Skūgširkogordena
Skūgširkogordena, Stokholmas Meža kapi (zviedru: Skogskyrkogården — ‘meža kapsēta’) ir kapsēta Stokholmā, Zviedrijā. Tās arhitektūrā vērojama pāreja no ziemeļu klasicisma uz funkcionālismu. Arhitekti: Gunnars Asplunds un Sīgurds Leverencs.
Skūgširkogordena | |
---|---|
Skogskyrkogården | |
Kapavietas | |
Vispārēja informācija | |
Atvēršana | 1920 |
Atrašanās vieta | Stokholma, Zviedrija |
Koordinātas | 59°16′32″N 18°5′58″E / 59.27556°N 18.09944°EKoordinātas: 59°16′32″N 18°5′58″E / 59.27556°N 18.09944°E |
Kapu skaits | 100 000 |
Mājaslapa |
www |
Tips | Kultūra |
Kritērijs | ii, iv |
Iekļauts | 1994 (18. sesija) |
Aizsardzības nr. | 558 |
Valsts | Zviedrija |
Reģions | Eiropa un Ziemeļamerika |
Zviedrijas kultūras piemineklis
| |
Aizsardzības numurs | 21300000004811 |
Darbs pie kapsētas tika sākts 1917. gadā. Tā tika atklāta 1920. gadā, tomēr darbs pie tās noslēdzās 1940. gadā. Kapsēta tika uzcelta vietā, kur iepriekš bija veci grants karjeri, kas apauguši ar priedēm.
Te atrodas piecas kapellas, trīs no tām apvienotas krematorijā. Paši kapi sakārtoti blokos priežu mežā. Ir piemiņas birzs, monumentāls kalns. Skūgširkogordenā apglabāta Grēta Garbo, Eivinds Junsons, kapsētas arhitekts Asplunds, Maliks Bendžellols, Ivars Lo-Johansons, Lennarts Skūglunds. Apglabāti arī daudzi pēckara trimdas latvieši.[1]
Ar 100 tūkstošiem kapavietu šī ir lielākā kapsēta valstī,[2] pēc platības — otra lielākā. 1994. gadā tā iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Panorāma
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ Zviedrija aizliedz bēru ceremoniju tiešraides internetā[novecojusi saite]
- ↑ «Skogskyrkogården — fakta». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 25. oktobrī. Skatīts: 2014. gada 30. jūlijā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Skūgširkogordena.
- Oficiālā tīmekļa vietne
Šis ar Zviedriju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |