Ņižņaja Taimira (krievu: Нижняя Таймыра) ir upe Krievijas Federācijas ziemeļos, plūst pa Krasnojarskas novada Taimiras Dolganu—Ņencu rajonu.

Ņižņaja Taimira
Ņižņaja Taimiras baseins
Ņižņaja Taimiras baseins
Ņižņaja Taimira (Taimiras Dolganu-Ņencu rajons)
izteka
izteka
ieteka
ieteka
Ņižņaja Taimira (Krasnojarskas novads)
Ņižņaja Taimira
ieteka
ieteka
Ņižņaja Taimira (Krievija)
Ņižņaja Taimira
ieteka
ieteka
Izteka Taimiras ezers
74°54′43″N 100°31′17″E / 74.91194°N 100.52139°E / 74.91194; 100.52139
Ieteka Taimiras līcis
76°06′40″N 99°47′20″E / 76.11111°N 99.78889°E / 76.11111; 99.78889Koordinātas: 76°06′40″N 99°47′20″E / 76.11111°N 99.78889°E / 76.11111; 99.78889
Baseina valstis Karogs: Krievija Krievija
Caurteces valstis Karogs: Krievija Krievija
Garums 187 km
Iztekas augstums 6 m
Ietekas augstums 0 m
Kritums 6 m  
Vidējā caurtece 1220 m³/s 
Baseina platība 124 000 km² 
Ņižņaja Taimira Vikikrātuvē

Upe sākas no Taimiras ezera ziemeļrietumu daļā esošā Nestora Kuļika līča. Plūst dienvidu—ziemeļu virzienā, šķērsojot Birrangas kalnu grēdu. Upes garums ir 187 km,[1] bet kopā ar Verhņaja Taimiru, kas ir ezera lielākā pieteka, — 840 km (pēc citiem datiem — 638 km).[2] Tek cauri Engelharta ezeram. Lielākās pietekas ir Trautfetere (labā) un Šrenka (kreisā). Ietek Karas jūras Taimiras līcī, veidojot Taimiras grīvlīci (Таймырская губа).

Upi atklāja un apsekoja Lielā Ziemeļu ekspedīcija 1737.—1742. gadā. Upes krasti neapdzīvoti, upes grīvā 20. gadsimta 2. pusē darbojās Ustjtaimiras polārstacija.

Ārējās saites

labot šo sadaļu