Vecpiebalgas vidusskola
Vecpiebalgas vidusskola ir Cēsu novada izglītības iestāde, kura īsteno pamatizglītības un vidējās izglītības programmas. Vidusskolas galvenā ēka atrodas Gaismas ielā 2, Vecpiebalgā, bet pirmsskola izvietota ēkā Ziemeļu ielā 13, Vecpiebalgā.
| Vecpiebalgas vidusskola | |
|---|---|
| Atrašanās vieta | |
Gaismas iela 2, Vecpiebalga,  Latvija | |
| Informācija | |
| Skolas tips | vidusskola |
| Dibināta | 1696 |
| Direktors | Ilona Strelkova |
| Mājaslapa | https://vecpiebalgasvsk.lv/ |
Vēsture
labot šo sadaļu
Dibināta kā Vecpiebalgas draudzes skola Zviedru Vidzemes laikā, pirmo reizi minēta 1696. gadā. 1823. gadā par draudzes skolotāju kļuva Andžs Rātminders, kura darbības laikā no 1860. līdz 1864. gadam uzbūvēja jaunu skolas ēku. Pēc 1866. gada pagastu reformas Vecpiebalgas pagasts skolas ierīkošanai nopirka Kalna Kaibēnu ēku, bet otrai skolai izraudzīja vietu Greiveros. Vecpiebalgas draudzes novadā ierīkoja arī Briņģu (1867), Veļķu, Grotūžu, Cirstu — Vāckalna (1871) un Leimaņu (1874) pagastskolas.
No 1873. jūlija līdz 1875. februārim par Vecpiebalgas skolas Augstākās klases skolotāju strādāja Atis Kronvalds, pēc tam Kārlis Millers. Baltijas rusifikācijas laikā 1890. gadā skola pārgāja uz apmācību krievu valodā. Tajā laikā skolā mācījās A. Austriņš, A. Bērziņš, A. Bračs, A. Gailīte, K. Skalbe, R. Sotaks, L. Velpa. Piektā gada revolūcijas laikā 1905. gada 3. decembrī revolucionāri no skolas ēkas uzbruka bēgošai Vidzemes muižnieku grupai. 1906. gada 6. janvārī soda ekspedīcija grāfa Grabes vadībā uzspridzināja skolu. Aizgāja bojā gandrīz viss skolas inventārs, arī ērģeles, bibliotēka un muzejs. Pēc operācijas "Dūres sitiens" 1918. gada februārī Vecpiebalgu okupēja Vācijas karaspēks, pēc Apvienotās Baltijas hercogistes dibināšanas skolas programmu pārkārtoja pēc Vācijas parauga. Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada rudenī skolu pārdēvēja par Vecpiebalgas II. pakāpes pamatskolu. 1920. gada rudenī skolu izvietoja bijušajā Vecpiebalgas muižas kungu mājā Inešos. 1931. gadā pagasta valdība nolēma atjaunot skolas namu, celtniecību pabeidza pēc 1935. gada. Otrā pasaules kara laikā skolas ēkā darbojās Vērmahta kara hospitālis.
Latvijas PSR laikā 1951. gadā izveidoja Vecpiebalgas vidusskolu. 1975. gadā pabeidza skolas piebūves celtniecību. 1986. gadā atklāja jauno skolas internāta ēku. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1996. gadā skolai piešķīra Vecpiebalgas Lauku reģionālās ģimnāzijas nosaukumu, bet 2004. gadā atjaunoja Vecpiebalgas vidusskolas nosaukumu. 2009. gadā skolas jaunajam korpusam uzbūvēja trešo stāvu, kurā ierīkoja datorklasi, bibliotēku, kapelu un skolas muzeju.
Izglītības programmas
labot šo sadaļu- Vispārējās pirmsskolas izglītības programma (01011111)
- Speciālās pirmsskolas izglītības programma izglītojamajiem ar jauktiem attīstības traucējumiem (01015611)
- Pamatizglītības programma (21011111)
- Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem (21015611)
- Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem (21015811)
- Vispārējās vidējās izglītības programma (31016011)
- Profesionālā ievirzes izglītības programma “Vizuāli plastiskā māksla” (20V211001)
Skolēni
labot šo sadaļu- Matīss Kaudzīte (1848—1926), skolotājs un rakstnieks
- Andrejs Stērste (1853—1921), skolotājs
- Jānis Ozols (1859—1906), grāmatizdevējs, 1905. gada revolūcijas upuris
- Reinis Cukurs (1866—1946), skolotājs
- Voldemārs Maldonis (1870—1941), luterāņu mācītājs
- Jēkabs Dārznieks (1873—1927), Tautas padomess loceklis
- Andrejs Priedkalns (1873—1923), ārsts un sabiedriskais darbinieks
- Emilis Melngailis (1874—1954), komponists
- Konstantīns Hiršs (1875—1923), advokāts un žurnālists
- Jānis Roze (1878—1942), grāmatizdevējs
- Kārlis Skalbe (1879—1945), rakstnieks
- Arturs Bērziņš (1882—1962), publicists un teātra kritiķis
- Antons Austriņš (1884—1934), skolotājs un rakstnieks
- Kārlis Zārdiņš (1885—1923), skolotājs, Cēsu pilsētas galva
- Jānis Breikšs (1887—1965), jurists, politiķis
- Augusts Ģiezens (1888—1964), valodnieks un skolotājs
- Eduards Šīrons (1893—1964), tautsaimnieks