Maksimiliāns II Hābsburgs

Maksimiliāns II (vācu: Maximilian II., čehu: Maxmilián II., ungāru: I. Miksa, horvātu: Maksimilijan II.; dzimis 1527. gada 31. jūlijā, miris 1576. gada 12. oktobrī) bija Hābsburgu dinastijas Svētās Romas impērijas ķeizars no 1564. gada līdz savai nāvei, kā arī Bohēmijas, Ungārijas, Horvātijas karalis un Austrijas lielhercogs.

Maksimilians II
Maximilian II.
Bohēmijas karalis
Amatā
1562. gada 20. septembris — 1576. gada 12. oktobris
(kronēts 1562. gada 20. septembrī, Prāgā)
Priekštecis Ferdinands I Hābsburgs
Pēctecis Rūdolfs II Hābsburgs
Ungārijas un Horvātijas karalis
Amatā
1563. gada 8. septembris — 1576. gada 12. oktobris
(kronēts 1563. gada 8. septembrī, Presburgā)
Priekštecis Ferdinands I Hābsburgs
Pēctecis Rūdolfs II Hābsburgs
Romiešu karalis (Romanorum Rex)
Amatā
1562. gada 28. novembris — 1576. gada 12. oktobris
(kronēts 1562. gada 28. novembrī, Frankfurtē)
Priekštecis Ferdinands I Hābsburgs
Pēctecis Rūdolfs II Hābsburgs
Svētās Romas impērijas ķeizars, Austrijas lielhercogs
Amatā
1564. gada 25. jūlijs — 1576. gada 12. oktobris
Priekštecis Ferdinands I Hābsburgs
Pēctecis Rūdolfs II Hābsburgs

Dzimšanas dati 1527. gada 31. jūlijā
Vīne, Austrijas erchercogiste (tagad Karogs: Austrija Austrija)
Miršanas dati 1576. gada 12. oktobrī
Rēgensburga, Rēgensburgas bīskapija (tagad Karogs: Vācija Vācija)
Apglabāts Sv. Vita katedrāle (Katedrála svatého Víta, Václava a Vojtěcha), Prāga, Karogs: Čehija Čehija
Dinastija Hābsburgi
Tēvs Ferdinands I Hābsburgs
Māte Bohēmijas un Ungārijas Anna (Anna von Böhmen und Ungarn, Jagellonu dinastija)
Dzīvesbiedrs(-e) Spānijas Marija (Maria von Spanien, Hābsburgu dinastija)
Bērni Austrijas Anna; Rūdolfs II Hābsburgs; Ernests Hābsburgs; Austrijas Elizabete, Matiāss Hābsburgs; Maksimiliāns III Hābsburgs; Albrehts VII Hābsburgs
Reliģija kristietība

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis Vīnē, jaunību pavadīja Spānijā. Guva pieredzi militārā jomā, kad viņa tēvocis ķeizars Kārlis V 1544. gadā karoja pret Franciju, kā arī Šmalkaldenes līgas karā no 1546. līdz 1547. gadam. 1548. gadā Maksimiliāns apprecējās ar savu māsīcu Mariju, Kārļa V meitu. Kārlis V vēlējās, lai par ķeizaru kļūtu viņa dēls Filips Hābsburgs (vēlākais Spānijas karalis), tomēr pēc Kārļa nāves par ķeizaru ievēlēja Kārļa brāli Ferdinandu I — Maksimiliāna tēvu. Pēc tēva nāves viņa troņus mantoja Maksimiliāns II.

Politiski Maksimiliāns valdīšanas laikā lavierēja starp katoļu un protestantu nometnēm. Laulībā Maksimiliānam piedzima deviņi dēli un sešas meitas. Trīs no dēliem paši kļuva par Svētās Romas imperatoriem, bet divas meitas — par karalienēm (Spānijā un Francijā). 1575. gadā daļa Žečpospolitas augstmaņu Maksimiliānu ievēlēja par Polijas karali opozīcijā pret Stefanu Batoriju. Miris 1527. gadā, gatavojoties iebrukumam Polijā. Maksimiliāna II laikā tika sākta Šēnbrunnas pils celtniecība.

Ārējās saites

labot šo sadaļu