Jamalas Ņencu autonomais apvidus

administratīva vienība Krievijas Federācijas sastāvā

Jamalas Ņencu autonomais apvidus (krievu: Ямало-Ненецкий автономный округ, ņencu: Ямалы-Ненэцие автономной ӈокрук) ir viens no Krievijas Federācijas autonomajiem apvidiem. Tas ietilpst Tjumeņas apgabala sastāvā un atrodas šī apgabala ziemeļos. Jamalas Ņencu autonomais apvidus robežojas ar Arhangeļskas apgabala Ņencu autonomo apvidu un Komi republiku rietumos, tā paša Tjumeņas apgabala Hantu-mansu autonomo apvidu dienvidos un Krasnojarskas novadu austrumos. Apvidu šķērso dzelzceļa līnija Tjumeņa—Surguta—Urengoja.

Jamalas Ņencu autonomais apvidus
Ямало-Ненецкий автономный округ
Flag of Jamalas Ņencu autonomais apvidus
Karogs
Coat of arms of Jamalas Ņencu autonomais apvidus
Ģerbonis
Russia - Yamalo-Nenets Autonomous Okrug (2008-01).svg
Administratīvais centrs Saleharda
Oficiālā valoda krievu
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Federālais apgabals Urālu
Platība 
 - Kopējā 769 250 km²
Iedzīvotāji
 - Kopā 534 299
 - Blīvums 0,7/km²
 - Tautas krievi (61,74%)
ukraiņi (9,69%)
ņenci (5,89%)
tatāri (5,64%)
Pilsētas 7
Rajoni 7
Mājaslapa: http://правительство.янао.рф/
Jamalas Ņencu autonomais apvidus Vikikrātuvē
Jamalas Ņencu autonomā apvidus ainava pie Nojabrjskas.

VēstureLabot

Pēc Sibīrijas hanistes iekarošanas 1595. gadā kazaki nodibināja Obdoras cietoksni (Обдорский острог) Obas labajā krastā. Pēc 1618. gada notika Obdorijas iedzīvotāju kristīšana, 1708. gadā to iekļāva Sibīrijas, 1782. gadā Toboļskas vietniecības, 1796. gadā Toboļskas guberņas, 1920. gadā Urālu apgabala sastāvā.

1930. gadā PSRS valdība izveidoja Jamalas Ņencu nacionālo apvidu, ko 1944. gadā iekļāva Tjumeņas apgabalā, 1977. gadā pārdēvēja par autonomo apvidu. 1991. gada 18. oktobrī Jamalas Ņencu apvidus pieņēma suverenitātes deklarāciju, bet 1992. gadā kļuva par Krievijas Federācijas subjektu Tjumeņas apgabala sastāvā.

PilsētasLabot

KarteLabot

Jamalas Ņencu autonomā apvida pilsētu izvietojums; trenkrakstā — autonomā apvida centrs

Ārējās saitesLabot