UNESCO Pasaules mantojuma vietas Norvēģijā

Wikimedia projekta saraksts

Sarakstā apkopotas tās vietas Norvēģijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Norvēģijas ir iekļautas 8 vietas (7 — kultūras objekti un 1 — dabas objekts), savukārt 5 vietas ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā[1]. Norvēģija Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1977. gada 12. maijā.

Sarakstā iekļautie objektiLabot

   — Pārrobežu objekts
Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Paskaidrojums Aizsardzības nr.
  Urnes koka baznīca Sogna un Fjūrane
61°17′53″N 7°19′21″E / 61.29806°N 7.32250°E / 61.29806; 7.32250
1979 Kultūra i, ii, iii Urnes koka baznīcas (stavkirke) ir baznīcas Sognā un Fjūranē. Tās celtas 12. un 13. gadsimtā un ir izcils piemērs tradicionālajai skandināvu koka arhitektūrai. Baznīcas apvieno ķeltu mākslu, vikingu tradīcijas un romānikas telpisko struktūru[2]. 58
  Brigene Hordalanne
60°23′51″N 5°19′24″E / 60.39750°N 5.32333°E / 60.39750; 5.32333
1979 Kultūra iii Brigene, Bergenas vecā piestātne, ir atgādinājums par pilsētas nozīmīgumu un no 14. līdz 16. gadsimta vidus bija Hanzas Savienības locekle. Piestātni, daudz postījuši ugunsgrēki, pēdējais 1955. gadā un tas izpostīja daļu raksturīgos koka namus. Šobrīd piestātnē ir 62 koka ēkas[3]. 59
  Rērūsas raktuvju pilsēta un apkārtne Trendelāga
62°34′27″N 11°22′59″E / 62.57417°N 11.38306°E / 62.57417; 11.38306
1980 Kultūra iii, iv, v Rērūsas raktuvju pilsēta un apkārtne saistīta ar vara atradnēm, kas dibinātas 17. gadsimtā un tika izmantotas 333 gadus līdz 1977. gadam. Vieta ietver pilsētu un tās rūpniecības kultūrainavu. Daudzām no pilsētas ēkām ir saglabājusies koka fasāde, sniedzot par to, kāda izskatījās pilsēta Viduslaikos[4]. 55
  Altas klinšu zīmējumi Finnmarka
69°56′49″N 23°11′16″E / 69.94694°N 23.18778°E / 69.94694; 23.18778
1985 Kultūra iii Altas klinšu zīmējumi atrodas Alta fjordā, netālu no polārā loka. Zīmējumi tapuši no 4200.g. p.m.ē. līdz 500.g. m.ē. un atspoguļo vietējo iedzīvotāju dzīvi Ziemeļu apgabalos[5]. 352
  Vegaøyan - Vegas arhipelāgs Nūrlanne
65°38′0″N 11°54′0″E / 65.63333°N 11.90000°E / 65.63333; 11.90000
2004 Kultūra v Arhipelāgs aptver 10 salas uz dienvidiem no polārā loka un kopā veido 103 310 ha lielu kultūrainavu, no kuriem 6930 ha ir zeme. Vietējo iedzīvotāju galvenais iztikas avots ir zvejniecība. Arhipelāgā ir vairāki zvejniekciemi, piestātnes, noliktavas somateria mājas (būvētas pūkpīļu ligzdošanai) un bākas. Līdz 9. gadsimta beigām salas bija kļuvušas par nozīmīgu zvejniecības centru. Vegas arhipelāgs atspoguļo zvejnieku un lauksaimnieku dzīvi, pēdējo 1500 gadu laikā[6]. 1143
  Strūves ģeodēziskais loks (4 punkti) Finnmarka
70°40′12″N 23°39′48″E / 70.67000°N 23.66333°E / 70.67000; 23.66333
69°56′19″N 23°21′37″E / 69.93861°N 23.36028°E / 69.93861; 23.36028
69°39′52″N 23°36′08″E / 69.66444°N 23.60222°E / 69.66444; 23.60222
69°01′43″N 23°18′19″E / 69.02861°N 23.30528°E / 69.02861; 23.30528
(kopā ar   Igauniju,   Baltkrieviju,   Lietuvu,   Somiju,   Moldovu,   Krieviju,   Latviju,   Ukrainu,   Zviedriju)
2005 Kultūra ii, iii, vi Strūves ģeodēziskais loks ir triangulācijas uzmērīšanas ķēde. Ģeodēziskais loks sastāvēja no 258 galvenajiem triangulācijas trīsstūriem ar 165 galvenajiem un 60 palīgpunktiem. Mūsdienu ģeogrāfiskā kartē Strūves ģeodēziskais loks šķērso 10 valstis. Norvēģijā atrodas 4 punkti[7]. 1187
  Rietumnorvēģijas fjordiGeirangerfjords un Nīrejfjords Mēre un Rumsdāle un Sogna un Fjūrane
62°7′15″N 7°7′44″E / 62.12083°N 7.12889°E / 62.12083; 7.12889
60°56′7″N 6°55′53″E / 60.93528°N 6.93139°E / 60.93528; 6.93139
2005 Daba vii, viii Fjordi atrodas Norvēģijas dienvidrietumos, uz ziemeļaustrumiem no Bergenas. Geirangerfjords un Nīrejfjords atrodas 120 km attālumā viens no otra un ir daļa no Rietumu Norvēģijas fjordu ainavas. Abi fjordi paceļas 1400 m augstumā, bet dziļumā vismaz 500 metri. Fjordis ir ūdenskritumi, upes, ledus ezeri, ledāji un nelīdzeni kalni[8]. 1195
  Rjūkanes-Notodenes industriālā mantojuma vieta Tēlemarka
59°52′43″N 8°35′37″E / 59.87861°N 8.59361°E / 59.87861; 8.59361
2015 Kultūra ii, iv Industriālā vieta atrodas kalnu, ūdenskritumu un upju ielejās un ietver hidroelektrostacijas, pārvades līnijas, rūpnīcas, infrastruktūras sistēmas un pilsētas. Komplekss tika izveidots ar uzņēmuma Norsk Hydro palīdzību, kas ražo slāpekļa mākslīgo mēslojumu. Komplekss tika izveidots 20. gadsimta sākumā atsaucoties uz mēslojuma lielo pieprasījumu[9]. 1486

