Atvērt galveno izvēlni

Polijas valdnieku uzskaitījums

(Pāradresēts no Polijas karaļi)

Polijas valdnieki bija augstākās varas turētāji (kņazi, lielkņazi, karaļi) Polijas valsts teritorijā kopš tās izveides 10. gadsimtā. Visilgāk valdošās valdnieku dinastijas bija — Pjasti (apm. 9601370) un Jagelloni (13861572). Bieži vien Poliju pārvaldīja kāds valdnieks no citas valsts, kam tajā periodā bija pakļauta Polijas teritorija. Jagellonu dinastijas valdīšanas laikā Polijas karaļi kļuva arī par Lietuvas dižkunigaišiem, bet pēc Viļņas ūnijas noslēgšanas arī par Livonijas hercogiem. Pēc Polijas dalīšanas Polijas caru titulu piesavinājās Krievijas impērijas ķeizari. Pēc Polijas Republikas 1918. gadā izveides Polijas valsts augstākās amatpersonas ir Polijas prezidenti.

Polija agrajos viduslaikosLabot

Leģendārie valdniekiLabot

Valdnieks Portrets Dzimis — Miris Valnieks no — līdz Piezīmes
Lehs, Čehs un Russ   6. gadsimts 6. gadsimts Lehs - poļu pamatlicējs
Kraks I   8. gadsimts 8. gadsimts Krakovas dibinātājs
Kraks II 8. gadsimts 8. gadsimts Kraka I dēls un pēctecis
Lehs II   8. gadsimts 8. gadsimts Kraka I dēls un Kraka II pēctecis
Vanda   8. gadsimts 8. gadsimts Kraka I meita

Daļēji leģendārie valdnieki Rietumpoļānā (Lielpolijā)Labot

Valdnieks Tituls Portrets Dzimis — Miris Valnieks no — līdz Piezīmes
Leško I   kņazs 7./8. gadsimts 7./8. gadsimts Rietumslāvu cilšu gopļānu un poļānu valdnieks
Leško II   kņazs 8. gadsimts 8. gadsimts Rietumslāvu cilšu gopļānu un poļānu valdnieks
Leško III   kņazs 8. gadsimts 8. gadsimts Rietumslāvu cilšu gopļānu un poļānu valdnieks
Popels I   kņazs 8. gadsimts 8. gadsimts Rietumslāvu cilšu gopļānu un poļānu valdnieks
Popels II   kņazs 9. gadsimts 9. gadsimts Rietumslāvu cilšu gopļānu un poļānu valdnieks

Pjastu dinastija (Poļānu kņazi)Labot

Valdnieks Tituls Portrets Dzimis — Miris Valnieks no — līdz Piezīmes
Hoscisko kņazs 9. gadsimts 9. gadsimts Poļānu valdnieks, Pjasta tēvs
Pjasts kņazs   9. gadsimts 9. gadsimts Poļānu valdnieks, Hoscisko dēls, Semovita tēvs, Pjastu dinastijas dibinātājs
Semovits kņazs   9. gadsimts 9. gadsimts Poļānu valdnieks
Lesteks kņazs   9./10. gadsimts 9./10. gadsimts Poļānu valdnieks, Semovita dēls
Semomisls kņazs   10. gadsimts 10. gadsimts Poļānu valdnieks, Lesteka dēls

