Ošas apgabals (kirgīzu: Ош облусу) ir viena no Kirgizstānas pirmās pakāpes administratīvajām vienībām.[1] Izvietojies valsts dienvidrietumos kalnainā apvidū. Rietumos robežojas ar Batkenas apgabalu, ziemeļrietumos — Uzbekistānas Andidžonas un Fergānas vilajetiem un Kirgizstānas Džalalabadas apgabalu, ziemeļaustrumos — ar Narinas apgabalu, austrumos — ar Ķīnas Siņdzjanas Uiguru autonomo reģionu un dienvidos — ar Tadžikistānas Kalnu Badahšānu un republikas pakļautības rajoniem. Apgabala centrs ir Ošas pilsēta, kas apgabalā neietilpst. Iedzīvotāju lielākā daļa ir kirgīzi (68,6%; 2009) un uzbeki (27,9%), kā arī uiguri (1%), turki (1%) u.c.

Ošas apgabals
Ош облусу
—  apgabals  —
Novietojums KirgizstānāNovietojums Kirgizstānā
Valsts Karogs: Kirgizstāna Kirgizstāna
Dibināts 1938. gadā
Centrs Oša
Administratīvais
iedalījums
Platība 
 - Kopējā 29 200 km²
Iedzīvotāji (2011)
 - Kopā 1 130 900
 - Blīvums 38,7/km²
 - Etniskais sastāvs kirgīzi, uzbeki
Mājaslapa: osh.e-region.kg
Ošas apgabals Vikikrātuvē

Ģeogrāfiski liela.u daļa apgabala teritorijas aizņem kalni. Ziemeļaustrumu daļa atrodas Tiaņšaņa Fergānas grēdas atzaros, vidusdaļā — Alaja grēda, dienvidos — Pamiram piederīgās Aizalaja grēdas ziemeļu nogāzes. Ziemeļrietumos apgabala teritorija piekļaujas Fergānas ielejas austrumu malai, dienvidos plešas reti apdzīvotā augstkalnu Alaja ieleja.

Apgabals pirmoreiz izveidots 1938. gadā kā Ošas apvidus (Ошский округ), bet 1939. gadā pārdēvēts par apgabalu. 1959. gadā apgabalam pievienoja likvidētā Džalalabatas apgabala rajonus. No 1962. līdz 1970. gadam Ošas apgabals bija vienīgais Kirgīzijas PSR, pārējā teritorija bija sadalīta republikas pakļautības rajonos. 1990. gadā no Ošas apgabala izdalīja Džalalabatas apgabalu, bet 1999. gadā — Batkenas apgabalu.

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 536. lpp.

Ārējās saites

labot šo sadaļu