Karpveidīgās
Karpveidīgās zivis (Cypriniformes) ir viena no kaulpūšļu (Ostariophysi) kārtām, kas pieder starspuru klasei (Actinopteri).[1] Tā ir lielākā saldūdens zivju kārta pasaulē.[2] Šajā kārtā ir apmēram 3400 saldūdens zivju sugas, kas iedalītas 23 dzimtās.[1] Ik pēc dažiem mēnešiem sugu sarakstam pievienojas kāda jauna suga, kā arī ik pa laikam tiek atklāta jauna ģints. Vislielākā sugu dažādība sastopama Āzijā, bet šīs kārtas zivju nav Austrālijā, Madagaskarā un Dienvidamerikā.[2][3] Pazīstamākās sugas ir karpa, karūsa, plicis, plaudis, sapals, līnis un rauda. Daudzas karpveidīgās zivis ir iecienīts makšķerēšanas objekts, kā arī tās tiek audzētas zivsaimniecībās.
| Karpveidīgās Cypriniformes (Bleeker, 1859) | |
|---|---|
 Karūsa (Carassius carassius) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Starspures (Actinopteri) |
| Kohorta | Kaulpūšļu kohorta (Otomorpha) |
| Apakškohorta | Kaulpūsles (Ostariophysi) |
| Sekcija | Kaulpūšļu sekcija (Otophysa) |
| Virskārta | Karpveidīgo virskārta (Cypriniphysae) |
| Kārta | Karpveidīgās (Cypriniformes) |
| Iedalījums | |
| |
 Karpveidīgās Vikikrātuvē | |
Karpveidīgo zivju tuvākie radinieki ir haracīnveidīgās (Characiformes), elektrozušveidīgās (Gymnotiformes) un samveidīgās (Siluriformes) zivis.[4]
Latvijā
labot šo sadaļu
Latvijā sastopamas 2 dzimtu sugas: karpu dzimta (Cyprinidae), kurā ir 22 sugas,[5] un akmeņgraužu dzimta (Cobitidae), kurā ir 4 sugas.[6] Divas sugas: kaze (Pelecus cultratus) un spāre (Ballerus ballerus) ir iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā.[5]
Īpašības
labot šo sadaļuKā visām kaulpūslēm arī karpveidīgajām zivīm ir Vēbera aparāts, bet tās atšķiras no pārējām ar to, ka tām uz muguras ir tikai muguras spura. Pārējām kaulpūslēm aiz muguras spuras atrodas vēl viena spura - maza, gaļaina taukspura. Karpveidīgajām zivīm mutē nav arī zobu. Toties tām ir rīkles zobi, kas košļājot barību, atspiežas pret īpašu sabiezinājumu galvaskausa pamatnē.[3] Salīdzinoši ar citām zivīm, kurām ir rīkles zobi, tie atspiežas pret rīkles zobu augšžokli. Karpveidīgo zivju rīkles zobi ir it kā sakausēti kopā ar pamatnes kaulu.[2] Karpveidīgajām pieder mazākā zivju suga pasaulē — Sumatras kūdras purvu zivtiņa (Paedocypris progenetica). Tās ķermeņa garums mazākajiem pieaugušajiem īpatņiem var būt tikai 7,9 mm.[7]
Sistemātika
labot šo sadaļu- Karpveidīgo zivju kārta (Cypriniformes)[1]
- Akmeņgraužu apakškārta (Cobitoidei)
- Akmeņgraužu dzimta (Cobitidae)
- Barbuku dzimta (Barbuccidae)
- Bārdaino akmeņgraužu dzimta (Nemacheilidae)
- Bociju dzimta (Botiidae)
- Čūskakmeņgraužu dzimta (Serpenticobitidae)
- Elopostomu dzimta (Ellopostomatidae)
- Garspuru akmeņgraužu dzimta (Vaillantellidae)
- Gastromizonu dzimta (Gastromyzontidae)
- Strauta akmeņgraužu dzimta (Balitoridae)
- Aļģēdāju apakškārta (Gyrinocheiloidei)
- Aļģēdāju dzimta (Gyrinocheilidae)
- Čukučanu apakškārta (Catostomoidei)
- Čukučanu dzimta (Catostomidae)
- Karpu apakškārta (Cyprinoidei)
- Dienvidāzijas grunduļu dzimta (Psilorhynchidae)
- Dūņu barbu dzimta (Leptobarbidae)
- Grunduļu dzimta (Gobionidae)
- Kardinālzivju dzimta (Tanichthyidae)
- Karpu dzimta (Cyprinidae)
- Kūdras purvu zivtiņu dzimta (Paedocyprididae)
- Līņu dzimta (Tincidae)
- Melnvēderu dzimta (Xenocyprididae)
- Sapalu dzimta (Leuciscidae)
- Spidiļķu dzimta (Acheilognathidae)
- Zebrzivju dzimta (Danionidae)
- Zundu zebrzivju dzimta (Sundadanionidae)
- Akmeņgraužu apakškārta (Cobitoidei)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 «Phylogenetic classification of bony fishes, 2016». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 22. martā. Skatīts: 2019. gada 18. februārī.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Cypriniformes
- ↑ 3,0 3,1 Nelson, Joseph S. (2006): Fishes of the World. John Wiley & Sons, Inc. ISBN 0-471-25031-7
- ↑ Saitoh, Kenji; Miya, Masaki; Inoue, Jun G.; Ishiguro, Naoya B. & Nishida, Mutsuminame (2003): Mitochondrial Genomics of Ostariophysan Fishes: Perspectives on Phylogeny and Biogeography. J. Mol. Evol. 56(4): 464–472. doi:10.1007/s00239-002-2417-y
- ↑ 5,0 5,1 Karpveidīgās zivis (Cypriniformes)[novecojusi saite]
- ↑ Akmeņgraužu dzimta (Cobitidae)
- ↑ FishBase: Paedocypris progenetica
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Karpveidīgās.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
- Evolutionary Trends of the Pharyngeal Dentition in Cypriniformes (Actinopterygii: Ostariophysi)
- Cypriniformes
- Cypriniformes I (Minnows and Carps)
- Mitogenomic Evolution and Interrelationships of the Cypriniformes[novecojusi saite]