Dieva lūgums ir Jāzepa Vītola garīga kora dziesma ar Augusta Kažoka vārdiem, kas pirmo reizi atskaņota 1910. gada Piekto vispārējo latviešu dziedāšanas svētku garīgajā koncertā.

Vēsture labot šo sadaļu

"Dieva lūgums" ir pirmā Vītola reliģiskas inspirācijas dziesma, dzimusi Pēterpilī 1896. gadā, drīz pēc "Dramatiskās uvertīras" orķestrēšanas. Dziesmu tas teksta dēļ nokritizēja Emilis Melngailis, un arī Emīls Dārziņš, pārspriežot Vītola kompozīcijas, izteicās, ka "Dieva lūgums" ir mazāk izdevies darbs, bet šie spriedumi dziesmai nav kaitējuši. Ja arī "Dieva lūgums" nebūtu pieskaitāms Vītola vislabākajām dziesmām (kaut šādai vispārinātai kvalificēšanai maza nozīme), tajā tomēr ir vērtības, kas to paceļ krietni pāri parastībai, un tās nav nepamanāmas nedz lajam, nedz kritiskam analitiķim. Šādas vērtības ir tiklab dziesmas noapaļotā, līdzsvarotā forma, kā tās izteiksmes cēlums, kas atgādina lielos vācu meistarus, piemēram,Mendelsonu, ar ko Vītolam viena otra radniecīga stīga vēl dažā citā dziesmā ("Dievišķajā mirdzumā"). Pretim Mendelsonam, Vītols tehniski tomēr daudz bagātāks, — un varbūt tādēļ, ka viņš kordziesmai tuvojas ne ar mazāku bijību kā lielo formu darbiem, itin labi zinādams, ka kordziesmai latvju tautā vēl ilgi būs lemts palikt galvenajam dzīvajam mūzikas žanram. Tāda vieta, kā ekstafiskās sieviešu kora taktis ("dod man daiļas domas...") ir pērles, kādas ne vien Vītolam, bet kormūzikā vispār ir retums, un šo taktu dēļ vien jau "Dieva lūgums" paliks darbs, ko nevar pazudināt.[1]

Ārējās saites labot šo sadaļu

  • Dieva lūgums garīgās mūzikas koncertā "Dvēseles balss", veltītā diriģenta Daumanta Gaiļa 85 gadu atcerei Āraišu baznīcā 2012. gada 16. jūnijā

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Valentīns Bērzkalns (1965), Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864–1940, Bruklina: Grāmatu draugs, 243-244 lpp.