Polijas karaliste (960 — 1569)Labot

Pjastu dinastija (Polijas karaļi un kņazi)Labot

Valdnieks Tituls Portrets Dzimis — Miris Amatā Piezīmes
Meško I Pjasts kņazs   ap 940. gadu — 992. gada 25. maijs ap 960. gadu — 992. gada 25. maijs Semomisla dēls; de facto Polijas valsts dibinātājs un kristietības ieviesējs
Boļeslavs I Drosmīgais kņazs un karalis (no 1025.)   967. gads — 1025. gada 17. jūnijs 992. gads — 1025. gada 17. jūnijs Pirmā vēsturiskā Polijas kņaza Meško I un čehu princeses Dobravas dēls
Meško II Lamberts karalis   ap 990. gadu — 1034. gada 10. maijs 1025. gads — 1031. gads Polijas karaļa Boļeslava I Drosmīgā dēls no laulības ar Lužicas kņaza meitu Enmildu
Bezprims kņazs   ap 986. gadu — 1032. gads 1031. gads — 1032. gads Polijas karaļa Boļeslava I Drosmīgā dēls no laulības ar ungāru princeri Judīti
Oto Boļeslavovičs kņazs 1000. gads — 1033. gads 1032. gads Polijas karaļa Boļeslava I Drosmīgā dēls no laulības ar Lužicas kņaza meitu Enmildu
Ditriks kņazs pirms 992. gada – pirms 1032. gada 1032. gads — 1032./1033. gads Meško I mazdēls
Meško II Lamberts kņazs   ap 990. gadu — 1034. gada 10. maijs 1032. gads — 1034. gada 10. maijs Polijas karaļa Boļeslava I Drosmīgā dēls no laulības ar Lužicas kņaza meitu Enmildu
Boļesļavs Aizmirstais kņazs pirms 1016. gada — 1038./1039. gads 1034. gads — 1038./1039. gads Pusleģendārs, esamīga apstrīdēta
Kazimirs I Atjaunotājs kņazs   1016. gads 25. jūlijs — 1058. gada 28. novembris 1040. gads — 1058. gads Polijas karaļa Meško II dēls no laulības ar Riksu no Lotringas
Boļeslavs II Drosmīgais kņazs, karalis (no 1076.g.)   ap 1041./1042. gadu — 1081/1082. gada 2./3. aprīlis 1058. gads — 1079. gads Polijas kņaza Kazimira I dēls no laulības ar Kijevas Krievzemes princesi Dobroņegu
Vladislavs I Hermanis kņazs   ap 1044. gadu — 1102. gada 4. jūnijs 1079. gads — 1102. gads Polijas kņaza Kazimira I dēls no laulības ar Kijevas Krievzemes lielkņaza Vladimira Lielā meitu Dobroņegu, iepriekšējā kņaza Boļeslava II Drosmīgā brālis
Zbigņevs Pjasts kņazs   ap 1073. gadu — 1113. gada 8. jūlijs 1102. — 1107. gads Polijas kņaza Vladislavs I Hermanis vecākais dēls no nezināmas sievietes
Boļeslavs III Greizmutis lielkņazs   1086. gada 20. augusts — 1138. gada 28. oktobris 1107. — 1138. gads Polijas kņaza Vladislava I Hermaņa dēls no laulībām ar Bohēmijas karaļa Vratislava II meitu Judīti

