Zinātņu Akadēmijas grēda

Zinātņu Akadēmijas grēda ir viena no Pamira kalnu grēdām Tadžikistānā.[1] Izvietojusies Pamira rietumdaļā, stiepjas ap 110 km meridionālā virzienā. Grēdas korē alpīnās reljefa formas; 24 virsotnēm augstums virs 6000 m, tajā skaitā divi «septiņtūkstošnieki»: grēdas un Tadžikistānas augstākā virsotne Ismoila Somonī smaile (7495 m v.j.l.) un Koržeņevskas smaile (7105 m v.j.l.).

Zinātņu Akadēmijas grēda
Zinātņu Akadēmijas grēda
Alpīnistu nometne pie Ismoila Somonī smailes Zinātņu Akadēmijas grēdā
Kontinents Āzija
Valstis Karogs: Tadžikistāna Tadžikistāna
Ģeogrāfiskais apgabals Pamirs
Garums 110 km
Platums 40 km
Augstākais kalns Ismoila Somonī smaile
Augstums 7495 m
Koordinātas 38°55′N 72°01′E / 38.917°N 72.017°E / 38.917; 72.017Koordinātas: 38°55′N 72°01′E / 38.917°N 72.017°E / 38.917; 72.017
Zinātņu Akadēmijas grēda (Tadžikistāna)
Zinātņu Akadēmijas grēda
Zinātņu Akadēmijas grēda
Zinātņu Akadēmijas grēda Vikikrātuvē

Grēda veidota no paleozoja metamorfajiem iežiem un granītiem. Kori klāj mūžīgais sniegs (ap 1500 km²), kas baro vairākus lielus ledājus. Rietumu nogāzē dziļas ielejas, austrumu nogāzē vairāki šļūdoņi, kas notek Pamira lielākajā — Fedčenko šļūdonī.

Grēdu 1927. gadā atklāja ģeogrāfs un ceļotājs Nikolajs Koržeņevskis un nosauca par godu PSRS Zinātņu Akadēmijai.

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 789. lpp.

Ārējās saites

labot šo sadaļu