Jamalas Ņencu autonomais apvidus

Jamalas Ņencu autonomais apvidus
	Jamalas Ņencu autonomais apvidus
	Ямало-Ненецкий автономный округ; Ямалы-Ненёцие автономной ӈокрук
	— apgabals —
	Ņencu apmetne tundrāŅencu apmetne tundrā
; Karogs	; Ģerbonis
	Novietojums Krievijā
Dibināts	1930
Centrs	Saleharda
Administratīvais iedalījums	13
	Platība
- Kopā	769 250 km²
	Iedzīvotāji (2023)
- Kopā	511 874
- Blīvums	0,7/km²
- Etniskais sastāvs	krievi (61,7 %); ukraiņi (9,7 %); ņenci (5,9 %); tatāri (5,6 %)
	Mājaslapa: www.yanao.ru
	Jamalas Ņencu autonomais apvidus Vikikrātuvē

Jamalas Ņencu autonomais apvidus (krievu: Ямало-Ненецкий автономный округ, ņencu: Ямалы-Ненёцие автономной ӈокрук) ir viens no Krievijas Federācijas autonomajiem apvidiem. Tas ietilpst Tjumeņas apgabala sastāvā un atrodas šī apgabala ziemeļos. Jamalas Ņencu autonomais apvidus robežojas ar Arhangeļskas apgabala Ņencu autonomo apvidu un Komi republiku rietumos, tā paša Tjumeņas apgabala Hantu-mansu autonomo apvidu dienvidos un Krasnojarskas novadu austrumos. Apvidu šķērso dzelzceļa līnija Tjumeņa—Surguta—Urengoja un nepabeigtā Transpolārā dzelzceļa līnija.

Jamalas Ņencu autonomā apvidus ainava pie Nojabrjskas.

Vēsture labot šo sadaļu

Pēc Sibīrijas hanistes iekarošanas 1595. gadā kazaki nodibināja Obdoras cietoksni (Обдорский острог) Obas labajā krastā. Pēc 1618. gada notika Obdorijas iedzīvotāju kristīšana, 1708. gadā to iekļāva Sibīrijas, 1782. gadā Toboļskas vietniecības, 1796. gadā Toboļskas guberņas, 1920. gadā Urālu apgabala sastāvā.

1930. gadā PSRS valdība izveidoja Jamalas Ņencu nacionālo apvidu, ko 1944. gadā iekļāva Tjumeņas apgabalā, 1977. gadā pārdēvēja par autonomo apvidu. 1991. gada 18. oktobrī Jamalas Ņencu apvidus pieņēma suverenitātes deklarāciju, bet 1992. gadā kļuva par Krievijas Federācijas subjektu Tjumeņas apgabala sastāvā.