Fāluna

Fāluna (zviedru: Falun) ir Zviedrijas pilsēta Dālarnas lēnē. Sākotnēji Fāluna bija atpazīstama ar vara raktuvēm, bet mūsdienās tā ir populārs tūristu galamērķis, tāpat Fāluna ir svarīga rūpniecības pilsēta, neskatoties uz to, ka kopš 1992. gada raktuves vairs nedarbojas.

Fāluna
Falun
Ģerbonis
Fāluna
Koordinātas: 60°36′26″N 15°37′52″E
Valsts	Zviedrija
Platība
• Kopējā	27,1716 km2
Augstums	110 m
Iedzīvotāji (2020)
• kopā	39 492
• blīvums	1 372,4/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa	www.falun.se
Fāluna Vikikrātuvē

Fālunai cauri tekošā Fālunas upe sadala pilsētu divās daļās. Fālunas vara raktuves, kas daudzu gadsimtu gaitā bija viens no galvenajiem ienākumu avotiem Zviedrijā, atrodas vienā no pusēm. Fālunas pusē, sauktā arī par "ieguves pusi", neaug īpaši daudz augu, jo raktuves izdalīja daudz indīgu dūmu, kas piesārņoja dabu, taču upes otrs krasts, līdz kuram dūmi neaizsniedzās, tika saukts par "apburošo pusi". Tieši šajā pusē bija atrodamas skaistas villas un dārzi. Fālunas centru veidoja mazas gājēju ielas ar maziem veikaliņiem uz tām.

2001. gadā visu apgabalu, arī Lielo bedri, Fālunas vēsturiskās celtnes un industriālo objektu paliekas, apkaimes ciemus un Raktuvju muzeju iekļāva UNESCO Pasaules mantojumu sarakstā.

Vēsture

1977. gadā zviedru žurnāls Familie Journalen rakstīja: "Kādu laiku pirms šajā zemē parādījās pareizticīgie, dzīvoja viens bagāts vīrs, kuram piederēja daudz zemes un daudz lopu, un tepat atradās arī kūtis un šķūņi..." tieši šādi iesākās Fālunas vēsture. Pats pilsētas nosaukums radies no skandināvu vārda fдlador, kur fд nozīmē 'lops', bet lador — 'šķūnis'. Tādā veidā Fālunu sākumā pat nevarēja nosaukt par ciemu — mājas bija izbārstītas pa visu teritoriju. No tādām ēkām ganību laukos ar laiku izauga galvenā Zviedrijas barotāja — Fāluna. Bet tāda Fāluna palika līdz brīdim, kad tās teritorijā tika atklātas vara rūdas, kuras vairāku gadsimtu garumā bija lielākā darba devēja valstī un tehniskās attīstības centrs. Ja ticēt leģendai, tad vara rūdas atklāja parasts āzis. Āzis no ganībām esot atnācis pilnīgi sarkans. Nākamajā dienā saimnieks esot āzim sekojis un ievēroja, ka āzis, berzējoties gar zemi, tam paliek sarkanīgs kažoks. Tā nu šis sācis rakt un atradis vara rūdas. Fāluna attīstījās, un 1641. gadā tā ieguva pilsētas statusu. Uz to brīdi tā pēc iedzīvotāju skaita atpalika tikai no Stokholmas. Šodien tā ir parasta pilsēta, kura pēc iedzīvotāju skaita piekāpjas ne tikai Stokholmai. Līdz 20. gadsimtam pilsēta nelikās vilinoša — ieskauta putekļu mākonī, tā biedēja katru, kurš nāca tai klāt. 1708. gadā I. F. Leopolds rakstīja: "Ceļotāju, kurš devās uz Fālunu, pārņem šausmas vēl pirms viņš tuvojas klāt pilsētai, kad ierauga tumšu un biezu dūmu kārtu, kuru pilsēta rada tik lielā daudzumā, ka ceļotājs var padomāt, ka visdrīzāk viņš iekļuvis Ciklopa alā, nevis parastā pilsētā". Vara iegūšana tik ilgā laika periodā beidzās ar to, ka visas koka mājiņas pilsētā un visa augu valsts palika melna un pilsēta sāka smakt nost no dzeltenīgajiem putekļiem. Ne koki, ne krūmi, pat sūnas ne — nekas nespēja izdzīvot tādos apstākļos 2,5 kilometru rādiusā. Dāņu rakstnieks Hanss Kristians Andersens, apmeklējot Fālunu 1849. gadā bija teicis: "Nekur nebija redzams nekas zaļš, ceļa malās zālienu nebija. Pa to laiku, kamēr es te biju, neviens putns man nepalidoja garām". Laiki mainās un pirms vairākiem gadiem iestādītie koki ir izauguši, pārvēršot Fālunu par tipisku zviedru pilsētu ar parku zonām.

Klimats

Fālunā pārsvarā valda mitrs kontinentālais klimats. Ziema šeit ir gara — no novembra vidus līdz marta beigām. Ziemas Fālunā ir mainīgas. Mēdz būt ļoti auksti, bet var būt arī siltākas gaisa temperatūras — to ietekmē blakus esošās jūras klimata izmaiņas. Vissiltākais laiks Fālunā ir jūlijs un augusts (~ +23 °C), bet šajos mēnešos ir arī visvairāk nokrišņu. Fālunas klimats ir atšķirīgāks, nekā lielākajā daļā Zviedrijas. Tas saistīts ar to, ka blakus pilsētai neatrodas lielas ūdens krātuves, kā rezultātā, Fālunā reizēm ir siltāks nekā citviet valstī.

