Žubītes, žubīšu ģints (Fringilla) ir neliela žubīšu dzimtas (Fringillidae) ģints, kas ir vienīgā ģints žubīšu apakšdzimtā (Fringillinae). Tā apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas, kuras izplatītas Vecajā pasaulē.[1] Visplašāk sastopama ir parastā žubīte (Fringilla coelebs), kas mājo ne tikai Eirāzijā, bet arī Ziemeļāfrikā.[2] Toties Tenerifes zilā žubīte (Fringilla teydea) un Grankanārijas zilā žubīte (Fringilla polatzeki) ir endēmiskas Kanāriju salām.[1][3] Abas Kanāriju salu zilās žubītes nesenā pagātnē tika sistematizētas kā viena suga.[1]

Žubītes
Fringilla (Linnaeus, 1758)
Žubīte (Fringilla coelebs)
Žubīte (Fringilla coelebs)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaDziedātājputni (Passeri)
DzimtaŽubīšu dzimta (Fringillidae)
ApakšdzimtaŽubīšu apakšdzimta (Fringillinae)
ĢintsŽubītes (Fringilla)
Žubītes Vikikrātuvē

Kopīgās īpašības

labot šo sadaļu

Visas trīs sugas ir apmēram vienādi lielas (15 cm garas) un to forma ir apmēram vienāda.[4] Tām ir raksturīgais žubīšu dzimtas putnu lidojums - ātrs un viļņveidīgs (augšā, lejā), mijoties ātrai spārnu sasišanai un planēšanai ar piekļautiem spārniem.[5] Žubītes barojas gan ar sēklām, gan kukaiņiem. Savus mazuļus tās baro pamatā ar kukaiņiem.

Žubīšu apakšdzimta (Fringillinae)

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 World Bird List: Finches, euphonias, longspurs, Thrush-tanager, 2020
  2. IUCN: Fringilla coelebs
  3. «IUCN: Fringilla teydea». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 3. novembrī. Skatīts: 2013. gada 5. decembrī.
  4. Newton, Ian (1973). Finches. New Naturalist 55. New York: Taplinger. ISBN 0-8008-2720-1.
  5. Clement, Peter; Harris, Alan; Davis, John (1993). Finches and Sparrows. Princeton, New Jersey: Princeton University Press. ISBN 0-691-03424-9.

Ārējās saites

labot šo sadaļu