Ziemas žubīte
Ziemas žubīte (Fringilla montifringilla) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatīts Eirāzijā un Ziemeļāfrikā. Regulāri ieklejo Ziemeļamerikā.[1] Ģeogrāfisko variāciju nav.[2]
| Ziemas žubīte Fringilla montifringilla (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 Tēviņš | |
 Mātīte | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Dzimta | Žubīšu dzimta (Fringillidae) |
| Apakšdzimta | Žubīšu apakšdzimta (Fringillinae) |
| Ģints | Žubītes (Fringilla) |
| Suga | Ziemas žubīte (Fringilla montifringilla) |
 Ziemas žubīte Vikikrātuvē | |
Izplatība labot šo sadaļu
.jpg)
Ziemas žubīte ligzdo Skandināvijā, Somijā, Krievijas ziemeļos (izņemot tundras zonu), Sibīrijā un Krievijas Tālajos Austrumos līdz Sahalīnai un Kamčatkai. Areāls uz dienvidiem plešas līdz Mongolijai.
Eiropas ligzdotāji ziemo Rietumeiropā un Centrāleiropā, Vidusjūras reģionā un Tuvo Austrumu ziemeļdaļā, daļa populācijas sasniedz Ziemeļāfriku. Austrumu populācijas ziemo Centrālāzijā, sasniedzot Indijas un Pakistānas ziemeļus, Ķīnas austrumos, Korejas pussalā un Japānā.[1][3] Nelielā skaitā regulāri mēdz ieklejot Aļaskā un Kanādā.[1][4]
Latvijā labot šo sadaļu
Ziemas žubīte Latvijā, iespējams, ir ļoti reta ligzdotāja, tomēr konkrēti zināms tikai viens gadījums. Parasta caurceļotāja pavasarī un rudenī, tomēr mazākā skaitā nekā žubītes. Ziemotāji sastopami katru gadu, bet mazā skaitā un vairāk rietumu daļā.[3]
Izskats labot šo sadaļu
Ziemas žubīte ir neliela auguma dziedātājputns, nedaudz lielāka nekā žubīte un ar garāku asti. Ķermeņa garums 14—16 cm, spārnu plētums 25—26 cm, svars 19—28 g.[5][6]
Raksturīgs dzimumu dimorfisms. Tēviņa apspalvojums uz pleciem, sāniem un krūtīm oranžs, tā galva un muguras augšējā daļa zilganmelna, muguras lejas daļa balta. Uz sāniem melni raibumiņi, vēders un zemaste balti. Aste un spārni melni. Uz spārniem divas baltas vai oranžas šķērssvītras. Rudenī melnais apspalvojums zaudē zilganmelno toni un kļūst tumši pelēks vai brūns. Knābis zilganmelns vasarā, bet dzeltens ar melnu galu ziemā.
Mātītes apspalvojums vienmērīgāks: mugurpuse un krūtis rudi brūnas (mugura ar tumšāk brūnu raibumojumu, uz galvas tumši brūna centrāla svītra), muguras lejas daļa un vēders balti. Knābis gaiši sarkanbrūns (apakšējā daļā pamatne dzelteena). Jaunie putni līdzīgi mātītei. Abiem dzimumiem kājas un acis brūnas.[5][7]
Uzvedība labot šo sadaļu
Ziemas žubīte ligzdo bērzu un skujkoku mežos, kā arī jauktu koku mežos. Areāls ziemeļos robežojas ar tundras malu, kur aug pundurbērzi, kārkli un alkšņi. Ārpus vairošanās sezonas to visbiežāk var novērot lapu koku mežos un krūmājos. Īpaši iecienīti ir dižskābaržu un skābaržu meži. Sastopama arī krūmājos gar tīrumu malām, augļu dārzos un krūmainās pļavās.[1][8] Tā kā ziemas periodā sēklas galvenokārt meklē uz zemes, tad sniega daudzums nosaka ziemošanas vietas izvēli.[8]
Ārpus vairošanās sezonas ziemas žubītes ir ļoti sabiedriskas un veido lielus barus, kuros var būt vairāki tūkstoši īpatņu. Bari bieži jaukti ar žubītēm. Ziemas laikā nakšņo no vēja pasargātās vietās, piemēram, eglēs. Migrācijas lidojumus parasti veic dienas laikā.[5][6][8]
Barība labot šo sadaļu
Ziemas žubīte galvenokārt barojas ar sēklām un ogām, vasaras periodā arī ar bezmugurkaulniekiem.[1] Barību meklē gan uz zemes, gan kokos, retumis kukaiņus ķer lidojumā.[7][8]
Ligzdošana labot šo sadaļu
Ligzdošanas sezona ilgst no maija līdz augusta sākumam. Veido monogāmus pārus uz vienu sezonu. Pāris kopīgi izvēlas ligzdošanas vietu un kopīgi aizsargā nelielu teritoriju ap to no konkurentiem — tēviņš padzen svešus tēviņus, bet mātīte ikvienu svešinieku.[1][7][8]
Ligzdu būvē mātīte. Tai ir vaļīga kausveida forma, vīta no zāles, viršiem, bērza vai kadiķa mizas stērbelītēm un salmiem, no iekšpuses izklāta ar sūnām, ķērpjiem, augu pūkām, dzīvnieku vilnu, spalvām un zirnekļu tīkliem, reizēm tiek izmantotas arī papīra stērbelītes. Parasti atrodas kokā (bieži eglē vai bērzā), līdz 15 m augstumam, bet reizēm zemā krūmā vai uz zemes.[1][5][7][8]
Sezonā 1—2 perējumi. Dējumā 3—8 gaiši zilas vai baltas olas ar sarkanīgiem raibumiņiem. Inkubācijas periods ilgst 11—12 dienas, perē tikai mātīte. Tikmēr tēviņš to baro. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni izlido 12—13 dienu vecumā. Dzimumbriedumu sasniedz gada vecumā. Dzīves ilgums var sasniegt 14 gadus.[5][7][8]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 IUCN: Fringilla montifringilla
- ↑ World Bird List: Finches, euphonias, longspurs, Thrush-tanager, 2018
- ↑ 3,0 3,1 «Ornitofaunistika: Ziemas žubīte Fringilla montifringilla». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 26. februārī. Skatīts: 2018. gada 25. martā.
- ↑ «Audubon Field Guide: Brambling». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 25. aprīlī. Skatīts: 2018. gada 26. martā.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 «Nature Gate: Brambling». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 1. jūlijā. Skatīts: 2018. gada 26. martā.
- ↑ 6,0 6,1 «Bird Facts: Brambling». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 7. janvārī. Skatīts: 2018. gada 26. martā.
- ↑ 7,0 7,1 7,2 7,3 7,4 «ARKive: Brambling (Fringilla montifringilla)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 25. februārī. Skatīts: 2018. gada 26. martā.
- ↑ 8,0 8,1 8,2 8,3 8,4 8,5 8,6 «ADW: Fringilla montifringilla». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 10. jūnijā. Skatīts: 2018. gada 26. martā.