Starspurzivis

zivju klase

Starspurzivis (Actinopterygii) ir lielākā kaulzivju virsklase.[1] Līdz ar jaunākajiem ģenētiskajiem atklājumiem zivju sistemātikā ieviestas ievērojamas izmaiņas. Kādreizējā starspurzivju klase kļuvusi par virsklasi, un saskaņā ar 2016. gada sistemātiku starspurzivju virsklase dalās divās klasēs: starspurēs (Actinopteri) un kladistijās (Cladistia).[2]

Starspurzivis
Actinopterygii (Klein,1885)
Rauda (Rutilus rutilus)
Rauda (Rutilus rutilus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
ApakštipsMugurkaulnieki (Vertebrata)
InfratipsŽokļaiņi (Gnathostomata)
MegaklaseKaulzivis (Osteichthyes)
VirsklaseStarspurzivis (Actinopterygii)
Iedalījums
Starspurzivis Vikikrātuvē

Šī ir arī lielākā mugurkaulnieku klase, kurā ir vairāk nekā 30 000 sugu, kas sastāda 96—99% no visām mūsdienās zināmajām zivīm.[3][4] Latvijā konstatēts ap 80 sugām, kas iedalās 12 kārtās un 32 dzimtās. Starspures apdzīvo visu tipu ūdenstilpes, no okeāniem līdz strautiem, pazemes avotiem un sāļajiem ezeriem.

Fosilie atradumi

labot šo sadaļu

Vissenākās starspuru fosilijas pieder aizvēsturiskajai Andreolepis hedei, kura dzīvoja pirms 420 milj. gadiem silūra periodā paleozoja ērā. Šīs sugas fosilijas ir atrastas Igaunijā, Zviedrijā un Krievijā.[1] Tomēr par dominējošo zivju grupu starspures kļuva tikai karbona periodā.[4]

 
Tipiskas starspures anatomija: A — muguras spura, B — spuras stari, C — sānu līnija, D — nieres, E — peldpūslis, F — Vēbera aparāts, G — iekšējā auss, H — smadzenes, I — nāsis, L — acs, M — žaunas, N — sirds, O — vēders, P — žultspūslis, Q — liesa, R — iekšējie dzimumorgāni, S — vēdera spuras, T — mugurkauls, U — anālā spura, V — astes spura

Ķermeņa forma starspurēm ir ārkārtīgi daudzveidīga. Mazākā no tām ir tikai 8 mm gara (Sumatras kūdras purvu zivtiņa[5]), bet smagākās svars sasniedz 2300 kg (mēnesszivs[6]) un garākajai ir 11 metri (siļķu karalim[7]).

Skelets un zvīņojums

labot šo sadaļu

Ass skeletu parasti veido kaula mugurkauls, un tikai nedaudzām sugām saglabājas horda vai tās paliekas. Pāra peldspuru iekšējam skeletam nav centrālās ass, bet tas sastāv no radiāliem elementiem. Pāra un nepāra spuru daivas balsta kaula stari — lepidotrihijas. Šī īpašība izmantota starspuru nosaukumam.

Sekundārā plecu josla ir labi attīstīta, primārā — vāji. Krūšu spuru skelets ir regresējis; bazālijas ir neattīstītas un tā rezultātā radiālijas pievienojas tieši pie joslas. Iegurņa josla ir vienkāršojusies līdz pāra kaula plātnītei, bet pašu vēdera spuru skelets sastāv tikai no spuru stariem, jo šeit nav ne bazāliju, ne arī radiāliju. Aste parasti homocerkāla (senākajām formām — heterocerkāla); reizēm astes daivas var reducēties. Galvaskauss — hiostilisks. Hoānu nav. Ir stari, kas balsta žaunu membrānu.

Lielākai dalu šo zivju klāj plānas (cikloīdās vai ktenoīdās) kaula zvīņas. Nedaudzām sugām zvīņas klāj emaljveida viela — ganoīns. Šādas zvīņas sauc par ganoīdām. Reizēm zvīņas var saaugt, veidojot kaula plātnītes. Savukārt citām sugām zvīņas ir izzudušas.

Iekšējie orgāni

labot šo sadaļu

Galvas smadzenēm ir zivīm tipiskā uzbūve: priekšējām smadzenēm ir pilnīgi epiteliāls jumts, kuram nav nervu vielas, smadzenītes un vidussmadzenes relatīvi lielas. Sevišķi lielas ir redzes daivas.

Zarnā izzūd spirāliskais vārstulis, rudimenta veidā saglabājoties tikai senākajām grupām, toties zarna kļūst garāka. Kloākas nav, zarna atveras uz āru ar anālo atveri. Kā barības vada mugurdaļas izaugums attīstās hidrostatiskais orgānspeldpūslis, kas atsevišķām sugām var būt sekundāri reducējies. Žaunu starpsienas vai nu mazas vai arī biežāk to vispār nav, tā ka žaunu lapiņas atrodas tieši uz žaunu lokiem. Atsevišķām retām sugām ir izveidojušās plaušas.

Sirds arteriālais konuss ir tikai senāko grupu pārstāvjiem. Jaunākajām formām no arteriālā konusa paliek tikai divi vārstuļi, vienlaicīgi attīstās aortas sākumdaļas sieniņas pabiezinājums — aortas sīpols. Pāra kopulācijas orgānu tēviņiem nav. Apsēklošana (ar retiem izņēmumiem) ārējā, ikri sīki.

Starspurzivju virsklase (Actinopterygii)[2]

  1. 1,0 1,1 Kardong, Kenneth (2015). Vertebrates: Comparative Anatomy, Function, Evolution. New York: McGraw-Hill Education. pp. 99–100. ISBN 978-0-07-802302-6.
  2. 2,0 2,1 «Phylogenetic classification of bony fishes, 2016». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 22. martā. Skatīts: 2019. gada 15. februārī.
  3. «Actinopterygii». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 11. janvārī. Skatīts: 2017. gada 11. martā.
  4. 4,0 4,1 EOL: Actinopterygii, Ray-finned Fishes
  5. Ecological Guild Evolution and the Discovery of the World's Smallest Vertebrate
  6. «The Mola Mola». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 21. aprīlī. Skatīts: 2017. gada 11. martā.
  7. Oarfish Can Supposedly Predict Earthquakes, Apparently They Suck At It

Ārējās saites

labot šo sadaļu