Pavīķe
Pavīķe jeb strauta pavīķe (Alburnoides bipunctatus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā, Rietumāzijā un Centrālāzijā.[1]
| Pavīķe Alburnoides bipunctatus (Bloch, 1782) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Starspurzivis (Actinopterygii) |
| Kārta | Karpveidīgās (Cypriniformes) |
| Dzimta | Karpu dzimta (Cyprinidae) |
| Apakšdzimta | Vīķu apakšdzimta (Alburninae) |
| Ģints | Pavīķes (Alburnoides) |
| Suga | Pavīķe (Alburnoides bipunctatus) |
 Pavīķe Vikikrātuvē | |
Izplatība
labot šo sadaļuPavīķe sastopama Eiropā, sākot ar Franciju, no Luāras uz austrumiem. Tā mājo gandrīz visās upēs, kas ietek Baltijas un Ziemeļu jūras dienviddaļā, kā arī Melnās, Azovas un Kaspijas jūras upju baseinos. Pavīķe ir plaši izplatīta Volgas, Kūras baseinos un Irānas upēs. Vidusjūras reģionā pavīķe mājo tikai Ronas baseinā un dažās nelielās upītēs no Provansas (Francijā) līdz Dženovai (Itālijā), arī Grieķijā un Albānijā, Aojas baseinā. Rietumāzijā izplatības areāls aptver Marmora jūras baseinu Anatolijas rietumos līdz Menderesas, Eifratas un Tigras upju baseiniem. Arāla jūras baseinā pavīķe mājo Amudarjas augštecē un Karakuma kanālā.[1]
Latvijā
labot šo sadaļuLatvijā pavīķe sastopama daudzās upēs. Ezeros un jūras piekrastē nav konstatēta.[2]
Izskats
labot šo sadaļuPavīķe ir neliela saldūdens zivs. Tās garums var sasniegt 18,5 cm, svars 40 g, lai gan parasti tās garums ir apmēram 9 cm.[1][2] Latvijā pavīķe izaug līdz 9 cm garumam, sasniedzot 16 g masu.[2] Ķermenis pavīķei samērā augsts, no sāniem saplacināts. Mute vērsta uz priekšu. Mugura brūngani zaļa, sāni un vēders sudrabaini. Vēdera spuras un anālā spura pirms nārsta kļūst sārtas.[2] Sānu līnijai abās pusēs melni punkti, kas rada iespaidu par divām tumšām sānu joslām.[2][3] Zvīņas smalkas, un uz sānu līnijas ir 44—54 zvīņas.[3] Rīkles zobi gludi, sakārtoti divās rindās.[2][3] Kopumā pavīķe ir ļoti līdzīga vīķei, bet ir par to platāka, ar izteiktāku muguras liekumu, arī galva proporcionāli masīvāka.[3]
Uzvedība un barība
labot šo sadaļuPavīķe (jebkurā vecuma grupā) uzturas nelielos baros ūdens augšējos slāņos un mājo avotos un nelielās upēs ar skābekli bagātā ūdenī. Labprāt uzturas straujās, pat krāčainās vietās, lai arī to var novērot upēs ar mierīgu straumi.[1][2][3] Pavīķe barojas ar zooplanktonu, bentosu, kukaiņu kāpuriem, ūdenī iekritušiem kukaiņiem, vēžveidīgajiem un kramaļģēm.[1][2][3] Reizēm var novērot pavīķi lecam, lai nomedītu zemu lidojošu kukaini.[3]
Vairošanās
labot šo sadaļuDzimumgatavība pavīķei iestājas 2—3 gadu vecumā, sasniedzot 4—7 cm garumu. Nārsto no aprīļa līdz jūlijam, kad ūdens temperatūra ir 15—24° C. Nārsts notiek nelielās grupās seklās vietās ar grantainu gultni.[1][2][3] Auglība 1—8 tūkst. ikru. Raksturīgs porciju nārsts. Ikri ir lipīgi un pielīp pie grunts, to attīstība ilgst 4—6 dienas, atkarībā no ūdens siltuma. Veido hibrīdus ar sapalu. Pavīķe var sasniegt 9 gadu vecumu.[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 FishBase: Alburnoides bipunctatus (Bloch, 1782) Schneider
- ↑ 2,00 2,01 2,02 2,03 2,04 2,05 2,06 2,07 2,08 2,09 «Latvijas Daba: Pavīķe». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 12. aprīlī. Skatīts: 2017. gada 6. februārī.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 3,6 3,7 Быстрянка — Alburnoides bipunctatus (Bloch,1782)