Nikolajs Vanadziņš
Nikolajs Vanadziņš (dzimis 1892. gada 11. decembrī, miris 1978. gada 23. augustā) bija latviešu ērģelnieks un mūzikas pedagogs. 1969. gadā ieguva Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieka nosaukumu.
| ||||||||||||
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis Trikātas pagasta Ūdriņās piecu bērnu ģimenē, tēvs Kārlis — mežzinis, māte Jūlija (dzimusi Vāvere), brālis ārsts, pašvaldību darbinieks Kārlis Vanadziņš (1890—1965).
Pēc mācībām Rīgas Nikolaja I ģimnāzijā viņš nolēma savu dzīvi veltīt mūzikai un pret tēva gribu 1911. gada rudenī devās uz Pēterburgu un nopietni gatavojās iestājpārbaudījumiem konservatorijā. Lai nopelnītu iztiku, Nikolajs Vanadziņš strādāja par pianistu-ilustratoru kinoteātrī un arī par privātskolotāju. No 1913. līdz 1917. gadam studēja Pēterburgas (Petrogradas) konservatorijā pie Žaka Handšina ērģeļu klasē. Jau studiju gados Nikolajs Vanadziņš uzstājās koncertos un reizēm aizvietoja savu skolotāju pie baznīcas ērģelēm. 1917. gadā, absolvējis konservatoriju, uzsāka darbību teātrī, pedagoģijā un koncertdarbībā. No 1920. līdz 1923. gadam vadīja ērģeļmūzikas klasi Pēterburgas konservatorijā.[1]
1923. gadā Latvijas Konservatorijas rektors Jāzeps Vītols aicināja Nikolaju Vanadziņu darbā uz Latviju. Viņam piedāvāja jaundibinātās Latgales Tautas konservatorijas (tagadējā Daugavpils Mūzikas vidusskola) direktora vietu. Daugavpilī Nikolajs Vanadziņš apliecināja savas pedagoga, mūzikas dzīves organizatora un mākslinieka — izpildītāja spējas, ienesot pilsētā jaunas kultūras dzīves vēsmas, bet viņa lielākais nopelns — profesionālās mūzikas izglītības sistēmas izveidošana Latgalē.
1929. gada septembrī Nikolajam Vanadziņam piedāvāja darbu Rīgā. Viņš kļuva par Rīgas Tautas konservatorijas (tagad Jāzepa Mediņa Mūzikas vidusskola) direktoru un šajā amatā nostrādāja līdz 1956. gadam. Līdztekus mūzikas skolas vadītāja un pedagoga darbam Nikolajs Vanadziņš no 1934. līdz 1936. gadam veica direktora pienākumus Nacionālajā operā. 1938. gadā viņš sāka strādāt Latvijas konservatorijā, kur vadīja ērģeļu klasi un strādāja par pedagogu. Nikolajs Vanadziņš līdz 1968. gadam aktīvi koncertēja gan Rīgā, gan ārpus Latvijas.
Viņš izskoloja jaunu latviešu ērģelnieku paaudzi un izveidoja stabilu latviešu ērģeļu skolu, pie kuras piederēja Pēteris Sīpolnieks, Oļģerts Cimdiņš, Tālivaldis Deksnis, Jevgēnija Ļisicina, Larisa Bulava, Aivars Kalējs un citi.
Izcils ērģeļmūzikas klasiķu interpretētājs ar aizrautīgu, vitāla spēka pilnu spēli, lielu meistarību instrumenta reģistru lietošanā un dziļu izpratni par ikviena ērģeļu komponista mūzikas stilu.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Jānis Paukšte. Valentīna Unda (redaktors) . Latgales mūzikas kultūra. Rēzekne : Latgales Kultūras centra izdevniecība, 2002. 115-117. lpp. ISBN 9984-29-020-4.