Atvērt galveno izvēlni

Pēteris Barisons (1904-1947) bija latviešu komponists un diriģents. Pārstāvēja vēlīnā romantisma līniju latviešu mūzikā. Līdzās simfoniskajam un vokālsimfoniskajam žanram, kuriem viņa jaunradē centrālā vieta, pie latviešu mūzikas zelta fonda pieder arī viņa kordziesmas ("Dziesmai šodien liela diena" u.c.) un tautasdziesmu apdares ("Aiz ezera balti bērzi", "Es meitiņa kā rozīte" u.c.). Bez tam komponējis vokālo un instrumentālo kamermūziku.[1]

Pēteris Barisons
Pēteris Barisons
Personīgā informācija
Dzimis 1904. gada 18. aprīlī
Sēlpils pagasts, Jēkabpils apriņķis, Kurzemes guberņa
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1947. gada 13. jūlijā (43 gadi)
Sēlpils pagasts, Jēkabpils apriņķis, LPSR
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīves vieta Rīga
Tautība Latvietis
Profesionālā informācija
Skolotāji Jāzeps Vītols, Jānis Mediņš

DzīvesgājumsLabot

 
Pētera Barisona piemiņas plāksne Daugavgrīvas ielā.

Dzimis 1904. gada 18. aprīlī Sēlijā, Sēlpils pagasta „Skudrās” zemnieka ģimenē. Zēna interesi par mūziku pamanīja viņa tēvocis Pēteris Skudra, viņa vadībā zēns apguva cītaras, vijoles, ģitāras un mežraga spēles prasmi. Pirmā Pasaules kara sākumā viņa ģimene devās bēgļu gaitās. 1918. gada maijā, atgriežoties dzimtenē, Barisoni māju vietā atrada krāsmatas, kādreiz ziedošo dārzu vagoja tranšejas un granātu izvandītas bedres.[2] No savas saimniecības viņš mēroja garus kilometrus uz Sēlpils Raiņa klubu bijušās Vecsēlpils muižas kompleksā, kur uzveda lugas, kurām Pēteris Barisons komponēja muzikālos pavadījumus. 1923. gada rudenī Pēteris Barisons devās uz Rīgu, kur mācījās E. Vīgnera Fonoloģijas institūtā. Pēc tā beigšanas 1926. gadā Pēteris Barisons ieguva mūzikas skolotāja tiesības.

Studēja Latvijas konservatorijā, kuru 1934. gadā absolvēja divās specialitātēs: diriģēšanā (pie Jāzepa Vītola) un kompozīcijā (pie Jāņa Mediņa). Pēc tam dažus gadus vadīja simfoniskos koncertus un operu iestudējumus. No 1936. gada bija Latvijas konservatorijas pasniedzējs, no 1944. gada Latvijas Valsts konservatorijas kompozīcijas katedras un diriģēšanas klases vadītājs, no 1945. gada profesors.

Miris dzimtajā Sēlpils pagastā 1947. gada 13. jūlijā, apglabāts Sēlpils kapos, kur ir mākslinieka Laimoņa Blumberga kapa piemineklis. Viņa miršanas vietā pie t.s. Barisona priedes uzlikts komponistam veltīts piemiņas akmens.[3] Iespiesta komponista autobiogrāfija "Pa pagātnes tekām. Dienasgrāmata 1915-1947" (2007).

SkaņdarbiLabot

Simfoniskā mūzikaLabot

  • 1933 - Andante cantabile
  • 1933 - Skerco
  • 1935 - I simfonija La mažorā četrās daļās
  • 1935 - Trīs Prelūdijas
  • 1936 - Traģiskā poēma
  • 1935/36 - Līgo, simfonisks tēlojums
  • 1937 - Ziedu vija, simfoniska svīta piecās daļās
  • 1939 - II simfonija /Romantiskā/ Mibemol mažorā 4 daļās
  • 1945 - Latvju rapsodija klavierēm un simfoniskajam orķestrim
  • 1943/1946- Bērnības rīti, simfoniska svīta piecās daļās
  • 1947 - Svinīgā uvertīra (nepabeigta)
  • 1947 - III simfonija fa minorā (nepabeigta).

