Anrī III Valuā
Anrī III (franču: Henri III de France, poļu: Henryk III Walezy; dzimis 1551. gada 19. septembrī, miris 1589. gada 2. augustā) bija Valuā dinastijas Francijas karalis no 1574. līdz 1589. gadam Francijas reliģisko karu laikā, kā arī, pirms valdīšanas Francijā, Polijas karalis no 1573. līdz 1575. gadam. Pirmais vēlētais Polijas karalis un pēdējais Valuā dinastijas Francijas karalis.
| Anrī III Valuā Henri III de France/Henryk Walezy | |
|---|---|
 | |
| Polijas karalis | |
|
Amatā 1573. gada 16. maijā — 1575. gada 12. maijā | |
| Priekštecis | Sigismunds II Augusts |
| Pēctecis | Stefans Batorijs |
| Francijas karalis | |
|
Amatā 1574. gada 30. maijā — 1589. gada 2. augustā | |
| Priekštecis | Šarls IX Valuā |
| Pēctecis | Anrī IV Burbons |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1551. gada 19. septembrī Fontenblo pils, Francijas Karaliste (mūsdienās .svg){kind=small} Francija) |
| Miršanas dati |
1589. gada 2. augustā Senklū, Francijas Karaliste (mūsdienās Parīzē, Francija) |
| Apglabāts |
Sendenī bazilika, Francija |
| Dinastija | Valuā dinastija |
| Tēvs | Anrī II Valuā |
| Māte | Katrīna Mediči |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Lotringas Luīze |
| Bērni | - |
| Reliģija | katolisms |
| Paraksts |
 |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuTrešais dēls Francijas karaļa Anrī II Valuā un karalienes Katrīnas Mediči ģimenē. 1560. gadā viņam piešķīra Angulēmas un Orleānas hercogu, bet 1566. gadā - Anžū hercoga titulu. Pirms troņa ieņemšanas piedalījās reliģiskajos karos, sakaudams hugenotus 1569. gada 13. martā Žarnakas kaujā un 1569. gada 3. oktobrī Monkontūras kaujā. Piedalījās 1572. gada Bērtuļa nakts slaktiņa plānošanā, bet ne tās norisē.
1573. gada 16. maijā Polijas augstmaņi ievēlēja Anrī III par Polijas karali. Kronēts 1574. gada 21. februārī Krakovā. Tomēr, izdzirdējis par brāļa, Francijas karaļa Šarla IX nāvi, Anrī III pameta Polijas troni un devās atpakaļ uz Franciju. Pēc zināma laika Polijas tronis tika pasludināts par vakantu.
1575. gada 13. februārī Reimsas katedrālē Anrī III tika kronēts par Francijas karali. 1576. gadā Anrī III parakstīja Boljē ediktu, kurš deva zināmas tiesības hugenotiem. Kā atbildi uz to katoļu frakcijas līderis Lotringas hercogs de Gīzs nodibināja Katoļu līgu, kuras spiediena rezultātā Anrī III bija spiests atcelt hugenotu tiesības. Tāpat Katoļu līgas ietekmē Anrī atcēla troņa mantošanas tiesības hugenotu atbalstītajam Navarras karalim Anrī IV. Tomēr 1588. gada 23. decembrī Anrī III noorganizēja Katoļu līgas līdera hercoga de Gīza slepkavību. Vēlāk Anrī III apvienoja spēkus ar Anrī IV un devās uz Katoļu līgas kontrolēto Parīzi. Parīzes pievārtē 1589. gada 2. augustā Anrī III nogalināja dominikāņu mūks Žaks Klemāns.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Anrī III Valuā.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šī ar Poliju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar Franciju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Anrī III |
| Priekštecis: Sigismunds II Augusts |
Polijas karalis 1573 - 1575 |
Pēctecis: Stefans Batorijs |
| Priekštecis: Šarls IX Valuā |
Francijas karalis 1574 - 1589 |
Pēctecis: Anrī IV Burbons |