Mākoņkalna pagasts

(Pāradresēts no Zosnas ciems)

Mākoņkalna pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība tā dienvidos. Robežojas ziemeļos ar Maltas, Lūznavas un Čornajas pagastiem, austrumos ar Kaunatas pagastu, dienvidos ar Krāslavas novada Andzeļu un Andrupenes pagastiem, rietumos ar Pušas pagastu. Pagasta centrs atrodas Lipuškos.

Mākoņkalna pagasts
Novads: Rēzeknes novads
Centrs: Lipuški
Kopējā platība:[1] 163,4 km2
 • Sauszeme: 137,7 km2
 • Ūdens: 25,7 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 454
Blīvums (2023): 3,3 iedz./km2
Izveidots: 1945. gadā
Mākoņkalna pagasts Vikikrātuvē

Daba labot šo sadaļu

Atrodas Latgales augstienē. Lielāko daļu pagasta aizņem Rāznavas pauguraine - Latgales augstienes augstākā daļa. Dienvidrietumu daļā atrodas Maltas pazeminājums. Augstākā vieta pagastā - atsevišķais, ainaviskais Mākoņkalns - 247,4 m vjl. Virs apkārtnes Mākoņkalns paceļas par 60 metriem un līdz ar to ir viens no Latvijā iespaidīgākajiem pauguriem. Lielākā pagasta daļa atrodas Rāznas nacionālā parka teritorijā.[4]

Hidrogrāfija labot šo sadaļu

Upes labot šo sadaļu

Pagasta teritorijā ir sešas upes:[5]

Ezeri labot šo sadaļu

 
Salāja ezers

Pagasta teritorijā ir divdesmit divi ezeri.[6] Lielākie no tiem:

Pagasta teritorijā ir viena mākslīgi izveidota (uzstādināta) ūdenstilpe - Maltečkas dzirnavezers.[7]

Purvi labot šo sadaļu

Vēsture labot šo sadaļu

Viduslaikos Mākoņkalnā atradās Volkenbergas pils, kuras drupas vēl saglabājušās. Tas bija vissenākais krustnešu cietoksnis Lotigolas zemē, kuru Livonijas ordenis ieguva pēc Jersikas pēdējās dalīšanas 1239. gadā. Ir ziņas, ka jau 1236. gadā šeit bijusi koka pils.

1945. gadā Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā izveidoja Zosnas ciema padomi. Zosnas ciems ietilpis Maltas (1949-1959) un Rēzeknes (pēc 1959. gada) rajonos. 1957. gadā Zosnas ciemam pievienoja likvidētā Dorotpoles ciema kolhoza «Sarkanais karogs» teritoriju, 1959. gadā — daļu likvidētā Lipušķu ciema, 1963. gadā — Pušas ciema kolhoza «8. marts» teritoriju. 1971. gadā padomju saimniecības «Malta» teritoriju pievienoja Špēļu ciemam, bet ciemu pārdēvēja par Mākoņkalna ciemu.[9] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Mākoņkalna pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Rēzeknes novadā.

Kultūras pieminekļi labot šo sadaļu

Pagasta teritorijā atrodas piecpadsmit valsts nozīmes un četri vietējās nozīmes kultūras pieminekļi[10]

Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi:

Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis - Volkenbergas (Mākoņkalna) pilsdrupas.

Iedzīvotāji labot šo sadaļu

Ievērojami novadnieki labot šo sadaļu

Apdzīvotās vietas labot šo sadaļu

Lielākās apdzīvotās vietas pagastā: Lipuški (pagasta centrs), Dvarči, Škrjabi, Rukmoni.

Saimniecība labot šo sadaļu

Transports labot šo sadaļu

Izglītība un kultūra labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
  3. Veidne:Pmlp2020
  4. «Rāznas nacionālais parks». daba.gov.lv. Skatīts: 2020. gada 18. decembrī.
  5. «Mākoņkalna pagasta upes». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2020. gada 18. decembrī.[novecojusi saite]
  6. «Mākoņkalna pagasta ezeri». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2020. gada 18. decembrī.[novecojusi saite]
  7. «Maltečkas dzirnavezers». ezeri.lv. Skatīts: 2020. gada 21. decembrī.
  8. «Valna pūrs». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2020. gada 18. decembrī.
  9. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  10. «Mākoņkalna pagasta kultūras pieminekļi». is.mantojums. Skatīts: 2020. gada 18. decembrī.
  11. «Izcili rēzeknieši. Olga Afanasjeva». rezeknesbiblioteka.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. novembrī. Skatīts: 2020. gada 18. decembrī.