Austrijas anšluss (vācu: Anschluss — ‘savienošana, pievienošana’) bija Austrijas Republikas aneksija 1938. gada 12. martā ar sekojošu inkorporāciju Trešā reiha sastāvā. Austrijas vārdu izskauda un no 1939. gada lika lietot Ostmarkas nosaukumu. Otrā pasaules kara laikā Sabiedrotās valstis Austrijas anšlusu pasludināja par nelikumīgu, tomēr pēc kara Austrija tika sadalīta okupācijas zonās un tās suverenitāti atjaunoja tikai 1955. gadā.

Hitlera runa Vīnē pēc Austrijas anšlusa 1938. gada 15. martā
Austrijas Republikas sadalījums okupācijas zonās pēc Otrā pasaules kara (1945-1955)

Bieži jēdzienu "anšluss" lieto kā sinonīmu vārdam "aneksija", bet ar negatīvu pieskaņu.

 
Balsošanas biļetens 1938. gada 10. aprīlī, kurā bija jānobalso par Vācijas un Austrijas apvienošanos un par to, ka valsts vadītājs būs Ādolfs Hitlers. Lielais aplis apakšā ir vieta, kur atzīmēt, ka piekrīt, bet mazais — nepiekrīt

Apmēram 65 000 Vērmahta karavīru 1938. gada 12. martā šķērsoja Austrijas robežu un anektēja to. Lai leģitimētu šo aneksiju, 1938. gada 10. aprīlī Vācijas karaspēka klātbūtnē tika organizēta "Tautas nobalsošana par Austrijas atkalapvienošanos ar Vācu impēriju" (vācu: Volksabstimmung über die Wiedervereinigung Österreichs mit dem Deutschen Reich). Oficiāli paziņoja, ka vēlēšanās piedalījās 99,5% balsstiesīgo un 98,9% bijuši par pievienošanos.

Otrā pasaules kara laikā 1943. gada 1. novembrī Sabiedroto valstu ārlietu ministri Maskavā deklarēja, ka Austrijas aneksija ir anulējama (angļu: null and void, krievu: недействительна). 1945. gada 29. martā Sarkanā Armija šķērsoja Austrijas austrumu robežu un 6. aprīlī sāka uzbrukumu Vīnei, bet Rietumu Sabiedroto karaspēks tikai 28. aprīlī sasniedza Austrijas rietumu daļas zemes. 10 gadus pēc kara Austrija bija sadalīta okupācijas zonās. Tikai 1955. gada 15. maijā Otrā pasaules kara uzvarētājvalstis noslēdza līgumu, kurš izbeidza okupāciju un atjaunoja Austrijas Republikas suverenitāti.

Ārējās saites

labot šo sadaļu