Tadžikistānas republikas pakļautības rajoni
Republikas pakļautības rajoni (tadžiku: Ноҳияҳои тобеи ҷумҳурӣ) ir apvienojošs nosaukums Tadžikistānas administratīvā iedalījuma vienībām, kas neietilpst nevienā no vilojatiem un tieši subordinēti centrālajai valdībai Dušanbē. Kopā 13 rajoni (nohijas, ноҳия); neveido atsevišķu pirmās pakāpes administratīvo vienību.
Republikas pakļautības rajoni | |
Ноҳияҳои тобеи ҷумҳурӣ | |
Novietojums Tadžikistānā | |
Valsts | Tadžikistāna |
---|---|
Centrs | Dušanbe |
Administratīvais iedalījums | 13 rajoni
|
Platība | |
- Kopējā | 28 600 km² |
Iedzīvotāji (2014) | |
- Kopā | 1 886 300 |
- Blīvums | 66/km² |
- Etniskais sastāvs | tadžiki, uzbeki, kirgīzi |
Republikas pakļautības rajoni Vikikrātuvē |
Izvietojušies valsts vidienē, aizņemot Hisora Alaja dienvidu atzarus, Pamira rietumu priekškalnes un Tadžikijas depresijas ziemeļu daļu ar Vahšas ieleju. Ziemeļos robežojas ar Sugdas vilojatu un Kirgizstānas Batkenas un Ošas apgabaliem, austrumos — ar Kalnu Badahšānu, dienvidos — ar Hatlonas vilojatu, rietumos — ar Uzbekistānu. Lielākā daļa iedzīvotāju ir tadžiki (81,4%), kā arī uzbeki (14,5%), kirgīzi (2,6%), krievi, pamirieši u.c.
Šāda administratīvā subordinācija Tadžikistānā izveidojusies, likvidējot dažādos laikos vairākus apgabalus un to teritorijas (rajonus) tieši pakļaujot centrālajai valdībai. 1951. gadā tika likvidēts Staļinabadas apgabals ap republikas galvaspilsētu Staļinabadu (tagad Dušanbe). 1955. gadā tika likvidēti Kelobas un Garmas apgabali, bet 1962. gadā — Ļeņinabadas apgabals un visa Tadžikistānas teritorija, izņemot Kalnu Badahšānas autonomo apgabalu nonāca tiešā centrālās valdības pārvaldē. 1970.—1977. gadā tika atjaunoti vai no jauna izveidoti Ļeņinabadas, Kelobas un Kurgontepas apgabali un mūsdienās republikas pakļautības rajoniem pieskaitāma daļa bijušo Staļinabadas un Garmas apgabalu teritorijas.
Atsauces
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tadžikistānas republikas pakļautības rajoni.