Alaja ieleja
Alaja ieleja (kirgīzu: Алай өрөөнү) ir ap 180 km gara un 8 līdz 25 km plata starpkalnu ieplaka Kirgizstānas dienvidos, Pamira-Alaja kalnu sistēmā. Izvietojusies starp Alaja grēdu ziemeļos un Pamiram piederīgo Aizalaja grēdu dienvidos.[1] Augstums no 2240 m vjl rietumos līdz 3536 m austrumos Taunmurunas pārkāpē. Cauri ielejai austrumu—rietumu virzienā tek Kizilsū upe uz Tadžikistānu. Neliela ielejas daļa pieder Austrumu Kizilsu baseinam, kas tek no ledāja pie Taunmurunas pārkāpes uz austrumiem, uz Ķīnu. Ielejā kontinentāls, sauss klimats, rietumu daļā — pustuksnesis, austrumu — kalnu stepes, subalpīnās un alpīnās pļavas. Lielākā apdzīvotā vieta ir Saritaša, caur kuru no Ošas uz Horugu iet Pamira trakts, kā arī autoceļš uz Ķīnu austrumos un Džirgatolu Tadžikistānā rietumos.
| Alaja ieleja | |
|---|---|
 Kizilsū gultne Alaja ielejā; fonā Aizalaja grēda | |
| Kontinents | Āzija |
| Valstis |
 Kirgizstāna |
| Ģeogrāfiskais apgabals | Pamira-Alaja sistēma |
| Atdala | Alaja grēdu |
| no | Pamira |
| Garums | 180 km |
| Platums | 8—25 km |
| Platība | 1700 km2 |
| Augstums | 2240—3536 m |
| Pilsētas | Saritaša |
| Koordinātas | 39°36′N 73°0′E / 39.600°N 73.000°EKoordinātas: 39°36′N 73°0′E / 39.600°N 73.000°E |
  Alaja ieleja | |
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 25. lpp.
Ārējās saites labot šo sadaļu
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)