Rūdolfs II Hābsburgs

Rūdolfs II (vācu: Rudolf II.; dzimis 1552. gada 18. jūlijā, miris 1612. gada 20. janvārī) bija Hābsburgu dinastijas Svētās Romas impērijas imperators no 1576. gada līdz savai nāvei, kā arī Bohēmijas karalistes, Ungārijas Karalistes, Horvātijas karalistes karalis un Austrijas erchercogistes lielhercogs.

Rūdolfs II Rudolf II.
Romiešu karalis
Amatā 1575. gada 27. oktobris — 1612. gada 20. janvārī (kronēts 1575. gada 1. novembrī, Rēgensburgā)
Priekštecis	Maksimiliāns II
Pēctecis	Matiass
Bohēmijas karalis
Amatā 1576. gads — 1611. gads (kronēts 1575. gada 22. septembrī, Prāgā)
Priekštecis	Maksimiliāns II
Pēctecis	Matiass
Ungārijas un Horvātijas karalis
Amatā 1572. gada 25. septembris — 1608. gada 26. jūnijs (kronēts 1572. gada 25. septembrī, Presburgā)
Priekštecis	Maksimiliāns II
Pēctecis	Matiass
Svētās Romas impērijas imperators, Austrijas lielhercogs
Amatā 1576. gada 12. oktobris — 1612. gada 20. janvāris
Priekštecis	Maksimiliāns II
Pēctecis	Matiass
Dzimšanas dati	1552. gada 18. jūlijā Vīne, Austrijas erchercogiste (tagad Austrija)
Miršanas dati	1612. gada 20. janvārī Prāga, Bohēmijas karaliste (tagad Čehija)
Apglabāts	Sv. Vita katedrāle (Katedrála svatého Víta, Václava a Vojtěcha), Prāga, Čehija
Dinastija	Hābsburgi
Tēvs	Maksimiliāns II
Māte	Spānijas Marija
Reliģija	katolis

Rūdolfs II Hābsburgs bija imperatora Maksimiliāna II vecākais dēls. Valdīšanas laiks raksturojams ļoti pretrunīgi. Rūdolfs II atzīstams par neefektīvu un nekonsekventu valdnieku, kura politika noveda pie Trīsdesmitgadu kara izcelšanās Eiropā. Valdīšanas beigu periodā varu pamazām pārņēma jaunākais brālis Matiass.

Lielāko laiku pavadījis iemīļotajā Prāgā, Rūdolfs II savā galmā pulcēja daudzus tālaika vadošos astrologus un okultistus (Tiho Brahi un Johannesu Kepleru), kuru darbības rezultātā tika likti pamati zinātniskās revolūcijas attīstībai. Savācis mākslas kolekciju (Dīrera, Brēgela), kā arī pats atbalstīja mākslas darbu tapšanu, pasūtot darbus Sprangleram, fon Āhenam, Džambolonjam, Arčimboldo, de Vrīsam.

Rūdolfs II gandrīz visu laiku pēc 1600. gada pavadīja savā pilī, neiesaistoties ikdienas valsts pārvaldē. Impērijas reihstāgu viņš pēdējo reizi apmeklēja 1594. gadā. Spēcīgas centrālās varas trūkums saasināja reliģiskās, ekonomiskās un politiskās problēmas impērijā. Hābsburgu zemes tradicionāli bija sadalītas vairāku ģimenes locekļu pārvaldībā. Tirole, Forarlberga un Švābija atradās erchercoga Maksimiliāna rokās. Viņa brālēns, erchercogs Ferdinands valdīja Štīrijā, Karintijā un Karniolā. Rūdolfu II, kurš dzīvoja Prāgā, Vīnē pārstāvēja erchercogs Matiass. Hābsburgu dinastijas dažādo pārstāvju starpā notika cīņa par troņa mantošanu, jo imperatoram un viņa brāļiem nebija bērnu.

1604. gadā Rūdolfs II, pārliecināts katolis, paziņoja, ka vēlas Ungārijā atjaunot katolismu, iznīcinot tur izplatīto luterānismu un kalvinismu. Tas izraisīja ungāru sacelšanos, kas ar turku un tatāru vienību atbalstu devās uz Vīni, draudot iebrukt Austrijā un Morāvijā. Rūdolfs II reaģēja pilnībā izolējoties savā pilī. Četri Hābsburgu erchercogi vienojās par kopīgu rīcību, 1605. gadā piespiežot Rūdolfu dot erchercogam Matiasam brīvību Ungārijas krīzes atrisināšanā un miera noslēgšanā ar turkiem. Matiass ungāriem apsolīja saglabāt ticības un politiskās brīvības, kā arī piešķirt lielāku autonomiju Transilvānijai. 1606. gadā noslēgtais miers ar turkiem, pēc kura turki ieguva jaunas zemes Ungārijā, nodrošināja mieru uz pusgadsimtu.

Rūdolfs II izrādīja neapmierinātību ar Matiasa darbību. Lai saglabātu mieru, Hābsburgu brāļi izlēma uzticēt varu Austrijas un Bohēmijas zemēs Matiasam, Rūdolfam II atstājot ceremoniālo imperatora titulu. 1611. gada maijā Matiasu kronēja par Bohēmijas karali, bet reālā vara Hābsburgu Austrijā, Ungārijā un Bohēmijā nonāca augstākās aristokrātijas rokās. 1612. gada janvārī Rūdolfs II mira, un par viņa pēcteci ievēlēja Matiasu, kurš valdīja līdz 1619. gadam.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rūdolfs II Hābsburgs.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)