Konstantīns Hiršs, no 1921. gada Konstantīns Gaigals (1875—1923) bija latviešu advokāts un žurnālists.

Konstantīns Hiršs

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1875. gada 15. novembrī Vecpiebalgas pagastā. Mācījās Vecpiebalgas draudzes skolā, Rīgas Nikolaja ģimnāzijā (1889—1895), Rīgas Aleksandra ģimnāzijā (1895—1899).

Studēja Maskavas Universitātes juridiskajā fakultātē (1899—1903), bija studentu korporācijas Fraternitas Moscoviensis seniors. 1904. gadā sāka strādāt par Jelgavas advokāta J. Čakstes palīgu. 1905. gadā viņš sāka izdot laikrakstu „Spēks”, bet cenzūra laikrakstu apturēja. Pēc 1905. gada revolūcijas Hiršam 1908. gadā piesprieda 1,5 gadu cietumsodu. No 1910. gada viņš bija „Dzimtenes Vēstneša” līdzstrādnieks, no 1912. gada zvērināts advokāts Rīgā.

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā devās bēgļu gaitās uz Tērbatu, pēc tam uz Pēterpili, kur darbojās Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejā.

Pēc Latvijas brīvības cīņu beigām Hiršs bija Rīgas apgabaltiesas loceklis, priekšsēdētāja biedrs (1919—1921), no 1921. gada Tiesu palātas loceklis.

Miris no smadzeņu insulta 1923. gada 17. martā Rīgā, apbedīts Meža kapos.[1]

  • Marksa uzskati par vēsturi un tautības ideja. Rīga, 1907.