2): 2008–09, 2010–11
  • UEFA Eiropas līga
    • Kausa ieguvēji (1): 2016–17
    • Finālisti (1): 2020–21
  • UEFA Kausu ieguvēju kauss
    • Kausa ieguvēji (1): 1990–91
  • UEFA Superkauss
    • Kausa ieguvēji (1): 1991
    • Finālisti (3): 1999, 2008, 2017
  • Starpkontinentālais kauss
    • Kausa ieguvēji (1): 1999
    • Finālisti (1): 1968
  • FIFA Klubu Pasaules kauss
    • Kausa ieguvēji (1): 2008

Atsauces Labot

  1. ↑ «Mourinho appointed United manager». ManUtd.com (angļu) (Manchester United). Skatīts: 2016. gada 27. maijs.
  2. ↑ «Man Utd First Team Squad». Premier League (angļu). Skatīts: 2023-02-06.
  3. ↑ «England FA Challenge Cup Finals» (angļu). RSSSF. Skatīts: 2020. gada 6. maijā.
  4. ↑ https://www.apollo.lv/7788562/mancestras-city-uzvar-derbija-un-septito-reizi-triumfe-fa-kausa?utm_campaign=draugiem_zinas&utm_medium=social&utm_source=draugiem.lv
  5. ↑ «England - Football League Cup Finals» (angļu). RSSSF. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 29. martā. Skatīts: 2020. gada 6. maijā.
  6. ↑ «England - List of FA Charity/Community Shield Matches» (angļu). RSSSF. Skatīts: 2020. gada 6. maijā.

Ārējās saites Labot

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Manchester_United_FC&oldid=3897665"