Zinātņu Akadēmijas grēda
Zinātņu Akadēmijas grēda ir viena no Pamira kalnu grēdām Tadžikistānā.[1] Izvietojusies Pamira rietumdaļā, stiepjas ap 110 km meridionālā virzienā. Grēdas korē alpīnās reljefa formas; 24 virsotnēm augstums virs 6000 m, tajā skaitā divi «septiņtūkstošnieki»: grēdas un Tadžikistānas augstākā virsotne Ismoila Somonī smaile (7495 m v.j.l.) un Koržeņevskas smaile (7105 m v.j.l.).
Zinātņu Akadēmijas grēda | |
---|---|
Alpīnistu nometne pie Ismoila Somonī smailes Zinātņu Akadēmijas grēdā | |
Kontinents | Āzija |
Valstis | Tadžikistāna |
Ģeogrāfiskais apgabals | Pamirs |
Garums | 110 km |
Platums | 40 km |
Augstākais kalns | Ismoila Somonī smaile |
Augstums | 7495 m |
Koordinātas | 38°55′N 72°01′E / 38.917°N 72.017°EKoordinātas: 38°55′N 72°01′E / 38.917°N 72.017°E |
Zinātņu Akadēmijas grēda Vikikrātuvē |
Grēda veidota no paleozoja metamorfajiem iežiem un granītiem. Kori klāj mūžīgais sniegs (ap 1500 km²), kas baro vairākus lielus ledājus. Rietumu nogāzē dziļas ielejas, austrumu nogāzē vairāki šļūdoņi, kas notek Pamira lielākajā — Fedčenko šļūdonī.
Grēdu 1927. gadā atklāja ģeogrāfs un ceļotājs Nikolajs Koržeņevskis un nosauca par godu PSRS Zinātņu Akadēmijai.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 789. lpp.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Zinātņu Akadēmijas grēda.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Topokarte J-43-37