Augstais krasts
Augstais krasts (ziemeļsāmu: Höga Kusten) ir daļa no Zviedrijas Botnijas līča krasta Vesternorlandes lēnē. Reģions pazīstams kā vieta, kurā novērojama pēcapledojuma izostāzija — zemes garozas kustība, atgriežoties normālā stāvoklī pēc ledus vairoga pazušanas, beidzoties ledus laikmetam. Pēc ledus laikmeta beigām reģions ir pacēlies par 285 metriem, šī parādība tika atklāta tieši šajā reģionā.
| Augstais krasts | |
|---|---|
| Höga Kusten | |
 Skules kalns | |
  Augstais krasts  Augstais krasts | |
| Atrašanās vieta |
 Vesternorlandes lēne, Zviedrija |
| Koordinātas | 63°00′N 18°30′E / 63°N 18.5°EKoordinātas: 63°00′N 18°30′E / 63°N 18.5°E |
| Platība | 142 500 ha |
| Oficiālais nosaukums: Augstais krasts / Kvarkena arhipelāgs | |
| Tips | Daba |
| Kritērijs | viii |
| Iekļauts | 2000 (24. sesija) |
| Aizsardzības nr. | 898bis-001 |
| Valsts |
Zviedrija,  Somija |
| Reģions | Eiropa un Ziemeļamerika |
2000. gadā Augstais krasts tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, īpaši atzīmējot reģiona vērtību ģeoloģijas zinātnē. 2006. gadā objektam pievienoja Kvarkena arhipelāga salas, kas atrodas Botnijas līča Somijas pusē. Daļa no Augstā krasta ietilpst Skuleskūgena nacionālā parka teritorijā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Augstais krasts.- Oficiālā tīmekļa vietne
 | Šis ar Zviedriju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |