Ošas apgabals
Ošas apgabals (kirgīzu: Ош облусу) ir viena no Kirgizstānas pirmās pakāpes administratīvajām vienībām.[1] Izvietojies valsts dienvidrietumos kalnainā apvidū. Rietumos robežojas ar Batkenas apgabalu, ziemeļrietumos — Uzbekistānas Andidžonas un Fergānas vilajetiem un Kirgizstānas Džalalabadas apgabalu, ziemeļaustrumos — ar Narinas apgabalu, austrumos — ar Ķīnas Siņdzjanas Uiguru autonomo reģionu un dienvidos — ar Tadžikistānas Kalnu Badahšānu un republikas pakļautības rajoniem. Apgabala centrs ir Ošas pilsēta, kas apgabalā neietilpst. Iedzīvotāju lielākā daļa ir kirgīzi (68,6%; 2009) un uzbeki (27,9%), kā arī uiguri (1%), turki (1%) u.c.
Ošas apgabals | |
Ош облусу | |
— apgabals — | |
Novietojums Kirgizstānā | |
Valsts | Kirgizstāna |
---|---|
Dibināts | 1938. gadā |
Centrs | Oša |
Administratīvais iedalījums | 7 rajoni
|
Platība | |
- Kopējā | 29 200 km² |
Iedzīvotāji (2011) | |
- Kopā | 1 130 900 |
- Blīvums | 38,7/km² |
- Etniskais sastāvs | kirgīzi, uzbeki |
Mājaslapa: osh | |
Ošas apgabals Vikikrātuvē |
Ģeogrāfiski liela.u daļa apgabala teritorijas aizņem kalni. Ziemeļaustrumu daļa atrodas Tiaņšaņa Fergānas grēdas atzaros, vidusdaļā — Alaja grēda, dienvidos — Pamiram piederīgās Aizalaja grēdas ziemeļu nogāzes. Ziemeļrietumos apgabala teritorija piekļaujas Fergānas ielejas austrumu malai, dienvidos plešas reti apdzīvotā augstkalnu Alaja ieleja.
Apgabals pirmoreiz izveidots 1938. gadā kā Ošas apvidus (Ошский округ), bet 1939. gadā pārdēvēts par apgabalu. 1959. gadā apgabalam pievienoja likvidētā Džalalabatas apgabala rajonus. No 1962. līdz 1970. gadam Ošas apgabals bija vienīgais Kirgīzijas PSR, pārējā teritorija bija sadalīta republikas pakļautības rajonos. 1990. gadā no Ošas apgabala izdalīja Džalalabatas apgabalu, bet 1999. gadā — Batkenas apgabalu.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 536. lpp.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ošas apgabals.