Valdemārpils

pilsēta Latvijā, Talsu novadā
(Pāradresēts no Sasmaka)

Valdemārpils ir pilsēta Kurzemes ziemeļos, Talsu novadā, Sasmakas ezera rietumu krastā. Tās agrākais nosaukums līdz 1926. gadam bija Sasmaka (lībiešu: Sasmagā)[4].

Valdemārpils
Novada pilsēta
Lielā iela Valdemārpilī
Lielā iela Valdemārpilī
Karogs: Valdemārpils
Karogs
Ģerbonis: Valdemārpils
Ģerbonis
Valdemārpils (Latvija)
Valdemārpils
Valdemārpils
Koordinātas: 57°22′14″N 22°35′31″E / 57.37056°N 22.59194°E / 57.37056; 22.59194Koordinātas: 57°22′14″N 22°35′31″E / 57.37056°N 22.59194°E / 57.37056; 22.59194
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Talsu novads
Pilsētas tiesības kopš 1917. gada
Vēsturiskie
nosaukumi
Sasmaka
Platība[1]
 • Kopējā 3,8 km2
 • sauszeme 3,8 km2
 • ūdens 0,0 km2
Iedzīvotāji (2023)[2]
 • kopā 1 119
 • blīvums 293,7 iedz./km2
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-3260
Mājaslapa www.talsunovads.lv/lv
Valdemārpils Vikikrātuvē

Nosaukuma cilme labot šo sadaļu

Valdemārpils nosaukta jaunlatviešu kustības ideologa Krišjāņa Valdemāra (1825—1891) vārdā, kurš dzimis Ārlavas pagastā un jaunībā strādājis par privātskolotāju Sasmakas miestā. Sasmakas vārds cēlies no blakus esošā ezera nosaukuma[nepieciešama atsauce] un lietots dažādos veidos (Sansmagen, Sassmaggen, Sassmaken, Saßmacken). Savukārt Sasmakas ezera nosaukums, iespējams, cēlies no sašaurinājuma tā vidusdaļā, kuram mūsdienas pāri pārbūvēts satiksmes ceļa tilts.

Vēsture labot šo sadaļu

Valdemārpils izveidojusies pie Dupurkalna pilskalna (47 m) senā līvu Ārlavas pilsnovada teritorijā, ko 11.—13. gadsimtā bija pakļāvuši kurši. Par šis vietas aizvēsturisko nozīmīgumu liecina Elku liepa Sasmakas muižas parkā, kulta vieta Ozolu Svētkalnā un skandināvu kultūrai raksturīgās "velna laivas" pilsētas apkārtnē. Līdz 13. gadsimtam Ārlavas pilsnovads (Arowelle) piederēja pie Vanemas zemes un pieminēts 1231. gada līgumā starp kuršiem un Romas pāvesta vietvaldi Alnas Balduīnu.

Sasmakas (Sansmagen) vārds pirmo reizi rakstos minēts 1582. gada nodevu sarakstos, 1644. gadā Sasmaka ieguva brīvciema statusu. 1656. gadā hercogs Jēkabs nopirka nomas tiesības uz Piltenes apgabalu un Sasmakas ciemam piešķīra miesta tiesības. Lielā Ziemeļu kara laikā sākušās Lielā mēra epidēmijas laikā 1710.—1711. gadā nomira liela daļa no tā iedzīvotājiem. 1834. gadā Kurzemes guberņas administrācija ciemam atkal piešķīra miesta statusu, 19. gadsimta beigās blakus luterāņu baznīcai bija arī ebreju sinagoga un pareizticīgo baznīca (celta 1887.—1889. gados). 1894. gadā Sasmaka ieguva pašpārvaldes tiesības.

1917. gadā Sasmakai piešķīra pilsētas tiesības. 1916.—1917. gadā caur Valdemārpili uzbūvēja šaursliežu dzelzceļa atzaru Valdgale-Roja. 1926. gadā Sasmaku pārdēvēja par Valdemārpili. 1941. gada vasarā, Latvijas vācu okupācijas laikā, latviešu pašaizsardzības vienības pēc nacistu pavēles nogalināja visus 150 pilsētas ebrejus.[5]

Ģeogrāfija labot šo sadaļu

Valdemārpils atrodas Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā Sasmakas ezera rietumu krastā. Pilsēta atrodas uz lēzena paugurgrēdu masīva, kas paceļas līdz 58 m vjl. Ezers aizņem garu un šauru ledāja izspieduma ieplaku, kas iepretī Valdemārpilij sašaurinās tā, ka pāri iet ceļš. Ezera ziemeļu daļu mēdz saukt par Ārlavas ezeru, dienvidu daļu — par Valdemārpils ezeru.[6]

Valdemārpili ieskauj Ārlavas pagasts. Pilsētu šķērso autoceļš P126 Valdgale-Roja.