Sarakstā iekļauto objektu izvietojumsLabot

Vietas Norvēģijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
  — kultūras objekts;   — dabas objekts;   — jauktais objekts;   — apdraudēts objekts

Kandidātu sarakstā esošie objektiLabot

Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Aizsardzības numurs
  Lapzemes teritorija — Tīsfjords, fjords no Hellemobotnas un Rago Nūrlanne 2002 Jaukti iii, v, vii, viii, ix 1750
  Lofotu salas Nūrlanne
68°19′59″N 14°39′59″E / 68.33306°N 14.66639°E / 68.33306; 14.66639
2002 Jauti iii, vii, ix, x 1751
  Svalbāras arhipelāgs Svalbāra
78°13′0″N 15°33′0″E / 78.21667°N 15.55000°E / 78.21667; 15.55000
2007 Jaukti v, vi, vii, viii, ix, x 5161
  Jana Majena un Buvē salas, kā daļa no Vidusatlantiskās grēdas Jana Majena sala
71°2′47″N 8°13′49″W / 71.04639°N 8.23028°W / 71.04639; -8.23028
Buvē sala
54°26′0″S 3°24′0″E / 54.43333°S 3.40000°E / -54.43333; 3.40000
2007 Daba viii, ix, x 5162
  Vikingu piminekļi un vietas:Vestfoldas kuģa paliekas un Hillestādes dzintara atradnes Sogna un Fjūrane 2011 Kultūra iii 5577

AtsaucesLabot