Pamirs

Pamirs
Kontinents	Āzija
Valstis	Tadžikistāna; Kirgizstāna; Ķīna; Afganistāna
Garums	275 km
Platums	250 km
Platība	120 000 km2
Augstākais kalns	Kongurs
Augstums	7719 m
Koordinātas	39°N 72°E / 39°N 72°EKoordinātas: 39°N 72°E / 39°N 72°E
	Pamirs
	Pamirs Vikikrātuvē

Pamirs (tadžiku: Помир, Pomir; persiešu: پامیر, Pāmīr; ķīniešu: 帕米爾, Pàmǐ'ěr; uiguru: پامىر, Pamir; kirgīzu: Памир, Pamir) ir kalnzeme Centrālāzijā. Lielākā daļa izvietojusies Tadžikistānas autonomijā Kalnu Badahšānā, bet atsevišķas grēdas vai to priekškalnes iestiepjas Kirgizstānā ziemeļos, Ķīnā austrumos un Afganistānā dienvidos.^[1] Kopējā platība tiek lēsta ap 120 000 km², no kuriem ap 1200 km² klāj mūžīgais sniegs un ledus. Vidējais augstums ir 3600—4400 metru v. j. l., klimats sauss un vēss un šeit dzīvojošās pamiriešu tautas apdzīvo galvenokārt upju ielejas un starpgrēdu zāļainos līdzenumus, ko dēvē par «pamiriem».

Etimoloģija

Par Pamira nosaukuma izcelsmi nav vienota viedokļa. Rakstu avotos pirmoreiz minēts budistu mūka Sjuaņdzana rakstos ap 640. gadu kā Po-mi-lo vai Pho-mi-lo,^[2] kas ir līdzīgi kirgīzu vārdam pamil, ar ko apzīmē kalnainu apvidu. 8. gadsimtā Tanu dinastijas laikā lietota forma Pomi. Vēlākos laikos Ķīnā Pamirs dēvēts par Cunlinu (葱嶺, Cōnglǐng — ‘Sīpolu kalni’) un ar to apzīmēts plašāks apvidus, nekā ģeogrāfiski saprot Pamiru mūsdienās.

Britu orienālists Gotlībs Vilhelms Leitners dardu apģērbā

Pēc franču indologa un lingvista Ežēna Birnufa versijas, jau 13. gadsimtā Marko Polo un 19. gadsimtā Aleksandra Bērnsa un Mauntstjuarta Elfinstona lietotās nosaukuma formas Pamer, Pamere un Pamier cēlušās no sanskrita sinkopes upa-meru — ‘līdzās Meru’, ‘pie Meru’. Aleksandrs fon Humbolts, atsaucoties uz 16. gadsimta Kašgaras Mirzas Haidara traktātu, Pamira nosaukumu skaidroja kā upa-Mira — ‘Zemes ap ezeru’, domājot ar to Zorkela ezeru Pamira dienviddaļā.

Orientālists Gotlībs Vilhelms Leitners noraidīja šīs teorijas, norādot, ka Pamira ganības katru gadu apmeklēja tjurku valodā runājošie kirgīzi un šīs trogielejas viennozīmīgi dēvēja par «pamiriem».^[3] Pēc viena no skaidrojumiem pa nozīmē ‘kalns’, bet mira — ‘plato’ vai ‘tuksnesīga vieta’, bet pēc cita — pan vai pai nozīmē ‘pakāje’, bet mir — ‘kalns’ respektīvi pamir varētu būt skaidrojams kā ‘kalna pakāje’ vai ‘apmetne kalnos’. Pamira austrumdaļā ir 7—8 šādas ielejas, bet šis apzīmējums varētu būt attiecināts tieši uz ieleju ap bieži apmeklēto Zorkela ezeru, ko bieži dēvē arī par Lielo Pamiru, bet ziemeļos no tā esošo Dienvidaličuras grēdu — vienkārši par «Pamira grēdu».

Alternatīva bet mazticama teorija skaidro Pamira nosaukuma izcelsmi no uzbeku valodas Pa-i-michr, kas nozīmētu ‘Saules šūpulis’ un interpretēts kā ‘Mitras pakāje’, sasaucoties ar Saules dievību indoirāņu mitoloģijā.

