Maltas pagasts

Maltas pagasts
Karogs	Ģerbonis
Novads:	Rēzeknes novads
Centrs:	Malta
Kopējā platība:	90,5 km2
• Sauszeme:	86,2 km2
• Ūdens:	4,4 km2
Iedzīvotāji (2024):	2 396
Blīvums (2024):	27,8 iedz./km2
Mājaslapa:	www.malta.lv
	Maltas pagasts Vikikrātuvē

Maltas pagasts^[4] ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība tā dienviddaļā. Robežojas ziemeļos ar Silmalas un Lūznavas pagastiem, austrumos ar Mākoņkalna pagastu, dienvidos ar Pušas pagastu, rietumos ar Feimaņu pagastu. Pagasta centrs atrodas Maltā.

Daba

Atrodas Latgales augstienes Maltas pazeminājumā. Augstākā vieta ir Zvona kalns (206 m vjl) pagasta dienvidaustrumos.

Hidrogrāfija

Upes

Pagasta teritorijā ir piecas upes^[5]: Ainaseņš, Kozupe, Malta, Mozgupe, Viertiukšne.

Ezeri

Pagasta teritorijā ir desmit ezeri^[6]: Černostes ezers, Griščatu ezers, Līdacītis, Luboneņš, Ļaudiņu ezers, Pušankas ezers, Sauliku ezers, Šķierzlata ezers, Špieļu ezers, Tulinska ezers.

Par ezeriem tiek dēvēti arī divi mākslīgas izcelsmes dīķi:

Griščatu dīķis^[7] (1,5 ha)
Drozdovkas dīķis^[8] (20,3 ha)

Purvi

Maltas purvs (366 ha)
Bičku purvs (251 ha)

Vēsture

Rozentavas muiža 1797. gadā (no Broces kolekcijas).

Līdz 1925. gadam Maltas pagastu sauca par Rozentavas pagastu, tā nosaukums bija aizgūts no Rozentavas muižas,^[9] kas 18. gadsimta sākumā piederēja A.Felkerzāmam, 18. gadsimta beigās un 19 gadsimta 1. pusē — Šadursku, bet 19. gadsimta 2. pusē — Bogomelecu dzimtai. 1836. gadā caur tagadējā Maltas pagasta teritoriju tika izbūvēts Pēterburgas — Varšavas lielceļš, bet 1861. gadā dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava, 1901. gadā atklāta dzelzceļa stacija Antonopole. Pie Rozentavas muižas (poļu: Rozantowo) virzienā uz jaunuzbūvētās dzelzceļa stacijas pusi veidojās jauna apdzīvota vieta Borovaja (krievu: Боровая, no бор - sils), kas, pateicoties izdevīgajam novietojumam četru ceļu krustojumā un dzelzceļa malā, drīz kļuva par galveno apkārtnes tirdzniecības vietu.

Pēc 1920. gada zemes reformas tālaika Rozentavas pagasta teritorijā esošo Rozentavas muižu (poļu: Rozantowo) sadalīja 221 vienībā 1720 ha kopplatībā, Zesnas Jalaukas (Zosnas) muižu 76 vienībās 1270 ha kopplatībā, Prezmas muižu (Preźma) 144 vienībās 1132 ha kopplatībā, Spēļu (Špieļu) muižu 93 vienībās 836 ha kopplatībā, Glušņevas (Lūznavas) muižu 54 vienībās 770 ha kopplatībā, Garkalnu muižu (Garykolna) 35 vienībās 494 ha kopplatībā, Zamostjes muižu 55 vienībās 435 ha kopplatībā, Maltas muižu (Malta) 39 vienībās 366 ha kopplatībā, Virtūkšņa muižu 23 vienībās 298 ha kopplatībā, Antonopoles muižu 10 vienībās 203 ha kopplatībā.^[10] 1935. gadā Maltas pagasta platība bija 216 km² un tajā dzīvoja 9913 iedzīvotāji. 1936. gadā Borovaju pārdēvēja par Maltas ciemu, un tolaik tas bija lielākais ciems Rēzeknes apriņķī.

1945. gadā Maltas pagastā izveidoja Bičku, Bondaru, Garkalnu, Maltas, Prezmas, Špēļu, Vertukšņas un Zosnas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja.

