Reinis Cukurs
Reinis Cukurs (1866—1946) bija latviešu skolotājs un sabiedrisks darbinieks. Sarakstījis mācību grāmatas, tūrisma ceļvežus, Mazsalacas pagasta hroniku.
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Dzimis 1866. gada 4. februārī Veļķu pagasta Vecbrektos. Mācījās Vecpiebalgas draudzes skolā (1883—1887), Valkas skolotāju seminārā (1883—1887). Strādāja par skolotāju Mazsalacas draudzes skolā (1887—1891), Liepupē (1891—1894), atkal Mazsalacā (1894—1905).
Piedalījās 1905. gada revolūcijā, represiju laikā caur Somiju devās trimdā uz Šveici, kur Cīrihē studēja psiholoģiju, pedagoģiju un dabas zinātnes (1907—1911), strādāja par skolotāju Alpu kalnu licejā Cuocā (1916—1919).
Pēc atgriešanās dzimtenē nodibināja un vadīja Jelgavas skolotāju institūtu (1920—1923), bija Jelgavas tautas konservatorijas inspektors (1923—1927). Pēc pensionēšanās 1927. gadā atgriezās Mazsalacā. Mūža nogalē rakstīja Mazsalacas pagasta hroniku.
Miris 1946. gada 20. jūnijā Mazsalacā, apbedīts Mazsalacas kapsētā.[1]
Darbi labot šo sadaļu
- Rokas grāmata tagadējā latiešu valodas pareizrakstībā (Valmiera, 1901),
- Mazsalacas pagasta hronika, kuras rokraksts okupācijas laikā glabājās pie Mazsalacas vidusskolas vēstures skolotāja Normunda Lustes, vēlāk, kopā ar skolas muzeja materiāliem, pie vēstures skolotāja Jāņa Reinvalda.
Apbalvojumi labot šo sadaļu
- Triju Zvaigžņu ordenis (1926)