Vladimirs Vernadskis (krievu: Владимир Иванович Вернадский) jeb Volodimirs Vernadskis (ukraiņu: Володимир Іванович Вернадський); dzimis 1863. gada 12. martā, miris 1945. gada 6. janvārī) bija ukraiņu[1][2] izcelsmes krievu[3] un padomju zinātnieks, domātājs un sabiedrisks darbinieks.

Vladimirs Vernadskis
Владимир Иванович Вернадский
Vladimirs Vernadskis
Personīgā informācija
Dzimis 1863. gada 12. martā
Sanktpēterburga, Krievijas impērija
(Karogs: Krievija Krievija)
Miris 1945. gada 6. janvārī (81 gads)
Maskava, PSRS
(Karogs: Krievija Krievija)
Paraksts
Zinātniskā darbība
Zinātne ģeoloģija, kristalogrāfija, mineraloģija, ģeoķīmija, bioloģija, bioķīmija, filozofija
Darba vietas Maskavas Universitāte
Alma mater Sanktpēterburgas universitāte
Pasniedzēji Vasilijs Dokučajevs, Dmitrijs Mendeļejevs
Sasniegumi, atklājumi noosfēra, bioģeoķīmija

Vernadskis ir viens no bioģeoķīmijas pamatlicējiem. Izmantojot Eduarda Zisa ideju par biosfēru, izplatīja ideju par noosfēru. Vernadskis bija viens no Ukrainas Zinātņu akadēmijas organizētājiem un tās pirmais prezidents.

Ārējās saites labot šo sadaļu

  1. «Honoring Vladimir Vernadsky: Russian-Ukrainian Scientist's 150th Year Wraps Up». web.archive.org. 2015-02-03. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-02-03. Skatīts: 2022-10-14.
  2. «Що таке ВЕРНАДСЬКИЙ ВОЛОДИМИР ІВАНОВИЧ - УСЕ (Універсальний словник-енциклопедія) - Словники - Словопедія». slovopedia.org.ua. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-08-01. Skatīts: 2022-10-14.
  3. «Vladimir Ivanovich Vernadsky | Russian scientist | Britannica». www.britannica.com (angļu). Skatīts: 2022-10-14.