Vāclavs II (čehu: Václav II., poļu: Wacław II Czeski, vācu: Wenzel II.; dzimis 1271. gada 21. septembrī, miris 1305. gada 21. jūnijā) bija Bohēmijas karalis (1278—1305), Krakovas kņazs (1291—1305), Polijas karalis (1300—1305) no Pšemislu dinastijas.

Vāclavs II Pšemisls
Václav II. / Wacław II Czeski / II. Vencel
Bohēmijas karalis
1283. gads — 1305. gads
Kronēšana 1297. gadā Prāgā
Priekštecis Otokārs II
Pēctecis Vāclavs III
Polijas karalis
1305. gads — 1306. gads
Priekštecis Pšemisls II
Pēctecis Vāclavs III
Dzimis 1271. gada 21. septembrī
Prāga, Bohēmijas karaliste
(Karogs: Čehija Čehija)
Miris 1305. gada 21. jūnijā (33 gadu vecumā)
Prāga, Bohēmijas karaliste
(Karogs: Čehija Čehija)
Apglabāts Zbraslavas klosteris, Prāga, Karogs: Čehija Čehija
Dzīvesbiedre 1. Hābsburgu Judīte, 2. Polijas Elizabete
Bērni 10 no Judītes (to skaitā Vāclavs III, Bohēmijas Elizabete), 1 no Elizabetes
Dinastija Pšemislu dinastija
Tēvs Otokārs II
Māte Hābsburgu Judīte
Reliģija katolisms

Vāclavs II bija Bohēmijas karaļa Pšemisla Otakāra II un Kunegundas (čehiski — Kunhutas) no Černigovas dēls. Bija precējies ar imperatora Rūdolfa I meitu Gutu (meita — Elizabete (Eliška), dēls — Vāclavs III), kā arī Pšemisla II meitu Elišku.

Pēc tēva nāves sāka valdīt septiņu gadu vecumā. Agrīnajos valdīšanas gados Vāclava vietā valdīja reģenti — Brandenburgas markgrāfs Otto un mātes favorīts Caviss fon Falkenšteins.

1290. gadā Vāclavs II sodīja ar nāvi Falkenšteinu un sāka valdīt pats. 1291. gadā daļa Polijas šļahtas uzaicināja Vāclavu II par Polijas valdnieku un 1300. gadā viņš Krakovā kronējās par Polijas karali. Plānoja uzbrukumu Austrijai tomēr nepaguva to realizēt, jo 1305. gadā Vāclavs II mira.

Vāclava II laikā strauji attīstījās sudraba ieguve Kutna Horas raktuvēs. Tur ieguva ap 20 tonnu sudraba gadā.

Priekštecis:
Pšemisls Otakārs II
Bohēmijas karalis
12831305
Pēctecis:
Vāclavs III
Priekštecis:
Pšemisls II
Krakovas kņazs
12911305
Pēctecis:
Vāclavs III