Aleksandrs Birzenieks (1893—1980) bija latviešu arhitekts, pedagogs un dizainers. Vispārējo latviešu Dziesmu svētku celtņu projektu autors (1931, 1933, 1938).

Aleksandrs Birzenieks
Dzimis 1893. gada 18. augustā
Rīga, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija
(Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1980. gada 3. janvārī (86 gadu vecumā)
Rīga, Latvijas PSR, PSRS
(Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Nozares arhitektūra

Strādāja Rīgas pilsētas Amatnieku skolā, Rīgas Valsts tehnikumā, bija Latvijas Universitātes un Rīgas Politehniskā institūta docētājs (1922–1962). Arhitektūras zinātņu kandidāts (1945).[1]

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1893. gada 18. augustā Rīgā. Pēc Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātes beigšanas (1921) paturēts kā asistents Būvjkonstrukciju katedrā. Turpināja papildināties, apceļojot Vāciju, Franciju un Itāliju. No 1923. gada kopā ar K. Zāli, A. Zeidaku un P. Federu veidoja Brāļu kapu memoriālo ansambli, vēlāk viņš projektēja 12 pieminekļus kritušiem kareivjiem Asarē, Babītē, Bebrenē, Daugavpilī, Jaunpiebalgā, Krustpilī, Tirzā un citur (1924—1936) un Tartu (1930). 1928. gadā pēc viņa meta Daugavpilī atklāja pieminekli Pirmajā pasaules karā un Latgales atbrīvošanas cīņās kritušajiem Polijas armijas karavīriem. Projektēja arī Raiņa kapu vārtus (1929) un pieminekli bojā gājušajiem latviešu jūrniekiem Skotijā (1936).

1936. gadā pēc viņa projekta uzcēla Latvijas zāli Tautu Savienības pilī Ženēvā un Dzintaru koncertzāli, ko viņš bija projektējis kopā ar arhitektu V. Mellenbergu.

Pēc Otrā pasaules kara piedalījās revolucionāru piemiņas kompleksa projektēšanā Matīsa kapos Rīgā (1960), par ko saņēma Latvijas PSR Valsts prēmiju. Līdz 1962. gadam bija RPI docētājs. Miris 1980. gada 3. janvārī Rīgā, apbedīts Meža kapos.

Dziesmu svētku celtnes

labot šo sadaļu
 
IX Dziesmu svētku estrādes mets Uzvaras laukumā (1938).

Pēc A. Birzenieka projekta celta 1931. gada Septīto vispārējo dziesmu svētku un 1933. gada VIII vispārējo dziesmu svētku brīvdabas estrāde Esplanādes laukumā. Viņš bija arī IX Dziesmu svētku estrādes projekta autors Uzvaras laukumā.[2]

Citi projekti

labot šo sadaļu
 
Piemineklis Krustpilī (1924).
  1. Latvijas enciklopēdija (2002) 1. sēj., 689. lpp.
  2. «Dziesmu svētku celtnes». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 13. jūlijā. Skatīts: 2013. gada 31. jūlijā.
  3. «Trikātas evaņģēliski-luteriskā Sv. Jāņa baznīca.». beverina.lv. Skatīts: 2015. gada 6. oktobrī.[novecojusi saite]