Sadrumstalotā Polijas karaliste (1138 — 1314)Labot

Pjastu dinastija (Polijas lielkņazi)Labot

Valdnieks Tituls Portrets Dzimis — Miris Amatā Piezīmes
Vladislavs II Trimdinieks lielkņazs   1105. – 1159. gada 30.maijs 1138. — 1146. gads Polijas lielkņaza Boļeslava III Greizmuta dēls no laulības ar Kijevas Krievzemes lielkņaza Svjatopolka II meitu Zbislavu; Silēzijas kņazs
Boļeslavs IV Cirtainais lielkņazs   ap 1125. – 1173. gada 5.janvāris 1146. — 1173. gads Polijas lielkņaza Boļeslava III Greizmuta dēls no laulības ar grāfieni Salomi fon Bergu no Švābijas; Mazovijas kņazs
Meško III Vecais lielkņazs   ap 1127. – 1202. gada 13. marts 1173. – 1177. Polijas lielkņaza Boļeslava III Greizmuta dēls no laulības ar grāfieni Salomi fon Bergu no Švābijas; Lielpolijas kņazs
Kazimirs II Taisnīgais lielkņazs   ap 1138. – 1194. gada 5.maijs 1177. — 1190. Boļeslava III Greizmuta jaunākais dēls no laulības ar grāfieni Salomi fon Bergu no Švābijas; Vislicas un Sandomežas kņazs
Meško III Vecais lielkņazs   ap 1127. – 1202. gada 13.marts 1190. atjaunots
Kazimirs II Taisnīgais lielkņazs   ap 1138. – 1194. gada 5. maijs 1190. — 1194. atjaunots
Lešeks I Baltais lielkņazs   ap 1186. – 1227. gada 24.novembris 1194. — 1198. Polijas lielkņaza Kazimira II Taisnīgā dēls; Sandomežas kņazs
Meško III Vecais lielkņazs   ap 1127. – 1202. gada 13.marts 1198. — 1199. atjaunots
Lešeks I Baltais lielkņazs   ap 1186. – 1227. gada 24.novembris 1199. atjaunots
Meško III Vecais lielkņazs   ap 1127. – 1202. gada 13.marts 1199. — 1202. atjaunots
Vladislavs III Tievkājis lielkņazs   ap 1161/1166 – 1231. gada 3. novembris 1202. Polijas lielkņaza Meško III Vecā dēls; Lielpolijas kņazs
Lešeks I Baltais lielkņazs   ap 1186. – 1227. gada 24. novembris 1202. — 1210. atjaunots
Meško IV Kleinkājis lielkņazs   ap 1130. – 1211. gada 16.maijs 1210. gada 9. jūnijs — 1211. gada 16. maijs Polijas kņaza Vladislava II Trimdinieka dēls no laulības ar Austrijas markgrāfa Leopolda III meitu Bābenbergas Agnesi; Silēzijas kņazs
Lešeks I Baltais lielkņazs   ap 1186. – 1227. gada 24.novembris 1211. — 1225. atjaunots
Henriks I Bārdainais lielkņazs   ap 1165. – 1238. gada 19.marts 1225. Polijas lielkņaza Vladislava II Trimdinieka mazdēls; Silēzijas kņazs
Lešeks I Baltais lielkņazs   ap 1186. – 1227. gada 24.novembris 1225. — 1227. atjaunots; noslepkavots
Vladislavs III Tievkājis lielkņazs   ap 1161./1166. – 1231. gada 3. novembris 1227. — 1229. atjaunots
Mazovijas Konrāds lielkņazs   ap 1187./1188. – 1247. gada 31. augusts 1229. - 1232. Polijas lielkņaza Kazimira II jaunākais dēls no laulības ar Morāvijas kņazi Helēnu; Mazovijas kņazs
Henriks I Bārdainais lielkņazs   ap 1165. – 1238. gada 19. marts 1232. – 1238. atjaunots
Henriks II Dievbijīgais lielkņazs   ap 1196. – 1241. gada 9. aprīlis 1238. – 1241. Polijas kņaza Henrika I dēls no laulības ar vācu hercogieni Jadvigu (Hedvigu) no Bavārijas; Vroclavas un Lielpolijas kņazs
Boļesļavs II Ragainais lielkņazs   ap 1220./1225. — 1278. gada 26./31.decembris 1241. Polijas kņaza Henrika I dēls no laulības ar Bohēmijas Annu; Silēzijas kņazs
Mazovijas Konrāds lielkņazs   ap 1187./1188. – 1247. gada 31.augusts 1241. - 1243. atjaunots
Boļeslavs V Kautrīgais lielkņazs   1226. gada 21.jūnijs – 1279. gada 7.decembris 1243. — 1279. gada 7.decembris Polijas kņaza Lešeka I Baltā dēls
Lešeks II Melnais lielkņazs   ap 1241. – 1288. gada 30.septembris 1279. gada 7.decembris — 1288. gada 30.septembris Kujāvijas kņaza Kazimira dēls, Mazovijas Konrāds mazdēls, Vladislava I brālis
Mazovijas Boļeslavs II lielkņazs   ap 1251. – 1313. gada 20.aprīlis 1288. Mazovijas Konrāda mazdēls; Mazovijas kņazs
Henriks IV Probuss lielkņazs   ap 1257./1258. – 1290. gada 23.jūnijs 1288. — 1289. Vroclavas kņaza Henrika III Baltā dēls, Henrika II mazdēls no tēva puses un Mazovijas Konrāda mazdēls no mātes puses; Lejassilēzijas kņazs
Mazovijas Boļeslavs II lielkņazs   ap 1251. – 1313. gada 20.aprīlis 1289. atjaunots
Vladislavs I Elkonītis lielkņazs   1261. – 1333. gada 2.marts 1289. Kujāvijas kņaza Kazimira I dēls un Mazovijas Konrāda mazdēls, Lešeka I brālis
Henriks IV Probuss lielkņazs   ap 1257./1258. – 1290. gada 23.jūnijs 1289. — 1290. atjaunots

