Vikipēdija

Sanktpēterburga

Federāla pilsēta Krievijā
(Pāradresēts no Pēterpils)
Šis raksts ir par pilsētu Krievijā. Par pilsētu ASV skatīt rakstu Sentpītersbērga.

Sanktpēterburga (krievu: Санкт-Петербург) ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī. Federālā apgabala un Ļeņingradas apgabala centrs. Otra lielākā (aiz Maskavas) Krievijas pilsēta. Liels rūpniecības, kultūras un tūrisma centrs.

Sanktpēterburga
Санкт-Петербург
The Winter Palace
Palace BridgePeter and Paul Cathedral
Saint Isaac's CathedralThe General Staff Building
Spit of Vasilievsky Island and the Neva
No augšas uz leju, no kreisās uz labo: Ziemas pils; Pils tilts; Pētera un Pāvila cietoksnis; Svētā Izaka katedrāle; Vispārējā personāla ēka; Vasiļjevska salas un Ņevas iesma
Karogs: Sanktpēterburga
Karogs		Ģerbonis: Sanktpēterburga
Ģerbonis
Sanktpēterburga (Krievija)
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga
Koordinātas: 59°57′N 30°19′E / 59.950°N 30.317°E / 59.950; 30.317Koordinātas: 59°57′N 30°19′E / 59.950°N 30.317°E / 59.950; 30.317
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Federācijas subjekts Federālas nozīmes pilsēta
Federālais apgabals Ziemeļrietumu federālais apgabals
Dibināta 1703. gadā
Citi
nosaukumi
  • Petrograda (Петроград; 1914—1924)
  • Ļeņingrada (Ленинград; 1924—1991)
  • Peterburi (igauņu)
  • Pietari (somu)
  • Pēterpils (latviešu)
Platība
 • Kopējā 1 439 km2
Iedzīvotāji (2024)
 • kopā 5 597 763
 • blīvums 3 369,5/km²
Laika josla MSD (UTC+4)
Sanktpēterburga Vikikrātuvē

No 1712. gada Sanktpēterburga bija Krievijas caristes, no 1721. gada līdz 1918. gadam Krievijas Impērijas galvaspilsēta. Šajā laikā latviski biežāk tika saukta par Pēterpili. No 1914. līdz 1924. gadam pilsētas nosaukums bija Petrograda (Петрогра́д), no 1924. līdz 1991. gadam — Ļeņingrada (Ленингра́д). No 1721. gada līdz pat Oktobra revolūcijai bija Krievijas Impērijas politiskais un kultūras centrs un cara galma rezidences vieta. Sanktpēterburgas politiskā ietekme atkal palielinājās pēc Vladimira Putina ievēlēšanas par Krievijas Federācijas prezidentu.

Vēsture

labot šo sadaļu
 
Nīenas pilsēta ar cietoksni 17. gadsimtā (modelis)

Krievijas cars Pēteris I, kas Lielā Ziemeļu kara rezultātā ieguva Krievijai pieeju pie Baltijas jūras, 1703. gadā pavēlēja pārdēvēt Nīenas pilsētu zviedriem atņemtajās Ingrijas teritorijās Svētā Pētera vārdā. Jau 1712. gadā Sanktpēterburga kļuva par Krievijas caristes galvaspilsētu. Pēteris I ataicināja Eiropas arhitektus un inženierus, kas piedalījās jaunās galvaspilsētas celtniecībā.

1825. gadā Senāta laukumā notika Dekabristu sacelšanās. 1881. gadā Sanktpēterburgā atentātā tika nogalināts Krievijas imperators Aleksandrs II. 1905. gada revolūcijas notikumi sākās Sanktpēterburgā, kad 9. janvārī tika apšauta strādnieku demonstrācija (Asiņainā svētdiena).

