Severnaja Zemļa
Severnaja Zemļa (krievu: Северная Земля) ir neapdzīvots arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, Krievijas Federācijas galējos ziemeļos. Administratīvi ietilpst Krasnojarskas novada Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā. Rietumos arhipelāga krastus apskalo Karas jūra, austrumos — Laptevu jūra. Dienvidos Viļkicka šaurums to atdala no Taimiras pussalas. Atklāts ekspedīcijā 1913. gadā, 1930.—1932. gadā arhipelāga tika izpētīts plašāk.[1] Severnaja Zemļa ir vienīgais 20. gadsimtā atklātais ievērojamais Zemes arhipelāgs.[2]
Severnaja Zemļa | |
---|---|
Северная Земля | |
Krenkeļa līcis Komsomoļecas salas piekrastē | |
Ģeogrāfija | |
Izvietojums | Ziemeļu Ledus okeāns |
Koordinātas | 80°N 97°E / 80°N 97°EKoordinātas: 80°N 97°E / 80°N 97°E |
Salu skaits | ~70 |
Platība | 37 000 km² |
Garums | 380 km |
Platums | 404 km |
Augstākais kalns | 965 m |
Administrācija | |
Krievija | |
Federācijas subjekts | Krasnojarskas novads |
Demogrāfija | |
Iedzīvotāji | 0 |
Severnaja Zemļa Vikikrātuvē |
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuArhipelāgs izstiepts ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā 500 km garumā. To veido 4 galvenās salas (Oktobra Revolūcijas sala, Komsomoļeca, Boļševika, Pioņera), kā arī vairākas nelielas salas un salu grupas (Šmita sala, Malijtaimira, Sedova arhipelāgs, Samoiloviča sala, Sarkanās Flotes salas, Starokadomska sala u.c.).
Vēsture
labot šo sadaļuArhipelāgu 1913. gada 3. septembrī atklāja Krievijas hidrogrāfiskā ekspedīcija Borisa Viļkicka vadībā. Ekspedīcija atklāja tagadējās Malijtaimiras, Boļševikas, Oktobra Revolūcijas, Komsomoļecas un Starokadomska salas.[3] Nākamajā gadā pēc atklāšanas ar 1914. gada 23. janvāra Jūras ministra pavēli salas nosauca par Nikolaja II Zemi (Земля Императора Николая II) un Carēviča Alekseja salu (Остров Цесаревича Алексея).
Pēc Oktobra revolūcijas Krievijas PFSR Centrālās Izpildkomitejas prezidijs ar 1926. gada 11. janvāra rīkojumu "Nikolaja II Zemi" pārdēvēja par "Ziemeļu Zemi" (Северная Земля), "Carēviča Alekseja salu" par Mazo Taimiru, bet visu arhipelāgu par Taimiras arhipelāgu. No 1931. līdz 1933. gadam padomju polārpētnieki Nikolajs Urvancevs un Georgijs Ušakovs atklāja visas arhipelāgu veidojošās salas, kuras nosauca par Pioniera (Пионер), Komjaunieša (Комсомолец), Boļševika (Большевик), Oktobra revolūcijas (Октябрьской Революции) un Šmita (Шмидта) salām.
2006. gadā Taimiras (Dolganu-Ņencu) autonomā apvidus Dome pieņēma lēmumu atgriezt arhipelāgam 1919. gadā nogalinātās Krievijas cara ģimenes vārdus, proti, Ziemeļu Zemei atgriezt Nikolaja II zemes nosaukumu, Mazajai Taimiras salai Carēviča Alekseja salas nosaukumu, bet Oktobra revolūcijas salu pārdēvēt par Svētās Aleksandras salu, Boļševika salu par Svētās Olgas salu, Komjaunieša salu par Svētās Marijas salu, Pioniera salu par Svētās Tatjanas salu, bet Domašnija salu par Svētās Anastasijas salu. Tomēr pēc Taimiras autonomā apvidus pievienošanas Krasnojarskas novadam 2007. gadā tā vadība šo ierosmi neatbalstīja.[4]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 8. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 681. lpp.
- ↑ Barr, William (1975). "Severnaya Zemlya: The Last Major Discovery". Geographical Journal 141 (1): 59–71. doi:10.2307/1796946. JSTOR 1796946.
- ↑ Северная Земля. Часть I
- ↑ Депутаты Законодательного собрания Красноярского края против переименования островов архипелага "Северная Земля" newslab.ru 2007. gada 27 maijā
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Severnaja Zemļa.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- ОТКРЫТИЕ ВЕКА (к 100-летию открытия Северной Земли) Arhivēts 2021. gada 24. janvārī, Wayback Machine vietnē.
- Северная Земля – последнее Великое Географическое Открытие
- Северная Земля (ледниковая система)
- Северная Земля 15 - 17 августа 2007
- АРКТИЧЕСКИЕ МИРАЖИ ИЛИ МЕТАМОРФОЗЫ ТОПОНИМИКИ
- ВОКРУГ СВЕТА. Архипелаг под псевдонимом
Šis ar Krieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |