Henriks I Bārdainais
Henriks I Bārdainais (poļu: Henryk I Brodaty, dzimis starp 1165. un 1170. gadu, miris 1238. gada 19. martā) bija Krakovas kņazs no 1232. gada līdz 1238. gadam, Pjastu dinastijas pārstāvis.
| Henriks I Bārdainais Henryk I Brodaty | |
|---|---|
 | |
| Krakovas kņazs | |
|
Amatā 1232. gads — 1238. gads | |
| Priekštecis | Mazovijas Konrāds |
| Pēctecis | Henriks II Dievbijīgais |
|
| |
| Dzimšanas dati |
ap 1165. gadu Glogova, Silēzijas kņaziste (Lejassilēzijas vojevodiste,  Polija) |
| Miršanas dati |
1238. gada 19. martā (72—73 gadu vecumā) Krosno Odžaņske, Silēzijas kņaziste (Lubušas vojevodiste, Polija) |
| Apglabāts |
Sv. Jadvigas sanktuārijs, Tšebņica, Lejassilēzijas vojevodiste, Polija |
| Dinastija | Pjastu dinastija |
| Tēvs | Boļeslavs I Garais |
| Māte | Kristīne? |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Svētā Silēzijas Jadviga |
| Bērni |
|
| Reliģija | katolisms |
Henriks I bija Polijas lielkņaza Vladislava II Trimdinieka mazdēls. Bija precējies ar vācu hercogieni Jadvigu (Hedvigu) no Bavārijas (dēls Henriks II).
Kopā ar Vladislavu III Tievkāji un Lešeku I Balto 1222. un 1223. gadā noorganizēja neveiksmīgu krusta karu pret prūšiem. Ļoti ticams, ka, pamatojoties uz Henrika kontaktiem Vācijā, tika pieņemts lēmums cīņai pret prūšiem aicināt valstī Vācu ordeni, kuri ieradās 1226. gadā.
Iesākumā valdīja Silēzijā. No 1232. gada līdz savai nāvei bija arī Mazpolijas kņazs. Henrikam izdevās apvienot savā varā Silēziju, Mazpoliju un daļu Lielpolijas.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Henriks I Bārdainais.
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| Priekštecis: Mazovijas Konrāds |
Krakovas kņazs 1232—1238 |
Pēctecis: Henriks II |