Vikipēdija

Klāra Kondrova

Klāra Kondrova, dzimusi Vaļuma (dzimusi 1932. gada 17. augustā; mirusi 2019. gada 19. februārī) bija latviešu ārste, sabiedriska darbiniece, Latvijas Poļu savienības Maltas nodaļas vadītāja.[1]

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimusi 1932. gada 17. augustā Rēzeknes apriņķa Maltas pagasta Dupānu ciemā (tagad Dupini) zemnieku Ignata Masaļska un Jekaterinas Vaļumas ģimenē. Tēvs bija ar poļu_latgaļu saknēm, nodarbojies ar biškopību, māte _ ukrainiete, apkārtnē pazīstama kā dziedniece, ārstniecības augu zinātāja.[2]

Skolas gaitas sākusi 1940. gadā Ziedukalna septiņgadīgajā skolā (Vertukšnē), kuru pabeidza 1947. gadā ar uzslavas rakstu. Mācības tika turpinātas Maltas vidusskolā un pēc tās absolvēšanas 1951. gadā _ Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultātē. Mācījusies pie profesoriem: Aleksandra Bieziņa (1897_1975), Kristapa Rudzīša (1899_1978), Paula Stradiņa (1896_1958). 1957. gadā pabeidza studijas un ar Veselības aizsardzības ministrijas sadales komisijas lēmumu tika norīkota darbā Maltas rajona slimnīcā.[3]

Darba gaitas uzsāka 1957. gada augustā kā akušiere_ginekoloģe slimnīcas Ginekoloģijas_dzemdību nodaļā. Maltas slimnīcai bija lemts kļūt par jaunās ārstes pirmo un vienīgo darba vietu 55 gadu garumā.

1967. gadā K.Kondrova kļuva par Maltas zonālās slimnīcas (Maltas rajons likvidēts 1960. gadā) galveno ārsti un nostrādāja šajā amatā turpmākos 45 gadus, piedzīvojot virkni reformu un pārveides procesu valsts veselības aizsardzības sistēmā. Līdz pat 2002. gadam Maltas slimnīca pastāvēja kā ārstniecības iestāde, saglabājot Terapijas nodaļu un līdztekus nodrošinot sociālās aprūpes pakalpojumus. 2002. gadā Maltas slimnīcas vietā tomēr tika izveidots veselības un sociālās aprūpes centrs "Malta", kur K.Kondrova turpināja strādāt par vadītāju un ārsti līdz aiziešanai pelnītā atpūtā 2012. gadā.[4]

Klāra Kondrova visu mūžu ir bijusi sabiedriski aktīva, vairākkārt tikusi ievēlēta gan par Maltas ciema (vēlāk pagasta), gan Rēzeknes rajona padomes deputāti. Darbojoties komisijās, ir izdevies panākt vairāku ciemata labiekārtošanas projektu īstenošanu, piemēram, Rozentovas kapličas izbūvi. Organizējot sociālās aprūpes darbu, veiksmīgi sadarbojusies ar ārvalstu sabiedriskajām organizācijām: Neatkarīgā Maltas Ordeņa Palīdzības dienestu, Norvēģijas, Somijas kristiešu labdarības organizācijām, Zviedrijas labdarības misijas pārstāvi Margaritu Rappu.[5] Atmodas laikā 1989. gadā K.Kondrova aktīvi iesaistījās un darbojās Latvijas Tautas Frontes Maltas atbalsta grupā,[6] 2002. gadā piedalījās Latvijas Poļu savienības Maltas nodaļas izveidē, dažus gadus vēlāk kļuva par nodaļas vadītāju un pildīja šo pienākumu vairāk nekā 10 gadus, līdz pat dzīves izskaņai.[7]

Klāra Kondrova mirusi 2019. gada 19. februārī, apbedīta Maltas pagasta Rozentovas kapos.[8]

