Jagailis (lietuviešu: Jogaila, baltkrievu: Ягайла), vēlāk Vladislavs II Jagello (poļu: Władysław II Jagiełło, dzimis ap 1348. gadu, miris 1434. gada 1. jūnijā) bija Lietuvas dižkunigaitis un Polijas karalis, Jagellonu dinastijas aizsācējs. Pēdējais pagānu valdnieks viduslaiku Lietuvā, kurš pēc pāriešanas katoļticībā valdīja Polijā gandrīz 48 gadus un izveidoja pamatus gadsimtiem ilgajai Polijas-Lietuvas savienībai un Jagellonu (Jagaiļa) dinastijai, kas valdīja abās valstīs līdz pat 1572. gadam un kļuva par vienu no ietekmīgākajām dinastijām viduslaiku Centrāleiropā un Austrumeiropā.[1]

Jagailis
Vladislavs II Jagello

Jogaila/Ягайла
Władysław II Jagiełło
15. gadsimta 2. puses Jagaiļa attēlojums, daļa Vāveles katedrāles triptiha
Lietuvas dižkunigaitis
Amatā
1377. gads — 1381. gads
Priekštecis Aļģirds
Pēctecis Ķēstutis
Amatā
1382. gads — 1392. gads
Priekštecis Ķēstutis
Pēctecis Vītauts Dižais
Polijas karalis
Amatā
1386. gada 4. martā — 1434. gada 1. jūnijā
(kronēts 1386. gada 4. martā, Vāvelas katedrālē, Krakovā)
Priekštecis Jadviga
Pēctecis Vladislavs III

Dzimšanas dati starp 1351. un 1362. gadu
Viļņa, Lietuvas lielkņaziste
(Karogs: Lietuva Lietuva)
Miršanas dati 1434. gada 1. jūnijā
Horodoka, Polijas karaliste
(Ļvivas apgabals, Karogs: Ukraina Ukraina)
Apglabāts Vāvelas katedrāle, Krakova, Karogs: Polija Polija
Dinastija Ģedimina dinastija
Tēvs Aļģirds
Māte Tveras Julianna
Dzīvesbiedrs(-e) 1. Jadviga
2. Celjes Anna
3. Elizabete Granovska
4. Alsenes Sofija
Bērni 3 dēli un 2 meitas, to skaitā Vladislavs III Varnietis, Kazimirs IV Jagellons
Reliģija katolisms

Jagaiļa valdīšana bieži tiek uzskatīta par Polijas valsts "zelta laika" sākumu, Polija kļuva par Eiropas lielvaru. Dibinājās jaunas pilsētas, atdzima universitāte Krakovā (arī mūsdienās saukta par Jagaiļa Universitāti (Uniwersytet Jagielloński)). Militārajā jomā svarīga nozīme bija Polijas un Lietuvas apvienoto spēku uzvarai pār Vācu ordeni Grīnvaldes kaujā, kas iezīmēja Vācu ordeņa norietu.

Personvārds "Jagailis" ir saliktenis, kura cilme saistāma ar baltu vārdiem jāt (lietuviski: joti) un gail- (no kā latviski: gailošs, lietuviski: gailas = stiprs,[2] spožs) — „tas, kurš jāj spoži“.

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis ap 1348. gadu, iespējams, Viļņā, Lietuvas dižkunigaiša Aļģirda un viņas otrās sievas Tveras lielkņaza Aleksandra Mihailoviča meitas Juliānas ģimenē. Jagailis bija Ģedimina mazdēls. Agrāk uzskatīja, ka Jagailis dzimis starp 1352. un 1362. gadu.[3]

1377. gadā Jagailis kļuva par Lietuvas, kura politiski bija sadalīta divās etniski un politiski atšķirīgās daļās, dižkunigaiti. Sākotnēji Jagailis valdīja Lietuvas dižkunigaitijas dienvidu un austrumu zemēs, bet viņa tēvocis Traķu kunigaitis Ķēstutis valdīja ziemeļrietumu reģionā. Žemaitija līdz Žalgires kaujai piederēja Vācu ordenim. 1380. gadā bija Zelta Ordas militārā vadītāja Mamaja sabiedrotais cīņā pret Maskavas kņazisti, tomēr nokavēja Kuļikovas kaujas sākumu.

Pēc Krēvas ūnijas noslēgšanas 1385. gadā, Jagailis, apprecot Polijas karalieni Jadvigu pieņēma kristietību un kļuva par Polijas karali Vladislavu II, izveidoja Polijas un Lietuvas personālūniju un sāka ieviest Lietuvā katoļticību. Viņu oficiāli iecēla arī Drakona ordenī.[4] Kā Polijas karalis viņš palīdzēja Lietuvai kopā ar sabiedrotajiem cīnīties pret Vācu ordeni. 1410. gadā sabiedrotie Grīnvaldes kaujā uzvarēja Vācu ordeni, un 1411. gadā tika noslēgts pirmais Tornas miera līgums, nodrošinot Polijas-Lietuvas robežas un parādot, ka poļu-lietuviešu apvienība ir vērā ņemams spēks visā Eiropā.

