Vīķu apakšdzimta (Alburninae) ir viena no karpu dzimtas (Cyprinidae) apakšdzimtām, kas apvieno 82 saldūdens zivju sugas un kas tiek iedalītas 4 ģintīs.[1][2] Tās mājo Eiropā un Āzijā, vairākas sugas abos kontinentos, bet lielākā sugu dažādība sastopama Āzijā.[1] Lielākā ģints šajā apakšdzimtā ir vīķes (Alburnus), kas apvieno 46 saldūdens zivju sugas, bet mazākā līdaksalates (Aspiolucius), kurā ir tikai viena suga.[3][4]

Vīķu apakšdzimta
Alburninae (Girard, 1858)
Vīķes (Alburnus alburnus)
Vīķes (Alburnus alburnus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseStarspures (Actinopteri)
KohortaKaulpūšļu kohorta (Otomorpha)
KārtaKarpveidīgās (Cypriniformes)
DzimtaKarpu dzimta (Cyprinidae)
ApakšdzimtaVīķu apakšdzimta (Alburninae)
Vīķu apakšdzimta Vikikrātuvē

Sistemātikas izmaiņas

labot šo sadaļu

Nesenā pagātnē vīķu apakšdzimta bija sapalu apakšdzimtas (Leuciscinae) viena no zivju grupām, un joprojām daudzās sistemātikās vīķu grupa tiek klasificēta sapalu apakšdzimtā. Tomēr līdz ar jaunākajiem ģenētiskajiem pētījumiem sistemātikai ir veiktas izmaiņas.[1][5][6]

Latvijā mājo divas vīķu apakšdzimtas sugas — pavīķe (Alburnoides bipunctatus) un vīķe (Alburnus alburnus),[7] kas sastopamas daudzās upēs. Ezeros un jūras piekrastē novērota tikai vīķe.[8][9]