Maltas ciemam 1950. gadā piešķīra strādnieku ciemata (no 1961. gada — pilsētciemata) statusu. Malta no 1950. gada līdz 1959. gadam bija Maltas rajona centrs, vēlāk ietilpa Rēzeknes rajonā. Maltas ciematam 1957. gadā pievienoja likvidēto Bičku ciemu, izveidojot Maltas lauku teritoriju, kurai 1960. gadā pievienoja Špēļu ciema padomju saimniecības «Malta» un sanatorijas «Rāzna» teritoriju, 1965. gadā pievienoja Rušenicas ciema kolhoza «Putj k komuņizmu» teritoriju, bet zooveterinārā tehnikuma «Malta» teritoriju pievienoja Špēļu ciemam. 1973. gadā vēl daļu teritorijas pievienoja Špēļu ciemam, bet 1977. gadā daļu Pušas ciema teritorijas pievienoja Maltas lauku teritorijai. 1991. gadā Maltai atņēma pilsētciemata statusu un kopā ar lauku teritoriju reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Maltas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Rēzeknes novadā.

Arhitektūras un vēstures pieminekļi

Pagasta teritorijā atrodas pieci valsts nozīmes un pieci vietējās nozīmes kultūras pieminekļi^[11]

Valsts nozīmes pieminekļi

Arhitektūras piemineklis - Rozentovas (Maltas) katoļu baznīca

Arheoloģiskie pieminekļi:

Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis - Maltas zirgu pasta stacija, celta 19. gadsimta vidū, ir senākā Maltas ēka, kura saglabājusies līdz mūsu dienām.

Dievnami

Rozentovas (Maltas) Sv. Krusta Pagodināšanas Romas katoļu baznīca^[12] ir koka celtne ar vienu torni. Dievnams celts laikā no 1780. līdz 1782. gadam un drīz izrādījās par mazu lielajai draudzei. 1842. gadā baznīca pagarināta pirmoreiz, bet 1906. gadā, ar Rozentovas muižas īpašnieku Bogomelecu atbalstu, tā pagarināta vēlreiz. Baznīcā ir saglabājušies savdabīgi feretroni (pārvietojami altārīši).
Maltas (Borovkas) vecticībnieku kopienas lūgšanu nams^[13] ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Dievnama celtniecība sākta 1931. gadā, un to cēlis būvuzņēmējs A.Gruncevičs.
Maltas (Rozentovas) Visusvēto pareizticīgo baznīca^[14] ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Tā celta 1928. gadā kā neliela koka guļbūve pie pareizticīgo kapsētas.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.^[15]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±% g.p.
1897	2 280	—
1935	4 299	+1.68%
1959	4 118	−0.18%

Gads	Iedz.	±% g.p.
1967	4 400	+0.83%
1979	3 670	−1.50%
1989	3 950	+0.74%

Gads	Iedz.	±% g.p.
2000	3 614	−0.80%
2011	2 983	−1.73%
2021	2 487	−1.80%

Novadnieki

Veronika Tenča-Goldmane (1928—2019), latgaliešu rakstniece, nacionālā partizāne, mūža nogali pavadījusi Kuldīgas novadā
Eleonora Tjarve (1930^_2017), tulkotāja, dzejniece^[16]
Klāra Kondrova (1932^_2019)
Aigars Runčis (grupa "Borowa MC")
Viktors Lācis (1977) - vieglatlēts, Sidnejas Olimpisko spēļu dalībnieks

Maltas pagasta goda pilsoņi

Monika Ječa, Jāzeps Rupainis, Donats Kondrovs, Viktors Kancāns, Bronislavs Pavlovskis, Margarita Rapa, Klāra Kondrova, Roberts Ozoliņš, Stefans Kairišs, Igors Sorokins, Anna Babre, Iosifs Čepelis, Vasīlijs Kozlovs, Vitālijs Skudra, Jūlija Mika, Aina Viļuma, Pēteris Sinijs, Pēteris Šostaks, Ivans Rogozins, Vasīlijs Ragozins, Aleksandrs Beļaks, Helēna Jakušonoka, Vladislavs Štekels, Marta Ružāne, Anatolijs Pavļukevičs, Elija Sinija, Marija Podnieka, Vija Danilova, Antoņina Ostrovska, Anna Pinka, Alīda Jasmane, Jadviga Okuņeviča, Aleksandrs Boroduļins.

Apdzīvotās vietas

Lielākās apdzīvotās vietas ir: Malta (pagasta centrs), Černoste, Skutāni, Solomenka, Špieļi, Viškeri.