Vokālā mūzikaLabot

Dziesmas jauktam korimLabot

  • 1927 - Maza bija lakstīgala, Lieldienu rītā, Staburags
  • 1928 - Kā sniegi kalnu galotnēs, Pa zvaigžņu ceļu, Dzimtenes krastos
  • 1930 - Tu, jūra bezgalīgā, Lai sveikta dziesma, Aiz miglas man dzimtenes celiņš dārgs
  • 1932 - Rudens dziesma, Dziesmas lielas lidotājas, Svētā vēstnese
  • 1934 - Mūzai
  • 1937 - Jūs, dzīves jūras klusie krasti, Pavasara jausma, Dzimtenei
  • 1938 - Latvijā, Ceļa jūtīs
  • 1939 - Zilie sapņu kalni, Mūzika, Draugiem kopā ejot, Ziedošās dienas
  • 1943 - Dusi, Dieva dārzs, Pļaujas svētkos
  • 1946 - Rīts,
  • 1947 - Dziesmai šodien liela diena.

Dziesmas vīru korimLabot

  • Lauztās priedes, Daugavai, Celies
  • 1939.- Nakts, Šūpļa dziesma sirdij

Dziesmas sieviešu korimLabot

  • 1929 - Nāru dziesma
  • 1932 - Arvien vēl sirds
  • 1936 - Melodijas, Diltin dila

Solodziesmas un duetiLabot

  • Maijpulkstenītis
  • 1934 - Ziedonī, Jaunībai, Nedrošais tilts, Lauku meitene
  • 1936 - Jūrai, Bērna skati,
  • 1937 - Noskaņa, Uz tilta, Aicinājums, Rokas,
  • 1938 - Gaviles, Tavas acis, Kapsētā, Kaut būtu
  • 1939 - Viss dārgums
  • 1941 - Jaunība
  • 1943 - Kad nāksi atkal?, Ai, kaut nebūtu tik skumji, Mātei
  • 1944 - Zemgales klajs
  • 1945 - Tītenītis
  • 1946 - Jaunekļiem
  • 1934 - Ziedonī, Jaunībai, Nedrošais tilts
  • 1936 - Noskaņa, Jūrai
  • 1938 - Gaviles
  • 1930 - Meitenes dziesma
  • 1936 - Noskaņa
  • 1943 - Suvenīrs

Vokālinstrumentālā mūzikaLabot

  • 1933 - Gaišā stunda, kantāte korim un orķestrim
  • 1935 - Dzimtene, kantāte korim un orķestrim
  • 1937/38 - Brīnumzeme, kantāte korim un orķestrim
  • 1938 - Nāves sala, kantāte korim un orķestrim

Instrumentālā mūzikaLabot

  • 1932 - Stīgu kvartets si minorā
  • 1929 - Šūpļa dziesma, Skerco vijolei un klavierēm
  • 1931 - Vakara dziesma čellam un klavierēm
  • 1933 - Saulrieta dziesma, Melodija, Rotaļa vijolei un klavierēm

KlavierdarbiLabot

  • 1928 - Fantāzija
  • 1932 - Sonāte Rebemol mažorā
  • 1936 - Šūpļa dziesma
  • 1937 - Četras prelūdijas, Četras liriskas miniatūras, Andante con dolore, Etīde
  • 1944 - Sonāte sibemol minorā, Prelīde Mibemol mažorā
  • 1947 - Prelīde Re mažorā

Ērģelēm un korimLabot

  • 1938 - Lūgšana

Tautas dziesmu apdaresLabot

  • Aiz ezera balti bērzi, Es meitiņa kā rozīte
  • 1936 - Jautāja reiz nakts mēnesim (Ungāru t.dz.)
  • 1945 - E, kur stalti karavīri, Viegli mans bāliņš cēla, Aiz kalniņa dziedāt gāju
  • 1932 – Laimītei pavaicāju
  • 1940 - Sniga sniegi
  • 1943 - Daina
  • 1945 - Jo man sēri, jo man grūti
  • 1946 - Ķēvīte, svilpastīte

AtsaucesLabot

  1. Pēteris Barisons[novecojusi saite] no musicabaltica.lv
  2. Komponista P. Barisona muzeja informācija
  3. Komponista Pētera Barisona (1904 - 1947) priede Archived 2013. gada 1. novembrī, Wayback Machine vietnē. no www.salasnovads.lv