Ģimene

labot šo sadaļu

Ģimene nodibināta 1958. gadā. Dzīvesbiedrs _ Donāts Kondrovs (miris 2023. gada 16. martā), skolotājs, Maltas dambretes kluba ilggadējs vadītājs, Maltas pagasta Goda pilsonis (2002. gadā). Laulībā dzimušas trīs meitas: Aija Kondrova (psiholoģe), Ilze Antoneviča (ārste-radioloģe), Daina (mirusi 1990. gadā, būdama Latvijas Medicīnas akadēmijas 4. kursa studente). Ir trīs mazbērni.[9]

Apbalvojumi, pagodinājumi

labot šo sadaļu
  • 1986. gadā _ medaļa "Par darba varonību"[10]
  • 1998. gadā _ LR Ministru kabineta Atzinības raksts[11]
  • 2003. gadā _ Maltas pagasta Goda pilsone[12]
  • 2010. gadā _ Latvijas Ārstu biedrības Goda biedre[13]
  • 2019. gadā _ Maltas ciema ielas vienam posmam piešķirts "Klāras Kondrovas ielas" nosaukums[14]

Atmiņu stāsti

labot šo sadaļu

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ «Klāra Kondrova». latgalesdati.du.lv. Skatīts: 2021. gada 9. februārī.
  2. ↑ Tāvu zemes kalendars 2020. Latgolas Kuturas centra izdevnīceiba. 2019. 286. lpp. ISBN 9789984293288.
  3. ↑ Veronika Grišāne. Mēs savai tautai. 1.daļa. Rēzekne : Latgales Kultūras centra izdevniecība, 2017. 87. lpp. ISBN 9789984292854.
  4. ↑ Maltas pagasts pētījumos un atmiņās. Malta : b.i. 2018. 213,–223. lpp. ISBN 9789934196942.
  5. ↑ Veronika Grišāne. Mēs savai tautai. 1.daļa. Rēzekne : Latgales Kultūras centra izdevniecība, 2017. 88,–89. lpp. ISBN 9789984292854.
  6. ↑ Kadiķe, A.. "Maltēnieši klausās un spriež". Darba Karogs 1989. gada 28. janvāris. Arhivēts no oriģināla 2019. gada 15. maijā. Atjaunināts: 2024. gada 7. novembrī.
  7. ↑ «Mēs esam maziņi, bet esam: Maltas Poļu biedrībai - 15 gadu». malta.lv. 2017. gada 10. novembris. Skatīts: 2021. gada 9. februārī.
  8. ↑ «Klāra Kondrova». timenote.info. Skatīts: 2021. gada 9. februārī.
  9. ↑ Veronika Grišāne. Mēs savai tautai. 1.daļa. Rēzekne : Latgales Kultūras centra izdevniecība, 2017. 89. lpp. ISBN 9789984292854.
  10. ↑ Gailums, I. "Maltas slimnīcas galvenajai ārstei". Znamja Truda 1986. gada 25. decembris. Arhivēts no oriģināla 2019. gada 15. maijā. Atjaunināts: 2024. gada 7. novembrī.
  11. ↑ "Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu". Latvijas Vēstnesis 1998. gada 10. novembris. Arhivēts no oriģināla 2019. gada 15. maijā. Atjaunināts: 2024. gada 7. novembrī.
  12. ↑ «Maltas pagasts. Maltas pagasta Goda pilsoņi». rezeknesnovads.lv. Skatīts: 2021. gada 9. februārī.
  13. ↑ Arnis Vīksna. «Nominācijas, avansējumi un godinājumi Latvijas medicīnā: 2001.-2011. gads». dspace.rsu.lv, 2021. gada 9. februārī.
  14. ↑ Elksne-Pavlovska, Aleksandra. "Nosaukta Klāras Kondrovas vārdā". Rēzeknes Vēstis 2019. gada 17. oktobris.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Klāra_Kondrova&oldid=4171488"