Maksimiliāns II Hābsburgs

Maksimiliāns II (vācu: Maximilian II., čehu: Maxmilián II., ungāru: I. Miksa, horvātu: Maksimilijan II.; dzimis 1527. gada 31. jūlijā, miris 1576. gada 12. oktobrī) bija Hābsburgu dinastijas Svētās Romas impērijas ķeizars no 1564. gada līdz savai nāvei, kā arī Bohēmijas, Ungārijas, Horvātijas karalis un Austrijas lielhercogs.

Maksimilians II Maximilian II.
Bohēmijas karalis
Amatā 1562. gada 20. septembris — 1576. gada 12. oktobris (kronēts 1562. gada 20. septembrī, Prāgā)
Priekštecis	Ferdinands I Hābsburgs
Pēctecis	Rūdolfs II Hābsburgs
Ungārijas un Horvātijas karalis
Amatā 1563. gada 8. septembris — 1576. gada 12. oktobris (kronēts 1563. gada 8. septembrī, Presburgā)
Priekštecis	Ferdinands I Hābsburgs
Pēctecis	Rūdolfs II Hābsburgs
Romiešu karalis (Romanorum Rex)
Amatā 1562. gada 28. novembris — 1576. gada 12. oktobris (kronēts 1562. gada 28. novembrī, Frankfurtē)
Priekštecis	Ferdinands I Hābsburgs
Pēctecis	Rūdolfs II Hābsburgs
Svētās Romas impērijas ķeizars, Austrijas lielhercogs
Amatā 1564. gada 25. jūlijs — 1576. gada 12. oktobris
Priekštecis	Ferdinands I Hābsburgs
Pēctecis	Rūdolfs II Hābsburgs
Dzimšanas dati	1527. gada 31. jūlijā Vīne, Austrijas erchercogiste (tagad Austrija)
Miršanas dati	1576. gada 12. oktobrī Rēgensburga, Rēgensburgas bīskapija (tagad Vācija)
Apglabāts	Sv. Vita katedrāle (Katedrála svatého Víta, Václava a Vojtěcha), Prāga, Čehija
Dinastija	Hābsburgi
Tēvs	Ferdinands I Hābsburgs
Māte	Bohēmijas un Ungārijas Anna (Anna von Böhmen und Ungarn, Jagellonu dinastija)
Dzīvesbiedrs(-e)	Spānijas Marija (Maria von Spanien, Hābsburgu dinastija)
Bērni	Austrijas Anna; Rūdolfs II Hābsburgs; Ernests Hābsburgs; Austrijas Elizabete, Matiāss Hābsburgs; Maksimiliāns III Hābsburgs; Albrehts VII Hābsburgs
Reliģija	kristietība

Dzīvesgājums

Dzimis Vīnē, jaunību pavadīja Spānijā. Guva pieredzi militārā jomā, kad viņa tēvocis ķeizars Kārlis V 1544. gadā karoja pret Franciju, kā arī Šmalkaldenes līgas karā no 1546. līdz 1547. gadam. 1548. gadā Maksimiliāns apprecējās ar savu māsīcu Mariju, Kārļa V meitu. Kārlis V vēlējās, lai par ķeizaru kļūtu viņa dēls Filips Hābsburgs (vēlākais Spānijas karalis), tomēr pēc Kārļa nāves par ķeizaru ievēlēja Kārļa brāli Ferdinandu I — Maksimiliāna tēvu. Pēc tēva nāves viņa troņus mantoja Maksimiliāns II.

Politiski Maksimiliāns valdīšanas laikā lavierēja starp katoļu un protestantu nometnēm. Laulībā Maksimiliānam piedzima deviņi dēli un sešas meitas. Trīs no dēliem paši kļuva par Svētās Romas imperatoriem, bet divas meitas — par karalienēm (Spānijā un Francijā). 1575. gadā daļa Žečpospolitas augstmaņu Maksimiliānu ievēlēja par Polijas karali opozīcijā pret Stefanu Batoriju. Miris 1527. gadā, gatavojoties iebrukumam Polijā. Maksimiliāna II laikā tika sākta Šēnbrunnas pils celtniecība.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Maksimiliāns II Hābsburgs.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)