Polijas karalistes atkalapvienošanās mēģinājumi (1232–1305)Labot

Pjastu dinastija (Polijas karaļi)Labot

Valdnieks Tituls Portrets Dzimis — Miris Amatā Piezīmes
Pšemisls II Pjasts lielkņazs un karalis (no 1295.)   1257. gada 14.oktobris – 1296. gada 8. februāris 1290. — 1296. Lielpolijas kņaza Pšemisla I dēls laulībā ar Elizabeti - Henrika II meitu; Poznaņas; Lielpolijas un Pomerānijas kņazs

Pšemislu dinastija (Polijas karaļi)Labot

Valdnieks Tituls Portrets Dzimis — Miris Amatā Piezīmes
Vāclavs II Pšemisls lielkņazs un karalis (no 1300.)   1271. gada 27.septembris – 1305. gada 21.jūnijs 1291. — 1305.
Vāclavs III karalis   1289. gada 6.oktobris – 1306. gada 4.augusts 1305. — 1306. Bohēmijas karaļa Vāclava II un imperatora Rūdolfa I meitas Judīties (Jutas) dēls

Atjaunotā Polijas Karaliste (1314–1569)Labot

Pjastu dinastija (Polijas karaļi)Labot

Valdnieks Tituls Portrets Dzimis — Miris Amatā Piezīmes
Vladislavs I Elkonītis karalis   1261. – 1333. gada 2.marts 1320. — 1333. gada 2.marts atjaunots; Apvienotās Polijas Karalistes karalis
Kazimirs III Lielais karalis   1310. gada 30.aprīlis – 1370. gada 5.novembris 1333. gada 2.marts — 1370. gada 5.novembris Vladislava I un Jadvigas no Kališas dēls
tiek uzskatīts par vieno no izcilākajiem Polijas valdniekiem

Anžū Kapentingu dinastija (Polijas karaļi)Labot

Valdnieks Tituls Portrets Dzimis — Miris Amatā Piezīmes
Lajošs I Lielais karalis   1326. gada 5. marts – 1382. gada 10. septembris 1370. gada 17.novembris — 1382. gada 10.septembris Ungārijas karaļa Kārola I un Vladislava I meitas, Kazimira Lielā māsas Elžbetes dēls; Ungārijas karalis
Jadviga karaliene   1373./1374. – 1399. gada 17.jūlijs 1384. gada 16.oktobris — 1399. gada 17.jūlijs Ungārijas karaļa Lajoša I un Bosnijas bana meitas Elizabetes meita
no 1386.g. valdīja kopā ar savu vīru Vladislavu II Jagello

