Ņižņaja Taimira
Ņižņaja Taimira (krievu: Нижняя Таймыра) ir upe Krievijas Federācijas ziemeļos, plūst pa Krasnojarskas novada Taimiras Dolganu—Ņencu rajonu.
Ņižņaja Taimira | |
---|---|
Izteka | Taimiras ezers 74°54′43″N 100°31′17″E / 74.91194°N 100.52139°E |
Ieteka | Taimiras līcis 76°06′40″N 99°47′20″E / 76.11111°N 99.78889°EKoordinātas: 76°06′40″N 99°47′20″E / 76.11111°N 99.78889°E |
Baseina valstis | Krievija |
Caurteces valstis | Krievija |
Garums | 187 km |
Iztekas augstums | 6 m |
Ietekas augstums | 0 m |
Kritums | 6 m |
Vidējā caurtece | 1220 m³/s |
Baseina platība | 124 000 km² |
Ņižņaja Taimira Vikikrātuvē |
Upe sākas no Taimiras ezera ziemeļrietumu daļā esošā Nestora Kuļika līča. Plūst dienvidu—ziemeļu virzienā, šķērsojot Birrangas kalnu grēdu. Upes garums ir 187 km,[1] bet kopā ar Verhņaja Taimiru, kas ir ezera lielākā pieteka, — 840 km (pēc citiem datiem — 638 km).[2] Tek cauri Engelharta ezeram. Lielākās pietekas ir Trautfetere (labā) un Šrenka (kreisā). Ietek Karas jūras Taimiras līcī, veidojot Taimiras grīvlīci (Таймырская губа).
Upi atklāja un apsekoja Lielā Ziemeļu ekspedīcija 1737.—1742. gadā. Upes krasti neapdzīvoti, upes grīvā 20. gadsimta 2. pusē darbojās Ustjtaimiras polārstacija.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ņižņaja Taimira.