Iedzīvotāji labot šo sadaļu

Ap 19. gadsimta vidu Sasmakā bija gandrīz tikpat daudz iedzīvotāju cik Talsos, no kuriem aptuveni 84% bija ebreji. Tas izskaidrojams ar to, ka Kurzemes hercogistes pilsētās ebrejiem tika atļauts apmesties tikai pēc 1799. gada, kad hercogiste atradās Krievijas impērijas sastāvā. Sasmakā, kas piederēja pie Piltenes apgabala un kam bija brīvciema statuss, ebreji varēja dzīvot jau agrāk.[7] Ciems turpināja pieaugt līdz Pirmajam pasaules karam, kad tajā bija ap 2000 iedzīvotāju, bet 1920. gadā, kad tam piešķīra pilsētas tiesības, bija atlikuši tikai 959 iedzīvotāji.[8] Šajā laikā īpaši samazinājās ebreju un vāciešu skaits pilsētā. Pēdējo 100 gadu laikā ledzīvotāju skaits Valdemārpilī ir maz mainījies.[6]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu

gads 1582 1628 1863 1881 1897 1920 1925 1930 1935 1959 1970 1979 1989 2000 2011 2021
iedz. skaits ~100 ~200 1423 1774 1833 959 1064 1130 1135 1147 1078 1290 1706 1605 1358 1153

Tautība labot šo sadaļu

gads iedzīvotāju skaits latvieši krievi baltkrievi ukraiņi poļi lietuvieši ebreji vācieši igauņi pārējie
1863* 1423 117 0 0 0 0 0 1182 124 0 0
1881* 1774 423 0 0 0 0 0 1197 154 0 0
1925 1064 879 10 0 0 0 0 156 13 5 1
1930 1130 933 17 3 0 1 0 161 8 7 0
1935 1135 930 7 0 nez. 4 0 159 12 2 21
1970 1078 1017 28 7 1 7 7 nez. nez. nez. 11
1979 1290 1212 27 14 9 4 7 0 nez. nez. 17
1989 1581 1485 40 10 8 8 15 0 2 1 12
2000 1605 1513 28 7 9 10 9 nez. nez. nez. 29
2011 1244 1149 17 7 6 9 8 nez. nez. nez. 48
2021 1153 1068 22 5 2 5 7 nez. nez. nez. 44
  • Dati par dzimto valodu.

Konfesionālā un reliģiskā piederība labot šo sadaļu

gads iedzīvotāju skaits luterāņi u.c.protestanti katoļi pareizticīgie vecticībnieki jūdaisti u.c.ticības nezināmi
1863 1423 241 0 0 0 0 1182 0 0
1881 1774 576 0 0 1 0 1197 0 0
1897 1833 833 nez. nez. nez. nez. 899 101 0
1925 1064 823 23 0 59 0 157 0 2
1930 1130 856 36 11 62 4 161 0 0
1935 1135 839 57 19 61 0 159 0 0

Apskates objekti labot šo sadaļu

Attēlu galerija labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2 oktobris 2023.
  3. «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
  4. «livonian.tech – Lībiešu-latviešu-igauņu vārdnīca» (latviešu). Skatīts: 2023-10-26.
  5. Mārtiņš Ķibilds. «Holokausts. Valdemārpils savējie.». Latvijas Sabiedriskais medijs, 2018. gada 26. jūlijs. Skatīts: 2019. gada 14. janvārī.
  6. 6,0 6,1 Enciclopēdija Latvijas Pilsētas. Rīga : Apgāds "Preses Nams". 1999. ISBN 978-9984-00-357-3.
  7. Tūristu maršruti Talsu novadā. Sabiedrisko lietu ministrijas Tūrisma nodaļas izdevums. 1937. 97. lpp.
  8. J. Rutkis. Latvijas ģeogrāfija. Apgāds Zemgale, 1960.

Ārējās saites labot šo sadaļu

Skatīt arī labot šo sadaļu