Sākoties Pirmajam pasaules karam, lai izvairītos no vecā vāciskā nosaukuma, pilsētu pārdēvēja par Petrogradu. Kad, sākoties 1917. gada Februāra revolūcijai, imperators Nikolajs II Pleskavā atsacījās no troņa, Ziemas pils Petrogradā kļuva par Krievijas Pagaidu valdības rezidenci, kuru 1917. gada 25. oktobrī gāza Ļeņinam lojālie spēki, kas bija Krievijas pilsoņu kara sākums.

1918. gada 5. martā, pamatojoties uz to, ka balto spēki ir tuvu Sanktpēterburgai, Padomju Krievijas galvaspilsētu pārcēla uz Maskavu. 1924. gada 24. janvārī par godu Ļeņinam pilsētu pārdēvēja par Ļeņingradu. 1934. gada 1. decembrī Ļeņingradā notika boļševiku darbinieka Kirova slepkavība, kas bija signāls Staļina terora sākšanai. Otrā pasaules kara laikā pilsēta no 1941. gada 8. septembra līdz 1944. gada 18. janvārim bija blokādē. Pilsētā valdīja bads; pēc dažādām aplēsēm no bada mira 0,5 līdz 1,5 miljoniem pilsētas iedzīvotāju.

1991. gadā Ļeņingradas iedzīvotāji referendumā nolēma, ka pilsētai jāatgūst vēsturiskais nosaukums.

Ievērojamākās vietas

labot šo sadaļu

Sanktpēterburga tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām Krievijas pilsētām. Pilsētai savdabību piešķir daudzie kanāli, tilti un tiltiņi. Poētiski dēvēta par Ziemeļu Palmiru, Sanktpēterburga tiek uzskatīta par Krievijas viseiropiskāko pilsētu gan arhitektūras, gan iedzīvotāju mentalitātes dēļ. Pilsētas centrs ir UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

  • Pils laukums ar Ziemas pili — bijusī Krievijas Impērijas valdnieku ziemas rezidence, tagad lielākais Krievijas mākslas muzejs — Ermitāža
  • Pētera Pāvila cietoksnis — Krievijas imperatoru kapa vietas
  • Pētera I piemineklis (Vara jātnieks) — Sanktpēterburgas simbols
  • Marijas teātris
  • Ņevas prospekts — centrālā iela
  • Īzaka katedrāle
  • Paceļamie tilti pār Ņevu
  • Pēterburgas pilis
  • Pēterburgas metro
  •  
    Pils laukums ar Aleksandra kolonu
  •  
    Kristus Augšāmcelšanās baznīca
  •  
    Kronštates Sv. Nikolaja katedrāle
  •  
    Sv. Mihaila pils
  •  
    Pēterhofas pils

Sports

labot šo sadaļu
   
Sanktpēterburgas Ledus pils (pa kreisi) un Sanktpēterburgas stadions

Sanktpēterburgā norisinājās 2000. gada Pasaules čempionāts hokejā, kura vajadzībām tika uzbūvēta Sanktpēterburgas Ledus pils. Tagad tajā savas mājas spēles aizvada Kontinentālās hokeja līgas klubs Sanktpēterburgas SKA. "Юбилейный" sporta pils noticis 2016. gada Pasaules čempionāts hokejā spēles.

Sanktpēterburgas stadions noticis 2017. gada FIFA Konfederāciju kauss un 2018. gada FIFA Pasaules kausa spēles. Stadionā savas mājas spēles aizvada Krievijas futbola Premjerlīgas Sanktpēterburgas "Zenit".

Cilvēki

labot šo sadaļu

Sanktpēterburgā dzīvojuši Anna Ahmatova, Pēteris Čaikovskis, Fjodors Dostojevskis un Aleksandrs Puškins.

