VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

Astotie latvju vispārējie dziesmu svētki, sākotnēji Atceres dziesmu dienas notika no 1933. gada 17. līdz 19. jūnijam un bija veltīti Pirmo vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku 60 gadu atcerei. Tos sagatavoja Latviešu Dziesmu svētku biedrības rīcības komiteja ar profesoru Jāzepu Vītolu priekšgalā. Kopkoncerti skanēja īpaši svētkiem uzceltajā brīvdabas estrādē Rīgas esplanādē.

Atceres dziesmu svētku plakāts (Niklāvs Strunke, 1933).

Svētkos piedalījas vismaz 9400 dziedātāju, no tiem ap 1600 rīdzenieku, kaut gan pieteicās 263 kori ar apmēram 12 000 dziedātājiem.

Kopkora repertuārā bija tikai latviešu komponistu darbi, pie tam apmēram puse bija dziedāta iepriekšējos dziesmu svētkos. Šajos svētkos debitēja komponisti Pēteris Barisons un Volfgangs Dārziņš. Pēdējo reizi kopkori dziesmā "Gaismas pils" diriģēja Jāzeps Vītols.

Programma

Sākumā bija plānots uz Atceres dziesmu dienām Rīgā aicināt vienīgi Rīgas un Rīgas apriņķa korus, kamēr tālākie kori tai pašā laikā pulcētos novadu dziesmu dienās. Tomēr atceres dziesmu dienas beigās sasniedza vispārējo svētku līmeni un to vēlāk pārsauca par VIII vispārējiem dziesmu svētkiem. Atceres dziesmu dienu īpašā rakstura un mērķa dēļ programmas komisija jau pašā sākumā vienojās, ka apmēram puse dziesmu jāizvēlas no agrākā repertuāra. Šīs dziesmas LDzB iespieda pirmajā svētku krājumā ("Dziesmu dienas", 1873—1933), kas nāca klajā 1932. gada sākumā. Virsdiriģenti bija tie paši, kas 1931. gada dziesmu svētkos - Teodors Kalniņš, Emīlis Melngailis un Teodors Reiters. Pauls Jozuus slimības dēļ svētkos nepiedalījās.

Svētku estrāde

VIII Dziesmu svētku estrādes kopskats.

Valsts Prezidents Kviesis atklāj VIII. Latvju Dziesmu svētkus. Virs estrādes pārējo tālaika Baltijas valstu (Somijas, Igaunijas un Lietuvas) karogi.

VIII Dziesmu svētku kopkoris ar virsdiriģentiem (no kreisās) Teodoru Kalniņu, Jāzepu Vītolu, Alfrēdu Kalniņu (vidū ar ziediem), Emīli Melngaili un Teodoru Reiteru.

Studentu koris Dziesmuvara. Pirmajā rindā vidū (no kreisās): Ādolfs Ābele, prof. Jāzeps Vītols un prof. Voldemārs Maldonis.

Svētku estrādes projektēšanu, tāpat kā 1931. gada dziesmusvētkos, veica arhitekts Aleksandrs Birzenieks. Koru estrāde bija veidota amfiteātra pusaploces veidā, un to iežogoja 10 m augsta dēļu siena. Estrādes garums bij 60 m, bet dziļums — 30 m. Klausītāju soli atradās vienā līmenī, tādēļ pārskatāmība nebija visai laba. Svētku vietas izbūvi uzticēja būvuzņēmējam J. Krauklim.

Norise

Atceres dziesmu dienu galvenie koncerti notika sestdien, svētdien un pirmdien (17., 18. un 19. jūnijā), kam pieskaņoja arī svarīgākos blakus sarīkojumus. Svētku pirmajā dienā Rīgas Meža kapos atklāja pirmā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes kapu pieminekļa pamatakmeni. Advokāts J. Čakste 1895. gadā kļuva slavens kā IV vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku organizētājs Jelgavā. Atklāšanas aktā piedalījās Valsts prezidents Alberts Kviesis un Latviešu Dziesmu svētku biedrības rīcības komitejas vadītājs profesors Jāzeps Vītols, militārais orķestris, Latvijas Universitātes koris A. Bobkovica vadībā un Jelgavas koris A. Kauliņa vadībā.

