Samta revolūcija

Samta revolūcija (čehu: sametová revoluce) jeb Maigā revolūcija (slovāku: nežná revolúcia) bija nevardarbīga, bez asins izliešanas, komunistiskā režīma gāšana Čehoslovākijā. Tā sākās 1989. gada 17. novembrī (Starptautiskajā Studentu dienā), kad Prāgas policisti ar varu izdzenāja studentus, kuri piedalījās demonstrācijā pret vienas partijas (Čehoslovākijas Komunistiskā partijas) valdību. Pēc šī notikuma aizsākās vēl vairākas demonstrācijas, kuras turpinājās līdz 29. decembrim. Pēc revolūcijas Čehoslovākijā beidzās sociālisma laiks, kas bija ildzis 41 gadu. Samta revolūcijas līderis bija Vāclavs Havels, kurš 29. decembrī kļuva par Čehoslovākijas, vēlāk Čehijas, prezidentu.

Demonstrācija Prāgā 1989. gada 25. novembrī

Revolūcijas konteksts

Līdzīgi kā daudzās citās Austrumeiropas valstīs, arī Čehoslovākijā 1980. gadu beigās pieauga neapmierinātība ar totalitāro režīmu. Politiskās brīvības un cilvēktiesību ierobežojumi, stagnējošā ekonomika, kā arī arvien pieaugošā plaisa starp komunistu varas elites un parasto pilsoņu dzīves līmeni radīja sociālu spriedzi. Iedvesmu deva arī demokrātiskas pārmaiņas citās valstīs, piemēram, Polijā, Ungārijā un Austrumvācijā, kā arī Padomju Savienības reformu politika, kas pazīstama kā perestroika un glasnostj.

Demonstrāciju sākums

1989. gada 17. novembrī Prāgā notika studentu demonstrācija, kas sākās kā piemiņas pasākums par studentu upuriem nacistu okupācijas laikā. Taču, tā kā tā pārvērtās par plašu protestu pret Čehoslovākijas komunistisko režīmu, policija iejaucās ar vardarbību, cenšoties apspiest protestus. Šis incidents izraisīja plašu sabiedrības sašutumu un solidaritāti ar studentiem, un turpmākajās dienās aizsākās masveida demonstrācijas visā valstī.

Protesti strauji pieņēmās spēkā, pieaugot cilvēku skaitam, kuri devās ielās, lai pieprasītu režīma izmaiņas. 27. novembrī visā Čehoslovākijā notika divu stundu vispārējs streiks, ko atbalstīja gan studenti, gan strādnieki. Šī masu mobilizācija kļuva par vienu no izšķirošajiem momentiem, kas pierādīja tautas vienotību pret komunistisko režīmu. Demonstrāciju laikā aktīvi darbojās organizācija Pilsoniskais forums (Občanské fórum), kuru vadīja disidents un rakstnieks Vāclavs Havels. Slovākijā analoģiska organizācija bija Sabiedrība pret vardarbību (slovāku: Verejnosť proti násiliu).

Komunistiskā režīma sabrukums

Komunistu režīms, apzinoties, ka situācija kļūst nekontrolējama un atsakoties lietot plašu vardarbību, sāka sarunas ar Pilsonisko forumu un piekāpās protestētāju prasībām. 1989. gada 10. decembrī Čehoslovākijas prezidents Gustavs Husāks iecēla jaunu valdību, kurā pirmo reizi iekļauti nekomunisti. Tas iezīmēja būtisku pavērsienu valstī. 29. decembrī Vāclavs Havels tika ievēlēts par Čehoslovākijas prezidentu, simboliski noslēdzot Samta revolūciju un pavērot ceļu demokrātiskām reformām.

Pēcrevolūcijas sekas

Samta revolūcija iezīmēja ne tikai komunistiskā režīma beigas, bet arī Čehoslovākijas ceļu uz brīvu tirgus ekonomiku un demokrātisku valsts pārvaldi. Vēlāk, 1993. gadā, Čehoslovākija mierīgā ceļā sadalījās divās neatkarīgās valstīs — Čehijā un Slovākijā.

Vāclavs Havels kļuva par vienu no ietekmīgākajiem postkomunistiskās Eiropas līderiem, ievērojamu daļu sava prezidentūras laika veltot cilvēktiesībām un demokrātijas stiprināšanai. Viņš kļuva par simbolu cīņai par brīvību un cilvēka cieņu ne tikai savā valstī, bet arī plašākā pasaulē.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Samta revolūcija.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)