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
1764149 700—    
1765150 300+0.40%
1780174 800+1.01%
1789217 900+2.48%
1800220 200+0.10%
1811335 600+3.91%
1817363 900+1.36%
1825424 700+1.95%
1833442 900+0.53%
GadsIedz.±% g.p.
1837468 800+1.43%
1840470 200+0.10%
1850487 300+0.36%
1852532 200+4.51%
1863539 500+0.12%
1870668 000+3.10%
1882928 000+2.78%
18911 033 600+1.20%
18971 264 920+3.42%
GadsIedz.±% g.p.
19001 418 000+3.88%
19011 439 600+1.52%
19101 905 600+3.16%
19142 118 500+2.68%
19152 314 500+9.25%
1920740 000−20.39%
19251 379 000+13.26%
19302 009 500+7.82%
19352 715 700+6.21%
GadsIedz.±% g.p.
19402 920 000+1.46%
1945927 000−20.51%
19502 258 000+19.49%
19552 797 000+4.37%
19603 432 000+4.18%
19653 777 200+1.94%
19703 949 501+0.90%
19754 418 000+2.27%
19804 635 200+0.96%
GadsIedz.±% g.p.
19854 844 200+0.89%
19905 002 444+0.64%
19954 845 407−0.64%
20004 741 923−0.43%
20054 600 000−0.61%
20104 879 566+1.19%
20155 191 690+1.25%
20215 384 342+0.61%
20245 597 763+1.30%

Sanktpēterburgas klimats

labot šo sadaļu
Sanktpēterburgas meteoroloģiskie dati
Mēnesis Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Gads
Augstākā temperatūra °C (°F) 8.7
(47.7) 		10.2
(50.4) 		14.9
(58.8) 		25.3
(77.5) 		32.0
(89.6) 		34.6
(94.3) 		35.3
(95.5) 		37.1
(98.8) 		30.4
(86.7) 		21.0
(69.8) 		12.3
(54.1) 		10.9
(51.6) 		37.1
(98.8)
Augstākā vidējā temperatūra °C (°F) −3.0
(26.6) 		−3.0
(26.6) 		2.0
(35.6) 		9.1
(48.4) 		16.0
(60.8) 		20.0
(68) 		23.0
(73.4) 		20.8
(69.4) 		15.0
(59) 		8.6
(47.5) 		2.0
(35.6) 		−1.5
(29.3) 		9.1
(48.4)
Dienas vidējā temperatūra °C (°F) −5.5
(22.1) 		−5.8
(21.6) 		−1.3
(29.7) 		5.1
(41.2) 		11.3
(52.3) 		15.7
(60.3) 		18.8
(65.8) 		16.9
(62.4) 		11.6
(52.9) 		6.2
(43.2) 		0.1
(32.2) 		−3.7
(25.3) 		5.8
(42.4)
Zemākā vidējā temperatūra °C (°F) −8.0
(17.6) 		−8.5
(16.7) 		−4.2
(24.4) 		1.1
(34) 		7.0
(44.6) 		11.7
(53.1) 		15.0
(59) 		13.4
(56.1) 		8.8
(47.8) 		4.0
(39.2) 		−1.8
(28.8) 		−6.1
(21) 		2.7
(36.9)
Zemākā temperatūra °C (°F) −35.9
(−32.6) 		−35.2
(−31.4) 		−29.9
(−21.8) 		−21.8
(−7.2) 		−6.6
(20.1) 		0.1
(32.2) 		4.9
(40.8) 		1.3
(34.3) 		−3.1
(26.4) 		−12.9
(8.8) 		−22.2
(−8) 		−34.4
(−29.9) 		−35.9
(−32.6)
Nokrišņu daudzums mm (collas) 44
(1.73) 		33
(1.3) 		37
(1.46) 		31
(1.22) 		46
(1.81) 		71
(2.8) 		79
(3.11) 		83
(3.27) 		64
(2.52) 		68
(2.68) 		55
(2.17) 		51
(2.01) 		661
(26.02)
Vidējais lietaino dienu skaits 9 7 10 13 16 18 17 17 20 20 16 10 173
Vidējais sniegaino dienu skaits 25 23 16 8 1 0.1 0 0 0.1 5 16 23 117
% gaisa mitrums 86 84 79 66 65 69 71 76 80 83 86 87 78
Vidējais saulaino stundu skaits 21.7 53.7 124.0 180.0 260.4 276.0 266.6 213.9 129.0 71.3 24.0 12.4 1 633

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Sanktpēterburga&oldid=4098689"