Fāluna šodien

Šodien Fāluna ir populārs tūristu galamērķis. Raktuves vairs nedarbojas, bet tās var apskatīt, un pilsēta ir palikusi praktisku neskarta. Ja šobrīd kādam cilvēkam, kas dzīvo Zviedrijā vai ir bijis Fālunā, pajautātu, ar ko viņam asociējas šīs pilsētas nosaukums, tad atbildē saņemtu trīs lietas — varš, sarkanā krāsa un Fālunas desa. Visas šīs lietas pievilina ne tikai pašus zviedrus, bet arī tūristus.

Galvenais tūristu galamērķis, atbraucot uz Fālunu, ir Fālunas vara raktuves (Falu Mine). To darbība beidzās pagājušā gadsimta 90. gados. Šeit joprojām ļoti daudzas lietas atgādina par kalnračiem, kuri šeit strādājuši. Iebraucot pilsētā, tūristus sagaida piemineklis "Kalnracis no pagātnes", kurš uzcelts par godu strādniekiem. Atbraucot uz Fālunu, ir iespējams izbaudīt raktuvju strādnieku dzīvesveidu, piedaloties ekskursijā uz vara raktuvēm. Ir iespēja iepazīties gan ar pazemi, gan ar pašu pilsētu, kurā var ieraudzīt Zviedrijas neatņemamu ainavas sastāvdaļu — Fālunas sarkano krāsu. Visā valstī redzamas koka ēkas, kas nokrāsotas sarkanīgajos Fālu toņos. Kopš 17. gadsimta šo krāsu ražo no pulverī saberztas rūdas, kas satur dzelzs sulfātu un iegūta Fālunas raktuvēs.

Fālunas sarkanā krāsa

Fālunas sarkanās krāsas pirmsākumi meklējami pavisam sen ap 16. gadsimtu un tā ieguva ļoti lielu popularitāti — šodien sarkanas koka mājiņas var ieraudzīt pilnīgi jebkurā Zviedrijas nostūrī. Iemesls tādai popularitātei ir krāsas pieejamība un lēta cena — pat mūsdienās tā ir pieejama lielos apmēros Fālu raktuvēs, jo krāsas pigments atrodams praktiski visur Fālunas apkārtnē lielos daudzumos.

Šodien krāsas ražošana maz atšķiras no senajām metodēm. Vienīgā lielākā atšķirība ir krāsas ieguves laiks, precīzāk, laiks, kad krāsas pigmentiem bija jāstāv svaigā gaisā. Saka, ka senajos laikos tam aizgāja pat līdz 30 gadu. Bet krāsu ražoja, jo lieli krājumi atradās zemes virspusē. Kad rūda jau pietiekami ilgi bija nostāvējusi svaigā gaisā, tad tā tika žāvēta, smalcināta un dedzināta. Pēc tam to samala sīkā pulverī.

Sarkanas koka mājiņas Zviedrijas jau izsenis tika uzskatītas par bagātības simbolu — zviedri, krāsojot mājas sarkanā krāsā, tās salīdzināja ar tā laika sarkano ķieģeļu mājām Eiropā. Zviedrijas valdība vienmēr ir gribējusi parādīt savu nozīmīgumu, bet, ņemot vērā, ka tolaik nebija tik daudz naudas ķieģeļu iegādei, visas ēkas, īpaši pilsētās, krāsoja Fālunas sarkanajā krāsā.

Fālunas desa

Fālunas desa ir pilsētas simbols un viena no iecienītākajām desām Fālunas un Zviedrijas iedzīvotāju vidū. Desas ražošanas vēsture ir pavisam vienkārša — to ražoja, jo nebija izvēles iespējas. Priekš vara raktuves darbiem tika veidotas virves no buļļu ādas, bet dzīvnieka gaļa palika pāri. Gaļu sāka pārstrādāt un gatavot — tā radās Fālunas desa. Kaut arī šodien Fālunas desu var nopirkt dažādās variācijās — ar garšvielām, lielākas vai mazākas, tomēr tā paliek neatņemama zviedru ēdienkartes sastāvdaļa.

Sports

Bendijs (Lugnet)

Fālunā atrodas slēpošanas centrs un stadions "Lugnet", kurā norisinās sporta sacensības, kurās piedalās arī sportisti no Latvijas.

Slēpošanas centrs

Lugnet

Skatīt arī

• Dālarna

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Fāluna.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Šuvajeva A., 2013. Zviedrija, Rīga, Zvaigzne ABC, 210.lpp
• Zablovskis E., 1999, Ar auto un kājām. Zviedrija, Norvēģija, Somija, Rīga, Valters un Rapa, 14.-15.lppFalu gruva, 2015a,
• Bocken Kare
• Falun Mine
• Official site of Sweden
• Укромные уголки Швеции
• Ларссон М., 2015, Мой родной город — Фалун
• Familie Journal