Cita teorija skaidro Pamira nosaukuma izcelsmi no persiešu valodas Bamyar, kas savukārt cēlies no kirgīzu un vahanu Bam-i-dunya, kas nozīmē «Pasaules jumts» un šis skaidrojums kā Pamira poētiskis apzīmējums ir mūsdienās populārs Rietumu pasaulē.

Ģeogrāfija

Pamira fizģeogrāfiskā karte

Pamirs izvietojies Centrālāzijas orogrāfiskajā mezglā, kur saduras lielas kalnu sistēmas: Tjanšans ziemeļos, Kuņluņs austrumos un dienvidaustrumos, Karakorums un Hindukušs dienvidos. Pamira robežas nav viennozīmīgi novelkamas; dažkārt to uzskata par daļu no plašākās Pamira-Alaja sistēmas, kurā ietilpst arī Hisora Alaja kalni un Tadžikijas depresija.^[4] Visbiežāk Pamira robežas tiek vilktas pa Alaja ieleju ziemeļos, Vahšas un Pandžas ielejām rietumos, Pandžu un tās pieteku Vāhāndarju dienvidos. Dienvidaustrumos no Kuņluņa Pamiru atdala Jarkanta un tās pieteka Taškorgana, austrumos piekļaujas Tarimas ieplaka.

Administratīvi Pamirs izvietojies četru valstu teritorijā. Lielākā kalnu masīva daļa ir Tadžikistānā, kur tā aizņem visu Kalnu Badahšānas autonomā vilojata teritoriju, bet ziemeļrietumos un rietumos iestiepjas Hatlonas vilojatā un republikas pakļautības rajonos. Kirgizstānas Ošas apgabalā ietlpst Alaja ielejai piekļautās Aizalaja un Pētera I grēdu ziemeļu nogāzes. Afganistānas Badahšānas vilajetā ietilpst Vāhānas un Sarikola grēdu rietumu gali. Ķīnas Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā atrodas Sarikola grēdas austrumu nogāze, kā arī Aizalaja grēdas austrumu gals un Kašgārijas grēda. Ziemeļu daļa ietlpst Kizilsū Kirgīzu autonomajā prefektūrā, bet dienvidu daļa — Kašgaras prefektūras Taškorganas Tadžiku autonomajā apriņķī.

Orogrāfija

Kalnu sistēmas augstākais punkts ir vai nu 7719 m (pēc citiem datiem — 7649 m) augstais Kongurs Ķīnas Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, ko bieži pieskaita arī Kuņluņam, vai 7495 m augstā Ismoila Somonī smaile Tadžikistānā, kas savulaik bija augstākā virsotne PSRS. Citas par 7000 metriem augstākas virsotnes ir Muztagata (7546 m), Abū Alī Ibn Sīnas smaile (7134 m) un Koržeņevskas smaile (7105 m).

Galvenās Pamira grēdas ir Aizalaja grēda uz Tadžikistānas un Kirgizstānas robežas (tajā atrodas arī Latvijas smaile), Pētera I grēda, Zinātņu Akadēmijas grēda, Darvozas grēda, Vandžas grēda, Jazguloms, Rešons, Šugnons, Šohdaras grēda, Muzkels, Ziemeļaličuras grēda un Dienvidaličuras grēda Tadžikistānā, Vāhānas grēda Afganistānā un Sarikola grēda uz Tadžikistānas un Ķīnas robežas. Kašgārijas grēda Ķīnā ar Pamira augstāko virsotni Konguru reizēm tiek pieskaitīta arī Kuņluņam.

Atsauces

↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 551. lpp.
↑ (angliski) Frank Bliss, Op. cit., lpp. 13.-14.
↑ Gottlieb Wilhelm Leitner, Dardistan In 1866, 1886 And 1893, Asian Educational Services, 1996 (ISBN 9788120612174)
↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 7. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 493. lpp.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pamirs.

[1] Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 551. lpp.

[Bliss14-2] (angliski) Frank Bliss, Op. cit., lpp. 13.-14.

[3] Gottlieb Wilhelm Leitner, Dardistan In 1866, 1886 And 1893, Asian Educational Services, 1996 (ISBN 9788120612174)

[4] Latvijas padomju enciklopēdija. 7. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 493. lpp.

[1]

[2]

[3]

[4]