Taimiras Dolganu—Ņencu rajons

Taimiras Dolganu—Ņencu municipālais rajons (krievu: Таймырский Долгано-Ненецкий муниципальный район) ir Krievijas Krasnojarskas novada administratīvais rajons novada ziemeļu daļā Taimiras pussalā, pēc platības lielākais Krievijas municipālais rajons. Izveidots 2007. gada 1. janvārī, likvidējot Taimiras Dolganu—Ņencu autonomo apvidu kā federācijas subjektu un tā vietā izveidojot Krasnojarskas novada administratīvi teritoriālo vienību ar sevišķu statusu.[1]

Taimiras Dolganu—Ņencu rajons
Таймырский Долгано-Ненецкий район
—  rajons ar sevišķu statusu  —
Flag of Taimiras Dolganu—Ņencu rajons
Karogs
Coat of arms of Taimiras Dolganu—Ņencu rajons
Ģerbonis
Taimiras Dolganu—Ņencu rajons Krasnojarskas novada kartēTaimiras Dolganu—Ņencu rajons Krasnojarskas novada kartē
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Federālais subjekts Krasnojarskas novads
Centrs Dudinka
Administratīvais iedalījums
Platība 
 - Kopā 879 929 km²
Iedzīvotāji (2019)
 - Kopā 31 627
 - Blīvums 0/km²
Mājaslapa: www.taimyr24.ru
Taimiras Dolganu—Ņencu rajons Vikikrātuvē

Ģeogrāfija labot šo sadaļu

Robežojas ar Jakutiju austrumos, Evenku rajonu dienvidaustrumos, Turuhanskas rajonu dienvidrietumos un Jamalas Ņencu autonomo apvidu rietumos. Ziemeļos rajona teritoriju apskalo Ziemeļu Ledus okeāna Karas un Laptevu jūras. Rajonam pieder Severnaja Zemļa un citas mazākas salas Karas jūrā un Taimiras piekrastē. Rajona teritorijā esošā Noriļskas pilsēta ar pavadoņpilsētām Talnahu, Kajerkanu un Oganeru, kā arī Sņežnogorskas ciemats veido atsevišķu Noriļskas municipālo veidojumu un rajonā neietilpst — administratīvi pakļauts Krasnojarskas novadam.

Ļielākā daļa rajona teritorijas atrodas aiz polārā loka un tas aizņem visu Taimiras pussalu. Rajona teritorijā atrodas Eirāzijas galējais ziemeļu punkts — Čeļuskina rags. Teritorija kalnaina, lielākās kalnu sistēmas ir Putorana (ar rajona augstāko virsotni Kameņu 1701 m vjl), Birrangas kalni un Anabaras plato. Lielākās upes ir Jeņiseja (lejtece), Verhņaja Taimira, Ņižņaja Taimira, Hatanga un Pjasina.

Vēsture labot šo sadaļu

Taimiras teritorija bijusi apdzīvota jau vēlīnajā paleolītā, par ko liecina 45 tūkstošus gadus vecas mamuta atliekas ar šķēpa radītiem ievainojumiem.

Hetas upes basenā cilvēki no tagadējās Jakutijas teritorijas ienākuši 4.—5. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Putoranas kalnos atrastas ar 1150. gadu pirms mūsu ēras datēta vara lietuve. Mūsu ēras 1. gadu tūkstoša beigās Taimiras teritorijā ienāca mūsdienu encu un nganasanu priekšteči.

16.—17. gadsimtā Taimira, tāpat, kā pārējā Sibīrija, tika pievienota Krievijai. 17. gadsimtā Taimira bija daļa no 1601. gadā dibinātā Mangazejas apriņķa. 17. gadsimta 20. gados apvidū sāka ieceļot krievi. 1631. gads tiek uzskatīts par Taimiras brīvprātīgās iekļaušanās Krievijā gadu. 1822. gadā tika izveidota Jeņisejas guberņa ar centru Krasnojarskā. Taimira kopā ar pārējo Jeņisejas lejteces apvidu tika iekļauta Turuhanskas novadā.

18. gadsimta vidū sākās Taimiras ziemeļu piekrastes plānveida izpēte Ziemeļu jūras ceļa izveidei, bet tikai 20. gadsimtā sākās tā praktiska izmantošana.

1930. gada 10. decembrī mazskaitlīgo ziemeļu tautu apdzīvotajā terotorijā tika izveidots nacionālais apvidus, kas sākotnēji saucās par Taimiras nacionālo apvidu un ietilpa Austrumsibīrijas novadā. Pēc Krasnojaskas novada izveidošanas 1934. gadā Taimiras nacionālais apvidus tika iekļauts tajā. Pārsteidzīgā un nepārdomātā kolektivizācija izraisīja dolganu un nganasanu sacelšanos 1932. gadā. Tās dalībnieki 1938. gadā tika represēti, un to mājopi nodoti kolhoziem.[2]

1977. gadā Taimiras nacionālais apvidus tika pārdēvēts par Taimiras (Dolganu—Ņencu) autonomo apvidu. 1992. gadā tas kļuva par patstāvīgu Krievijas Federācijas subjektu, administratīvā ziņā paliekot par Krasnojarskas novada daļu. 2005. gadā tika sarīkots referendums par Krasnojarskas novada, Taimiras un Evenkijas apvienošanu, kura rezultātā 2007. gada Taimira kā patstāvīgs federācijas subjekts tika likvidēts un izveidots Taimiras Dolganu—Ņencu municipālais rajons ar speciālu statusu.

Iedzīvotāji labot šo sadaļu

Pēc 2010. gada Krievijas tautskaites rezultātiem rajonā bija 34 432 iedzīvotāji, no tiem 16 576 vīrieši un 17 856 sievietes. Autohtono iedzīvotāju skaits bija 10 132 cilvēki (29,5%), no tiem dolgani — 5394, ņenci — 3494, nganasani — 747, evenki — 266, enci — 204, citi — 28. Iedzīvotāju skaitam ir tendence samazināties — 2019. gadā iedzīvotāju skaits tiek lēsts 31 627 cilvēki.[3]

Rajona lielākā apdzīvotā vieta ir tā centrs Dudinka ar 21 015 iedzīvotājiem. Citas lielākās apdzīvotās vietas ir Hatanga (2645), Nosoka (1692), Tuharda (814), Karaula (801), Diksona (548), Novoribnaja (556), Voločanka (530) un Ustjavama (513).

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu