Pjasina
Pjasina (krievu: Пясина) ir Sibīrijas upe Krievijas Federācijas ziemeļos, plūst pa Krasnojarskas novada Taimiras Dolganu—Ņencu rajonu. Nosaukums cēlies no ņencu valodas un nozīmē ‘bezmeža līdzenums’ (tundra) vai ‘melnā koka upe’.
| Pjasina | |
|---|---|
 | |
  izteka ieteka  ieteka  ieteka | |
| Izteka | Pjasinas ezers 70°03′37″N 88°04′04″E / 70.06028°N 88.06778°E |
| Ieteka | Pjasinas līcis 73°53′12″N 87°04′21″E / 73.88667°N 87.07250°EKoordinātas: 73°53′12″N 87°04′21″E / 73.88667°N 87.07250°E |
| Baseina valstis |  Krievija
|
| Caurteces valstis | Krievija
|
| Garums | 818 km |
| Iztekas augstums | 28 m |
| Ietekas augstums | 0 m |
| Kritums | 28 m |
| Vidējā caurtece | 2550 m³/s |
| Gada notece | 82 km³ |
| Baseina platība | 182 000 km² |
| Galvenās pietekas | Dudipta, Agapa |
 Pjasina Vikikrātuvē
| |
Upe sākas no Pjasinas ezera ziemeļiem Putoranas plato. Plūst dienvidu—ziemeļu virzienā, līdz Dudiptas pietekai plūst pa šauru ieleju, zemāk — pa Ziemeļsibīrijas zemieni. Lejpus Puras pietekas izlaužas caur Birrangas kalniem pa šauru ieleju un tālāk atkal plūst kā līdzenumu upe. Upes garums ir 818 km.[1] Pie ietekas Karas jūras Pjasinas līcī veido plašu estuāru. Lielākās pietekas ir Dudipta, Jangoda, Tareja (labās) un Agapa, Pura (kreisās). Aizsalst septembra beigās, ledus iziet jūnijā.[2] Kuģojama līdz bijušajam Krestu ciemam, mazākiem kuģiem — visā garumā.
Upes lejteci pomori zinājuši jau 1605. gadā, bet vēlāk informācija zudusi. No jauna atklāja 1740. gadā Dmitrijs Sterļegovs un aprakstīja 1741. gadā Semjons Čeļuskins.
Krasti mazapdzīvoti, pastāvīgu apdzīvoto vietu nav. Ustjtarejas, Krestu un citi ciemi apdzīvoti tikai sezonāli. Lejtecē slēgtā Pjasinas polārstacija. Upi regulāri piesārņo Noriļskas metalurģiskā kombināta notekūdeņi.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pjasina.
Atsauces labot šo sadaļu