Jagellonu (Jagaiļa) dinastija (Polijas karaļi un Lietuvas dižkunigaiši)Labot

Valdnieks Tituls Portrets Dzimis — Miris Amatā Piezīmes
Vladislavs II Jagello karalis   ap 1351./1362. – 1434. gada 1.jūnijs 1386. gada 4.marts – 1434. gada 1.jūnijs Ģedimina mazdēls un viņa vecāki bija Lietuvas dižkunigaitis Aļģirds un viņa otrā sieva Tveras lielkņaza Aleksandra Mihailoviča meita Juliāna;
1286.–1399.g. valdīja kopā ar siewvu Jadvigu;
Visilgāk valdošais Polijas karalis
Vladislavs III Varnietis karalis   1424. gada 31.oktobris — 1444. gada 10.novembris 1434. gada 25.jūlis — 1444. gada 10.novembris Jagaiļa un Sofijas no Haļšaniem (mūsdienu Baltkrievijā) dēls; Ungārijas karalis
Kazimirs IV Jagellons karalis   1427. gada 30.novembris — 1492. gada 7.jūnijs 1447. gada 25.jūnijs — 1492. gada 7.jūnijs Lietuvas dižkunigaiša un Polijas karaļa Jagaiļa un Sofijas no Alsenes (Halšani mūsdienu Baltkrievijā) dēls;
Lietuvas dižkunigaitis (1440— 1492)
Jans I Olbrahts karalis   1459. gada 27.decembris — 1501. gada 17.jūnijs 1492. gada 23.septembris — 1501. gada 16.jūnijs Kazimira IV un imperatora Albrehta II meitas Elizabetes dēls
Aleksandrs Jagellons karalis   1461. gada 5.augusts — 1506. gada 19.augusts 1501. gada 12.decembris — 1506. gada 19.augusts Jagaiļa mazdēls, Lietuvas dižkunga un Polijas karaļa Kazimira IV un Svētās Romas impērijas ķeizara Albrehta II meitas Austrijas Elizabetes ceturtais dēls;
Lietuvas dižkunigaitis (1492—1506)
Sigismunds I Vecais karalis   1467. gada 1.janvāris – 1548. gada 1.aprīlis 1506. gada 8. decembris – 1548. gada 1.aprīlis Jagaiļa mazdēls, Polijas karaļa Kazimira IV un Hābsburgu dinastijas Svētās Romas impērijas imperatora Albrehta II meitas Austrijas Elizabetas jaunākais dēls
Sigismunds II Augusts karalis   1520. gada 1.augusts – 1572. gada 7.jūlijs 1548. gada 1.aprīlis – 1572. gada 7.jūlijs Lietuvas dižkunga un Polijas karaļa Jagaiļa mazmazdēls
Lietuvas dižkunigaitis
Viņa vadībā 1569. gadā tika noslēgta Ļubļinas ūnija un Polijas karaliste ar Lietuvas lielkņazisti kļuva vienota valsts.

Polijas-Lietuvas kopvalsts (1569–1795)Labot

Vēlētie Polijas karaļiLabot

Valdnieks Tituls Portrets Dzimis — Miris Amatā Piezīmes
Anrī III Valuā karalis   1551. gada 19.septembris — 1589. gada 2.augusts 1573. gada 16.maijs — 1575. gada 12.maijs Trešais dēls Francijas karaļa Anrī II Valuā un karalienes Katrīnas Mediči ģimenē;
Atteicās no Polijas karaļa troņa 3 mēnešus pēc tam, kad tika kronēts par Francijas karali
Anna Jagellona karaliene   1523. gada 18.oktobris — 1596. gada 9.septembris 1575. gada 15. decembris — 1586. gada 12. decembris Sigismunda I māsa;
valdīja kopā ar savu vīru Stefanu Batoriju
Stefans Batorijs karalis   1533. gada 27. septembris — 1586. gada 12. decembris 1575. gada 15. decembris — 1586. gada 12. decembris Dzimis Transilvānijā, ungāru augstmaņa un Transilvānijas vaivada Jānoša Sapojai līdzgaitnieka Ištvāna Batorija ģimenē;
Transilvānijas princis;
valdīja kopā ar savu sievu Annu Jagellonu
Sigismunds III Vāsa karalis   1566. gada 20. jūnijs — 1632. gada 30. aprīlis 1587. gada 18. septembris — 1632. gada 30. aprīlis Sigismunds I mazdēls;
Juhana III un Katrīnas Jagellonnas dēls;
Zviedrijas karalis (1592—1599)
Vladislavs IV Vāsa karalis   1595. gada 9. jūnijs — 1648. gada 20. maijs 1632. gada 8. novembris — 1648. gada 20. maijs Sigismunda III Vāsa un Austrijas erchercogienes Annas dēls;
Krievijas cars (1610— 1634);
Zviedrijas karalis (1632—1648)
Jans II Kazimirs Vāsa karalis   1609. gada 22.marts — 1672. gada 16.decembris 1648. gada 20.novembris — 1668. gada 16.septembris Sigismunda III Vāsas un Hābsburgu ercehercoga Kārļa II meitas Konstances dēls;
Zviedrijas karalis (1948—1660)
Mihals Koributs Višņoveckis karalis   1640. gada 31. maijs — 1673. gada 10.oktobris 1669. gada 19.jūnijs — 1673. gada 10.oktobris Jeremija Višņoveckia un Grizeldas Zamojskas dēls; veiksmīgs karavadonis
Jans III Sobeskis karalis   1629. gada 17. augusts — 1696. gada 17.jūnijs 1674. gada 21. aprīlis — 1696. gada 17.jūnijs Jakuba Sobeska un Sofijas Teofilijas Daņilovičas dēls
Augusts II Stiprais karalis   1670. gada 12.maijs — 1733. gada 1.februāris 1697. gada 15.septembris — 1704. gada 16.februāris (gāzts no troņa)/1706. gada 24. septembris (atteicās no troņa) Johana Georga III un Dānijas Annas Sofijas dēls;
Saksijas kūrfirsts kā Frīdrihs Augusts I (Friedrich August I) 1694. — 1733.
Staņislavs Leščiņskis karalis   1677. gada 20.oktobris — 1766. gada 23.februāris 1705. gada 4.oktobris — 1709. gada 8.augusts Rafala Leščiņska un Annas Leščiņskas dēls;
piekāpās Augustam II
Augusts II Stiprais karalis   1670. gada 12.maijs — 1733. gada 1.februāris 1709. gada 8.augusts — 1733. gada 1.februāris atjaunots
Staņislavs Leščiņskis karalis   1677. gada 20.oktobris — 1766. gada 23.februāris 1766. gada 12.septembris — 1734. gada 30.jūnijs (gāzts no troņa)/1736. gada 27.janvāris (atteicās no troņa) atjaunots
Augusts III Saksis karalis   1696. gada 17.oktobris — 1763. gada 5.oktobris 1734. gada 30.jūnijs — 1763. gada 5.oktobris Augusta II Stiprā un Kristiānas Eberhardīnes dēls
Staņislavs Poņatovskis karalis   1732. gada 17.janvāris — 1798. gada 12.februāris 1764. gada 25.novembris — 1795. gada 7. janvāris Saņislava Poņatovska un Konstancijas Čartoriskas dēls;
Bija spiests atteikties no troņa, kad 1791. gada 3.maijā beidza pastāvēt Polijas—Lietuvas ūnija

