Severnaja Zemļa

Krievijai piederošs arhipelāgs Ziemeļu ledus okeānā

Severnaja Zemļa (krievu: Северная Земля) ir neapdzīvots arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, Krievijas Federācijas galējos ziemeļos. Administratīvi ietilpst Krasnojarskas novada Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā. Rietumos arhipelāga krastus apskalo Karas jūra, austrumos — Laptevu jūra. Dienvidos Viļkicka šaurums to atdala no Taimiras pussalas. Atklāts ekspedīcijā 1913. gadā, 1930.—1932. gadā tā tika izpētīta plašāk.[1] Severnaja Zemļa ir vienīgais 20. gadsimtā atklātais ievērojamais Zemes airhipelāgs.[2]

Severnaja Zemļa
Северная Земля
Severnaja Zemļa
Krenkeļa līcis Komsomoļecas salas piekrastē
Severnaja Zemļa (Taimiras Dolganu-Ņencu rajons)
Severnaja Zemļa
Severnaja Zemļa
Severnaja Zemļa (Krasnojarskas novads)
Severnaja Zemļa
Severnaja Zemļa
Severnaja Zemļa (Krievija)
Severnaja Zemļa
Severnaja Zemļa
Severnaja Zemļa (Arktika)
Severnaja Zemļa
Severnaja Zemļa
Ģeogrāfija
Izvietojums Ziemeļu Ledus okeāns
Koordinātas 80°N 97°E / 80°N 97°E / 80; 97Koordinātas: 80°N 97°E / 80°N 97°E / 80; 97
Salu skaits ~70
Platība 37 000 km²
Garums 380 km
Platums 404 km
Augstākais kalns 965 m
Administrācija
Karogs: Krievija Krievija
Federācijas subjekts Krasnojarskas novads
Demogrāfija
Iedzīvotāji 0
Severnaja Zemļa Vikikrātuvē

Ģeogrāfija labot šo sadaļu

Arhipelāgs izstiepts ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā 500 km garumā. To veido 4 galvenās salas (Oktobra Revolūcijas sala, Komsomoļeca, Boļševika, Pioņera), kā arī vairākas nelielas salas un salu grupas (Šmita sala, Malijtaimira, Sedova arhipelāgs, Samoiloviča sala, Sarkanās Flotes salas, Starokadomska sala u.c.).

Vēsture labot šo sadaļu

 
Nikolaja II Zeme un Cesareviča Alekseja sala 1915. gada kartē.

Arhipelāgu 1913. gada 3. septembrī atklāja Krievijas hidrogrāfiskā ekspedīcija Borisa Viļkicka vadībā. Ekspedīcija atklāja tagadējas Malijtaimiras, Boļševikas, Oktobra Revolūcijas, Komsomoļecas un Starokadomska salas.[3] Nākamajā gadā pēc atklāšanas ar 1914. gada 23. janvāra Jūras ministra pavēli salas nosauca par Nikolaja II Zemi (Земля Императора Николая II) un Cesareviča Alekseja salu (Остров Цесаревича Алексея).

Pēc Oktobra revolūcijas Krievijas PFSR Centrālās Izpildkomitejas prezidijs ar 1926. gada 11. janvāra rīkojumu "Nikolaja II Zemi" pārdēvēja par "Ziemeļu Zemi" (Северная Земля), "Cesareviča Alekseja salu" par Mazo Taimiru, bet visu arhipelāgu par Taimiras arhipelāgu. No 1931. līdz 1933. gadam padomju polārpētnieki Nikolajs Urvancevs un Georgijs Ušakovs atklāja visas arhipelāgu veidojošās salas, kuras nosauca par Pioniera (Пионер), Komjaunieša (Комсомолец), Boļševika (Большевик), Oktobra revolūcijas (Октябрьской Революции) un Šmita (Шмидта) salām.

2006. gadā Taimiras (Dolganu-Ņencu) autonomā apvidus Dome pieņēma lēmumu atgriezt arhipelāgam 1919. gadā nogalinātās Krievijas cara ģimenes vārdus, proti, Ziemeļu Zemei atgriezt Nikolaja II zemes nosaukumu, Mazajai Taimiras salai Carēviča Alekseja salas nosaukumu, bet Oktobra revolūcijas salu pārdēvēt par Svētās Aleksandras salu, Boļševika salu par Svētās Olgas salu, Komjaunieša salu par Svētās Marijas salu, Pioniera salu par Svētās Tatjanas salu, bet Domašnija salu par Svētās Anastasijas salu. Tomēr pēc Taimiras autonomā apvidus pievienošanas Krasnojarskas novadam 2007. gadā tā vadība šo ierosmi neatbalstīja.[4]

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu