Dardi

Dardi ir indoirāņu saimes dardu valodās runājoša radniecīgu tautu grupa, kas apdzīvo Hindukuša un Karakoruma dienvidu nogāžu ielejas Pakistānas ziemeļos, Indijā un Afganistānā. Lielākā daļa dardu ir musulmaņi sunnīti, bet kalaši saglabājuši tradicionālo politeistisko reliģiju.

Dardi

Kalašu sievietes svētku tērpos
Visi iedzīvotāji
5,5 miljoni
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Afganistāna Indija Pakistāna
Valodas
dardu valodas puštu urdu
Reliģijas
islāms, politeisms

Jau sanskritā minētais etnonīms darada (sanskritā: दरद) sākotnēji apzīmējis tautu, kas dzīvojusi blakus Kašmīrai un pieminēts arī Hērodota darbos. Mūsdienās pašnosaukumu «dardi» lieto viena no šīnu grupām, bet 19. gadsimta britu orientālists Gotlībs Leitners to sāka attiecināt uz visām dardu valodās runājošajām tautām, kaut arī ar nosaukumu dardu vēl 19. gadsimtā kašmīrieši apzīmēja ziemeļrietumu kalniešus.

Dardu tautas

Dardu tautas apdzīvo Indijas Džammu un Kašmīru , Pakistānas Azadkašmīru, Gilgitu un Baltistānu un Haiberpahtunhvu, kā arī Konaru, Nangarhāru, Lagmānu un Kāpīsu Afganistānā. Tradicionāli tiek iedalīti trijās grupās pēc valodu radniecības.

Austrumdardi

• Kašmīrieši — daudzskaitlīgākā no dardu tautām, vēsturiski apdzīvo Kašmīras ieleju un Činābas upes augšteces ieleju;
• Šīni — apdzīvo Indas augšteces un tās pieteku ielejas Pakistānā;
• Phaluri un savi — apdzīvo Konaras ieleju Pakistānā un Afganistānā;
• Kohistāņi (kalami, torvali, bateri, čilisi, gabaro u.c.) — cilšu grupa, apdzīvo Svātas un tās pieteku ielejas Haiberpahtunhvas ziemeļos Pakistānā.

Konaras un Čitrālas dardi

• Konaras dardi (gavarbati, katarkalaji, šumašti u.c.) — apdzīvo Konaras upes vidusteci Afganistānā;
• Kho un kalaši — apdzīvo Konaras augšteces Čitrālas ieleju Pakistānā.

Afganistānas dardi

• Pašaji — apdzīvo Kabulas pieteku ielejas;
• Tirahi — apdzīvo ieleju dienvidos no Kabulas, bieži tiek uzskatīti par daļu no puštuniem.