Varšavas hercogiste (1807-1815)Labot

Vetīnu dinastija (Varšavas hercogi)Labot

Valdnieks Tituls Portrets Dzimis — Miris Amatā Piezīmes
Frīdrihs Augusts I Vetīns hercogs   1750. gada 23.decembris — 1827. gada 5.maijs 1807. gada 9.jūnijs — 1815. gada 22.maijs Frīdriha Kristiāna un Bavārijas Marijas Antonijas dēls

Pretendenti uz Polijas troniLabot

Vārds, Uzvārds Portrets Dzimis — Miris Pretendēšanas periods Piezīmes
Vratislavs II   ? — 1092. gada 14. janvāris 1085. – 1092. Bohēmijas kņazs (1061–1085),
Bohēmijas karalis (1085–1092)
Bohēmijas Heinrihs   1265. — 1335. 2.aprīlis 1306. Bohēmijas karalis (1307—1310),
Karintijas hercogs (1295—1335)
Bohēmijas Rūdolfs I   1281. — 1307. 3./4.jūlijs 1306. — 1307. Bohēmijas karalis (1306—1307),
Austrijas un Štīrijas hercogs (1298—1307)
Bohēmijas Heinrihs   1265. — 1335. 2.aprīlis 1307. — 1310. Bohēmijas karalis (1307—1310),
Karintijas hercogs (1295—1335)
Jans Luksemburgs   1296. 10.augusts — 1346. 26.augusts 1310. — 1335. Bohēmijas karalis (1310—1346),
Luksemburgas grāfs (1309 — 1346)

Neatzītie karaliskajās vēlēšanāsLabot

Vārds, Uzvārds Portrets Dzimis — Miris Pretendēšanas periods Piezīmes
Maksimiliāns II Hābsburgs   1527. 31.jūlijs — 1576. 12.oktobris 1575. — 1576. Bohēmijas karalis (1562—1576),
Ungārijas un Horvātijas karalis (1563—1576),
Romiešu karalis (1562 — 1576),
Svētās Romas impērijas imperators, Austrijas lielhercogs (1564 — 1576)
Maksimiliāns III   1558. 12.oktobris — 1618. 2.novembris 1587. — 1589. Austrijas erchercogs (1595—1618)
Fransuā Luiss   1664. 30.aprīlis — 1709. 9.februāris 1697. Kontī princis