Saimniecība

Transports

Izglītība un kultūra

2014. gadā izveidota Maltas vidusskola, apvienojoties Maltas 1. vidusskolai ar latviešu mācību valodu un Maltas 2. vidusskolai ar mācībām krievu valodā. Pagastā ir Maltas mūzikas skola, Maltas pirmsskolas izglītības iestāde "Dzīpariņš", Kultūras nams, Maltas pagasta bibliotēka,^[17] Bērnu un jauniešu centrs,

Pagastā darbojas Maltas vēstures muzejs, kur eksponēta seno sadzīves priekšmetu un iespieddarbu kolekcija. Muzejā tiek piedāvāta arī ekskursija pa Maltas kultūras pieminekļiem.

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
↑ https://www.pmlp.gov.lv/lv/iedzivotaju-registra-statistika-2020-gada
↑ «Maltas pagasts». rezeknesnovads.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 24. oktobrī. Skatīts: 2020. gada 26. decembrī.
↑ «Maltas pagasta upes». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2020. gada 26. decembrī.^{[novecojusi saite]}
↑ «Maltas pagasta ezeri». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2020. gada 26. decembrī.^{[novecojusi saite]}
↑ «Griščatu dīķis». ezeri.lv. Skatīts: 2020. gada 26. decembrī.
↑ «Drozdovkas dīķis». ezeri.v. Skatīts: 2020. gada 26. decembrī.
↑ Līga Landsberga. «Rozentovas muiža». manasvietas.blogspot.com. Skatīts: 2020. gada 26. decembrī.
↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XIII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 25 542-25 543. sleja.
↑ «Maltas pagasta kultūras pieminekļi». is.mantojums. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 27. Maijs. Skatīts: 2020. gada 26. decembrī.
↑ «Maltas (Rozentovas) Sv. Krusta Pagodināšanas Romas katoļu baznīca». latgale.travel. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 4. martā. Skatīts: 2020. gada 27. decembrī.
↑ «Maltas (Borovkas) vecticībnieku lūgšanu nams». latgale.travel. Skatīts: 2020. gada 27. decembrī.
↑ «Maltas (Rozentovas) Visusvēto pareizticīgo baznīca». latgale.travel. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 1. decembrī. Skatīts: 2020. gada 27. decembrī.
↑ OSP
↑ «Eleonora Tjarve». literatura.lv. Skatīts: 2021. gada 27. janvārī.
↑ «Maltas pagasta bibliotēka». kulturasdati.lv. Skatīts: 2020. gada 26. decembrī.

Ārējās saites

Rēzeknes novada informatīvais portāls. Maltas pagasts Arhivēts 2010. gada 20. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
https://www.malta.lv/ Arhivēts 2020. gada 30. oktobrī, Wayback Machine vietnē.

Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[wikidata-b538d5a28804099b8c9c2bd0d403975e6ee2e82a-1] 1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.

[wikidata-d63fe4f9b7d344c580a498a73197df380eb506ae-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.

[3] ttps://www.pmlp.gov.lv/lv/iedzivotaju-registra-statistika-2020-gada

[4] «Maltas pagasts». rezeknesnovads.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 24. oktobrī. Skatīts: 2020. gada 26. decembrī.

[5] «Maltas pagasta upes». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2020. gada 26. decembrī.^{[novecojusi saite]}

[6] «Maltas pagasta ezeri». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2020. gada 26. decembrī.^{[novecojusi saite]}

[7] «Griščatu dīķis». ezeri.lv. Skatīts: 2020. gada 26. decembrī.

[8] «Drozdovkas dīķis». ezeri.v. Skatīts: 2020. gada 26. decembrī.

[9] Līga Landsberga. «Rozentovas muiža». manasvietas.blogspot.com. Skatīts: 2020. gada 26. decembrī.

[10] Latviešu konversācijas vārdnīca. XIII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 25 542-25 543. sleja.

[11] «Maltas pagasta kultūras pieminekļi». is.mantojums. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 27. Maijs. Skatīts: 2020. gada 26. decembrī.

[12] «Maltas (Rozentovas) Sv. Krusta Pagodināšanas Romas katoļu baznīca». latgale.travel. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 4. martā. Skatīts: 2020. gada 27. decembrī.

[13] «Maltas (Borovkas) vecticībnieku lūgšanu nams». latgale.travel. Skatīts: 2020. gada 27. decembrī.

[14] «Maltas (Rozentovas) Visusvēto pareizticīgo baznīca». latgale.travel. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 1. decembrī. Skatīts: 2020. gada 27. decembrī.

[15] OSP

[16] «Eleonora Tjarve». literatura.lv. Skatīts: 2021. gada 27. janvārī.

[17] «Maltas pagasta bibliotēka». kulturasdati.lv. Skatīts: 2020. gada 26. decembrī.

[4]

[1]

[2]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]

[11]

[12]

[13]

[14]

[15]

[16]

[17]