Uiguru valoda

Vidusāzijas valoda

Uiguru valoda, dažkārt saukta par jaunuiguru valodu — tjurku valodu grupas valoda. Uiguru valodā runā uiguri Ķīnā, kā arī Kazahstānā, Kirgizstānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā.

Uiguru valoda
ئۇيغۇرچە
Uyƣurqə
уйғурчә
Valodu lieto: Ķīna, Kazahstāna, Pakistāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna 
Reģions: Siņdzjanas Uiguru autonomais reģions
Pratēju skaits: ap 10 milj. 
Reitings: 76
Valodu saime: Altajiskās
 Tjurku
  Karluku
   Uiguru valoda 
Rakstība: Arābu alfabēts (uiguru ortogrāfija) 
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda: Karogs: Ķīna Ķīna (Siņdzjana)
Regulators: Sindzjanas Uiguru autonomā reģiona Etnisko valodu un rakstību Darba komiteja
Valodas kodi
ISO 639-1: ug
ISO 639-2: uig
ISO 639-3: uig 

Dialekti labot šo sadaļu

3 galvenie dialekti:

Mūsdienu literārā valoda sākusi veidoties 17. gadsimtā uz ziemeļrietumu dialekta bāzes; ir 2 varianti — Siņdzjanas uiguru literārā valoda (Austrumu Turkestānas) un Vidusāzijas.

Rakstība labot šo sadaļu

No 1000. gada beigām lietots oriģināls fonogrāfisks uiguru raksts. 11.—12. gadsimtā to aizstāja arābu raksts (daļa uiguru lietoja uiguru rakstu līdz pat 18.—19. gadsimta beigām). Ķīnā no 1965. līdz 1982. gadam lietots arī latīņu raksts, 1983. gadā to aizstāja ar arābu rakstu, pievienojot dažas fonētiskās zīmes.

Vidusāzijā (PSRS) līdz 1930. gadam uiguru rakstībā tika lietots arābu raksts. 1930.—1946. gadam rakstības pamatā bija latīņu alfabēts, no 1946 tika pielāgota kirilica.

Ārējās saites labot šo sadaļu