Bernards Placids Johans Nepomuks Bolcāno (vācu: Bernardus Placidus Johann Nepomuk Bolzano, dzimis 1781. gada 5. oktobrī, miris 1848. gada 18. decembrī), pazīstams kā Bernards Bolcāno (vācu: Bernard Bolzano), bija Bohēmijas matemātiķis, filozofs, loģiķis, teologs un katoļu garīdznieks. Bolcāno dzimtā un rakstu valoda bija vācu. Bolcāno darbi un idejas plaši izplatījās tikai pēc viņa nāves un ietekmējušas analītiskās filozofijas un fenomenoloģijas attīstību.
Dzimis Prāgā katoļu garīdznieka ģimenē. 1796. gadā iestājās Prāgas Universitātē. 1804. gadā kļuva par katoļu priesteri. 1818. gadā — par Prāgas Universitātes Filozofijas fakultātes dekānu. 1819. gadā pacifistisko uzskatu dēļ tika izslēgts no universitātes. Atlikušo mūža daļu pavadīja lauku apvidū (uz dzīvi Prāgā atgriezās 1842. gadā), nodarbojoties ar matemātikas un filozofijas pētījumiem, publicējot tos mazpazīstamos izdevumos. Viens no pazīstamākajiem Bolcāno darbiem "Bezgalības paradoksi" (Paradoxien des Unendlichen) tika publicēts jau pēc Bolcāno nāves. Šo darbu vēlāk augstu vērtēja Čārlzs Pīrss, Georgs Kantors un Rihards Dēdekinds.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bernards Bolcāno.