Pēc Jadvigas nāves 1399. gadā Jagailim bija mazas izredzes noturēties Polijas tronī, tomēr politiski veikli manevrējot, arī slēdzot dinastiskas laulības, Jagailim izdevās saglabāt varu līdz pat nāvei, t.i. vēl 35 gadus.

Pēc Jadvigas nāves Jagailis apprecējās ar Kazimira III mazmeitu Annu no Celjes (Slovēnijā) (meita Jadviga), ar Elizabeti no Pilicas (bērnu nebija) un ar Sofiju no Alsenes (bērni - Vladislavs III un Kazimirs IV).

 
Polija un Lietuva Jagaiļa valdīšanas laikā

Pilnais tituls

labot šo sadaļu
 
Lielais valsts zīmogs ar autentisku Jagaiļa attēlu tronī, kuru apņem viņam pakļauto zemju ģerboņi. (Oriģināls atrodas Krakovas Jagelonu universitātes bibliotēkā)

Sākotnēji vācu valodā rakstītos dokumentos lietotie Jagaiļa tituli bija: 1379. gadā - Wir Jagel obirster Herczoge der Littouwin ("Mēs, Jagailis, lituvinu virshercogs"), 1380. gadā - Wir Jagel obirster kung der Littouwen ("Mēs, Jagailis, lietuvju virskungs"), 1382. gadā - Wir Jagal von gotis gnaden grosir konig czu lyttauwen ("Mēs, Jagailis, no dieva žēlastības dižais ķēniņš Lietuvā").[5]

Kā Lietuvas dižkunigaitis Jagailis kādā ar 1383. gadu datētā latīņu dokumentā sevi dēvēja kā "Mēs, Jagailis, pēc dievišķās vēlmes lietuvju dižais ķēniņš un hercogs, Krievijas kungs un mantinieks" (Nos Jagalo divina deliberacione magnus Rex vel dux litwanorum, Russieque dominus et here).[6] Visticamāk, viņš no sava vectēva Gedimina bija mantojis arī Zemgales ķēniņa un hercoga titulu [7]

Pēc kronēšanas par Polijas karali un kristīšanās par Vladislavu viņa pilnais tituls skanēja: "Vladislavs, no Dieva žēlastības karalis Polijai un Krakovas, Sandomiras, Seradzas, Lenčicas, Kujāvijas zemēm, Lietuvas dižkungs, Pomerānijas un Krievijas (Rutēnijas) u.c. kungs un mantinieks" (Wladislaus Dei gracia rex Polonie necnon terrarum Cracovie, Sandomirie, Syradia, Lancicie, Cuiavie, Lithuanie princeps supremus, Pomoranie Russieque dominus et heres etc.) [8]

Papildliteratūra

labot šo sadaļu

Atsauces un piezīmes

labot šo sadaļu
  1. Bojtár, 180—186.
  2. www.vardai.org
  3. Skatīt Tadeusz Wasilewski in "Przegląd Wschodni" 1991 r., un Jan Tęgowski, Pierwsze pokolenia Giedyminowiczów, Wrocław—Poznań 1999, s. 124—125
  4. Bojtár, 182.
  5. Titles of European hereditary rulers
  6. Benediktas Vytenis Mačiuika, Lituanistikos instituto 1975 metų suvažiavimo darbai. Lituanistikos institutas, 1976.
  7. http://books.google.co.uk/books?vid=ISBN052145011X&id=i4hpVJ51y4oC&pg=RA4-PA68&lpg=RA4-PA68&ots=P3nTKmNzVt&dq=Jogaila+diarchy&sig=bcj60gVc37aKtGu46QohNt82uLI#v=onepage&q=Jogaila%20diarchy&f=false S. C. Rowell. Lithuania ascending: a pagan empire within east-central Europe, 1295-1345. Cambridge Studies in Medieval Life and Thought: Fourth Series (No. 25), 1994
  8. Leon Koczy. University of Cracow: Documents Concerning Its Origins. General Sikorski Historical Insititute, 1966

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Ģedimina dzimtas valdnieks  
Jagaiļa dzimtas valdnieks  
Priekštecis:
Aļģirds
Lietuvas dižkunigaitis
13771381
Pēctecis:
Ķēstutis
Priekštecis:
Ķēstutis
Lietuvas dižkunigaitis
13821386/1392
Pēctecis:
Šķirgailis
(kā Jagaiļa vietnieks Lietuvā)
Vītauts Dižais (pēc 1392)
Priekštecis:
Jadviga
Polijas karalis
13841399
līdz 1399. gadam kopā ar Jadvigu
Pēctecis:
Vladislavs III