Svētku gājiens

Gājienu ievadīja senlatviešu jātnieki, kam sekoja svētku rīkotāji, virsdiriģenti un kaimiņvalstu kori, pēc kam nāca Vidzemes, Latgales, Rīgas, Kurzemes un Zemgales kori. Rīgas kori pārsteidza skatītājus ar lielo tērpu dažādību, īpatnajām galvas segām un krāšņajām rotām.

Pirmais kopkoncerts

17. jūnijā sešos vakarā Dziesmu svētkus pēc īsas profesora Vītola uzrunas atklāja valsts prezidents Alberts Kviesis, pēc tam sākās pirmais koru koncerts. Tajā atskaņoti sekojoši darbi: Dievs, svētī Latviju (Baumaņu Kārlis) un Ak Jeruzaleme, mosties (Jurjānu Andrejs) Teodora Reitera vadībā; Dieva lūgums (J. Vītols) un Uz augšu (Jurjānu Andrejs) Teodora Kalniņa vadībā; Pirmo dziesmu svētku piemiņai (Emilis Melngailis) autora vadībā; Kas tie tādi (Dāvids Cimze) un Rīga dimd (Jānis Cimze) Teodora Kalniņa vadībā; Stādīju ieviņu (Jurjānu Andrejs) un Tautiešam roku devu Teodora Reitera vadībā; Birstaliņa (Jānis Zālītis) un Gaismas pils (Jāzeps Vītols) Teodora Kalniņa vadībā; Jāņu vakars (Em. Melngailis) autora vadībā; Sapņu tālumā (Emīls Dārziņš), Varoņu dziesma (J. Zālītis), Beverīnas dziedonis (J. Vītols), Latvju himna (Alfrēds Kalniņš) Teodora Reitera vadībā.

Otrais kopkoncerts un goda mielasti

Otrs koru koncerts 18. jūnijā sākās sešos vakarā. Programmā bija sekojošas dziesmas: Bērzs tīrelī (J. Vītols) un Sapņu tālumā (Em. Dārziņš) Teodora Reitera vadībā; Dziesmas lielas (P. Barisons), Kā gulbji (K. Kažociņš) un Imanta (Alfr. Kalniņš) Teodora Kalniņa vadībā; Teci, teci, kumeliņi (O. Šepskis), Kur tu augi, daiļa meita (Straumes Jānis), Pūt, vējiņi (Jurjānu Andr.), Saki jel, Saulīte (Em. Melngailis), Birzēm rotāts Gaiziņš (V. Dārziņš) Emīļa Melngaiļa vadībā; Pavasara dziesma (Jēk. Poruks), Trīs māsiņas mežā gāja (V. Dārziņš), Švāģera meitiņa (V. Dārziņš), Kurš putniņš dzied tik koši (J. Kalniņš) Teodora Kalniņa vadībā; Es maza meitiņa (V. Dārziņš), Kur, puisīti, tu tecēji (M. Zariņš), Aiz upītes meitas dzied (Ād. Ābele), Man sajāja trīs tautieši (V. Ozoliņš), Bārenītes slavināšana (Em. Melngailis) Teodora Reitera vadībā. Šai koncertā ieradās arī no Amerikas nesen pārbraukušais Alfrēds Kalniņš, ko ar gavilēm un puķēm apsveica kopkoris un svētku rīkotāji, pēc kam E. Melngailis ārpus programmas nodiriģēja Latvju himnu. Suminājumi tās autoram bija tik spēcīgi, ka A. Kalniņam nācās to novadīt vēlreiz pašam. Otrā svētku diena noslēdzās ar diviem mielastiem, no kuriem pirmo par godu ārzemju žurnālistiem sarīkoja Dziesmu svētku biedrība, bet otro mielastu svētku goda kuratorijai, valdības locekļiem, rīkotājiem un diriģentiem rīkoja Rīgas Latviešu biedrība.

