Kuņluņs
Kuņluņs (ķīniešu: 昆仑山, Kūnlún Shān; uiguru: كۇئېنلۇن تاغ تىزمىسى; tibetiešu: ཁུ་ནུ་རི་རྒྱུད, khu nu ri rgyud) ir kalnu grēda Āzijā, Ķīnā.[1] Stiepjas ap 3000 km garumā rietumu—austrumu virzienā no Jarkantas ielejas rietumos līdz Huanhe un Jandzi ūdensšķirtnei Bajanhara grēdai austrumos, no ziemeļiem apliecot Tibetas kalnieni un atdalot to no Tarimas ieplakas un Gobi tuksneša. Grēdas platums ir no 100—150 km rietumdaļā līdz 600 km austrumdaļā. Veidota galvenokārt no metamorfajiem iežiem un granītiem, dominējošais augstums 5500—6000 metru, augstākā virsotne ir Liušišaņs (7167 m) grēdas rietumdaļā. Dažkārt pie Kuņluņa pieskaita Kašgārijas grēdu ar tā augstāko virsotni Konguru (7649 m).
| Kuņluņs | |
|---|---|
 | |
| Kontinents | Āzija |
| Valstis |
 Ķīna |
| Atdala | Tibetas kalnieni |
| no | Tarimas ieplakas, Gobi |
| Garums | 2500—3000 km |
| Platums | 150—600 km |
| Augstākais kalns | Liušišaņs |
| Augstums | 7167 m |
| Koordinātas | 36°N 84°E / 36°N 84°EKoordinātas: 36°N 84°E / 36°N 84°E |
  Kuņluņs | |
 Kuņluņs Vikikrātuvē | |
Austrumdaļā Kuņluņs sadalās vairākās paralēlās grēdās. Ziemeļdaļā ir Altintags un Cjiliaņšaņs, kurus no Kuņluņa pamatdaļas atdala Caidamas ieplaka.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Kunluns». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 399. lpp.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kuņluņs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)