Nganasani
Nganasani (pašnosaukums: ня”, няа” — ‘biedrs’) ir Krievijas Federācijas Galējos Ziemeļos mītoša samodiešu tauta. Apdzīvo Taimiras pussalu Krasnojarskas novada ziemeļos. 2010. gada Krievijas tautskaitē par nganasaniem sevi atzina 862 cilvēki. Tiek uzskatīta par vistālāk ziemeļos mītošo Eirāzijas tautu.[1]
.jpg) Nganasanu folkloras kopa Dentedie | |
| Visi iedzīvotāji | |
|---|---|
| 900 (2010) | |
| Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem | |
| Valodas | |
| nganasanu valoda, krievu valoda, dolganu valoda | |
| Reliģijas | |
| šamanisms, pareizticība | |
| Radnieciskas etniskas grupas | |
| ņenci, enci | |
Vēsture labot šo sadaļu
Nganasani, domājams, cēlušies no protojukagiru grupām, kas izspiestas no Ļenas lejteces uz Taimiras pussalu, kur daļēji asimilējušas vietējās samodiešu un tungusu grupas. 17. gadsimta Krievijas materiālos atsevišķas nganasanu grupas sauktas par tavgiem vai tavgiešiem, plasidas samojediem (pēc Pjasinas upes), kurakiem, tidirisiem un vaņadiem.[2] 19. gadsimtā dažādās naganasanu grupas konsolidējās divās — austrumu vadejevu nganasani un rietumu Avamas nganasani (pēs Avamas upes).[3] Tradicionālā nganasanu nodarbošanās bija briežkopība, medības un zveja. 1940.—1960. gados sakarā ar kampaņu par nomadu pāreju uz nometnieku dzīvesveidu, nagnasaniem uzbūvēja trīs ciematus (Ustjavama, Voločanka un Novaja), kas gan atrodas dienvidos no to tradicionālās klejotāju teritorijas dolganu zemēs. Etnonīmu «nganasani» ieviesa 1930. gados, to veidojot no naganasanu vārda ӈана”са, ӈана”сан — ‘cilvēks, cilvēki’.
Apdzīvotības areāls labot šo sadaļu
Nganasani mīt Taimiras pussalas dienvidos trijos ciematos. Avamas nganasani apdzīvo Ustjavamas (260 naganasani) ciematu pie Avamas upes un Voločankas (266) ciematu Hetas vidustecē, bet vadejevu nganasani — Novajas (53) ciematu Hetas lejtecē. Ap 100 naganasanu mīt rajona centrā Dudinkā. Apmēram 100 nganasanu piekopj pusnomadu dzīvesveidu galvenokārt Dudiptas augštecē.
Valoda labot šo sadaļu
Nganasanu valoda pieder pie samodiešu valodu saimes. No 862 naganasanie valodu prot 125, galvenokārt vecāki cilvēki. Valodu pasniedz Ustavamas un Voločankas skolās no 1. līdz 9. klasei. Periodiski materiāli nganasanu valodā tiek publicēti vietējā avīzē Taimir, kā arī 5 reizes nedēļā pa 15 minūtēm raida Dudinkas radio. Rakstība nganasanu valodai izveidota 1990. gadā. Lielākā daļa nganasanu pārgājuši uz krievu valodu, bet daļa vadejevu naganasanu — uz dolganu valodu.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «Nganasani». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 506. lpp.
- ↑ «Финно-угорский мир. Нганасаны». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 3. decembrī. Skatīts: 2021. gada 9. janvārī.
- ↑ «Ассоциация коренных малочисленных народов Севера, Сибири и Дальнего Востока Российской Федерации. Нганасаны». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 11. janvārī. Skatīts: 2021. gada 9. janvārī.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nganasani.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)