Trešais kopkoncerts

Trešais svētku koncerts pirmdien, 19. jūnijā sākās sešos vakarā. Tajā atskaņota sekojoša programma:

• I daļa pūtēju orķestru izpildījumā: Valsts prezidenta apsveikuma maršs (Jānis Vītoliņš) autora vadībā; Svētku maršs (Juris Jurjāns), Karodziņu polonēze (Alfr. Kalniņš) J. Jurjāna vadībā; Sēru maršs (J. Vītols), Lāčplēša kaps (Ād. Ābele), Latvju tautas brīvlaišana (Jurjānu Andr.) J. Skujiņa vadībā; Divi ievadi (Jānis Mediņš), Latvju rapsodija (Jānis Vītoliņš) J. Vītoliņa vadībā; Igaunijas valsts amatniecības skolas pūtējorķestris Elmāra Paeskes vadībā.
• II daļa S. Palmgrēna dziesmas somu vīru kora "Laulajat" izpildījumā Volmāra Volanēna vadībā; Lietuvas aizsargu savienības jauktais koris prof. N. Martinoņa vadībā.
• III daļa vīru koru izpildījumā: Latviski lai atskan dziesmas (Baumaņu Kārlis) un Lūk, roze zied (Jurjānu Andr.) Teodora Kalniņa vadībā; Balta puķe (J. Cimze) un Strauja upe (Vīgneru Ern.) Emīļa Melngaiļa vadībā; jaukto koru izpildījumā Gaismas pils (J. Vītols) autora vadībā; Dievs, dod mūsu tēvu zemei (Jurjānu Andr. ) un Jāņu vakars (Em. Melngailis) Emīļa Melngaiļa vadībā; Bārenītes slavināšana (Em. Melngailis) un Latvju himna (Alfr. Kalniņš) Teodora Reitera vadībā.

Tautas tērpu godalgošana

Valsts prezidenta ceļojošo balvu (kokli) arī šoreiz paturēja Rucavas koris, bet otru Pirmo godalgu (ministru prezidenta Skujenieka dāvāto kausu) saņēma Bārtas koris. Septiņas nākamās I godalgas saņēma Ogreslejas, Alsungas Gudenieku, Nīcas pamatskolas, Pērkones kultūras veicināšanas biedrības "Blāzma", Vārves aizsargu, Ventspils "Spara" un Ventspils jaunatnes draugu biedrības kori, četras II godalgas — Zaļenieku, Liepājas Annas draudzes, Dziesmuvaras un Valmieras latv. biedrības kori, bet septiņas III godalgas — Liepājas prefektūras, Sabiles, Skaistkalnes, Priekuļu, Talsu, Matkules un Viesītes kori. Līdzās tam atzinību ieguva atsevišķu dziedātāju tērpi. Šai sacensībā apbalvoja 113 sievietes un 7 vīriešus: 44 ar I, 63 ar II un 13 ar III godalgu.

Citi pasākumi

17. jūnija vakarā Doma baznīcā notika Reitera kora garīgais koncerts ar Nikolaju Vanadziņu pie ērģelēm. Tajā atskaņoja Alfrēda Kalniņa kantāti "Mūzikai" un citus A.Kalniņa, E.Melngaiļa, J.Graubiņa un Ā.Ābeles un cittautu garīgos darbus. Vērmanes dārzā notika Igaunijas Valsts amatniecības skolas pūtēju orķestra koncerts.

18. jūnijā divos dienā Latvijas konservatorijas zālē notika Ā.Ābeles vadītā studentu kora "Dziesmuvara" koncerts. Šai koncertā izpildīja Jāņa Kalniņa dziesmas, Jāzepa Vītola balādi "Rūķīši un Mežavecis", Leonīda Vīgnera "Dzīvības koks", Jēkaba Graubiņa un Emīla Dārziņa tautas dziesmu apstrādājumus u. c. Tai pašā pēcpusdienā četros Doma baznīcā notika Alfrēda Kalniņa ērģeļu koncerts ar Hendeļa, Baha, Franka, Soverbi un paša ērģelnieka jaunākām kompozīcijām programmā. Vakarā Vērmanes dārza estrādē notika L. Vīgnera vadītā vīru kora "Dziedonis" koncerts, bet Latvijas konservatorijas zālē Lietuvas aizsargu kora koncerts. Līdztekus Dailes teātrī notika rakstnieku diena, bet vienpadsmitos vakarā Esplanādes svētku estrādē Nacionālā teātra spēlētās Akurātera lugas "Viesturs" nakts izrāde Mierlauka inscenējumā, ko noskatījās ap 2000 skatītāju.

19. jūnijā četros pēcpusdienā Latvijas konservatorijas zālē notika somu kora "Laulajat" koncerts.

Dalībnieki

Svētkos piedalījās apmēram 210 kori, no tiem 95 kori bija no Vidzemes, 75 no Kurzemes, Zemgales un Sēlijas, ap 30 no Rīgas un apmēram 10 no Latgales.